Būs lētāk
SIA "Ogres namsaimnieks" 30. augustā iesniedza izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) siltumenerģijas tarifa izmaiņas, kas saistītas ar cenu izmaiņām no šķeldas ražotajā iepirktajā siltumenerģijā. Tiek plānotas izmaiņas tarifa mainīgajai maksai no 117,42 uz 98,84 eiro par megavatstundu (bez PVN) jeb cenas samazinājums par 15 procentiem. Plānots, ka jaunais tarifs stāsies spēkā 1. oktobrī, un "Ogres namsaimniekā" OVV sacīja, ka uzņēmumam neesot zināmi kādi šķēršļi, lai regulators šādai tarifa izmaiņai nepiekristu.
Arī SIA "Ikšķiles māja" izvērtēšanai SPRK iesniegusi divus jaunus siltumenerģijas tarifus, kuru kopējais samazinājums no esošās cenas ir 15,9 procenti. SPRK norāda, ka septembrī zemāki tarifi spēkā stāsies vairākās apdzīvotās vietās Latvijā, to skaitā arī Ikšķilē – 90,56 eiro par megavatstundu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Briedis informēja, ka ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par gāzes piegādi uz visu gadu, tāpēc arī ziemā siltumenerģijas tarifs netiks mainīts un iedzīvotāji var paļauties uz stabilu tarifu. Labā ziņa – tarifu var pat pazemināt pēc tam, kad tiks pabeigta šķeldas katlumāja. A. Briedis piebilda, ka pašvaldības SIA «MS siltums» solot to izdarīt līdz gada beigām.
Ikšķile ir izdevīgākā situācijā, jo siltumtrases ir izbūvētas tā, lai kā alternatīvo kurināmo varētu ieviest arī šķeldu.
Noslēdzoties iepriekšējai apkures sezonai, pēc SPRK datiem, siltumenerģijas tarifi ir samazinājušies 42 procentos apdzīvoto vietu un lielākais samazinājums bijis tieši Ikšķilē. Tas SIA "Ikšķiles māja" bijis jau septītais tarifa samazinājums, kopš tirgū notikušas salīdzinoši straujas dabasgāzes cenu izmaiņas.
SIA "Lielvārdes Remte" informē, ka 25. augustā iesniegusi SPRK siltumenerģijas tarifu Jumpravā un Lēdmanē, kam būtu jāstājas spēkā 1. oktobrī. Jumpravā siltumenerģijas gala tarifs samazināsies par 24,4 procentiem, bet Lēdmanē – par 27,6 procentiem. Tarifa izmaiņas ir saistītas ar iepirktā kurināmā izmaksu izmaiņām.
Ogres novada dome pērn lēmusi, ka SIA "Ķeguma stars" līdzšinējā siltumenerģijas apgādes pakalpojumu maksa Ķeguma pilsētā un Birzgales ciemā ir spēkā līdz 30. septembrim.
Laikus sagatavoties ziemai
Daļa cilvēku darāmo novilcina, tāpēc šī nedēļa tiešām ir pēdējais brīdis, lai saprastu, vai līdz apkures sezonas uzsākšanai var pagūt nomainīt radiatorus vai konvektorus un dvieļu žāvētāju, kas pieslēgti apkures sistēmai. SIA «Ogres namsaimnieks» informē, ka to var izdarīt līdz 15. septembrim. Toties dvieļu žāvētājus, kas pieslēgti karstā ūdensapgādes sistēmai, var mainīt arī apkures sezonas laikā. Abu veidu dvieļu žāvētāji var atšķirties, tādēļ, tos iegādājoties, jāpārliecinās, ka pērkat atbilstošā tipa žāvētājus. Par šiem darbiem iepriekš jāsazinās ar SIA «Ogres namsaimnieks» un jānoskaidro, kā rīkoties un kādi saskaņojumi nepieciešami.
Kādu stabilitāti sola
Septembrī zemāki siltumenerģijas tarifi spēkā stāsies 12 komersantiem, bet oktobrī zemāki tarifi būs vēl astoņiem, aģentūru LETA informēja SPRK. Regulators prognozē, ka gaidāmajā apkures sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo, siltumenerģijas tarifi kopumā būs zemāki, un būtisks faktors tarifu samazinājumam ir kurināmā izmaksu samazinājums. Ja regulatoram nebūs iebildumu, tad lielākā daļa iesniegto tarifu projektu varētu stāties spēkā oktobrī un novembrī.
Regulators norāda, ka gāzes un šķeldas pašreizējās cenu tendences dod pamatu sagaidīt nelielu tarifu samazinājumu arī turpmākajos mēnešos tiem komersantiem, kur tarifu izmaiņas vēl nav bijušas kopš pērnā gada nogales, un tarifu stabilizēšanos vietās, kur jau ir pārskatītas tarifu vērtības. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šobrīd iepirktās šķeldas cena ir par aptuveni 30 procentiem zemāka nekā vidēji iepriekšējā apkures sezonā un dabasgāze arī biržā ir pat vairākas reizes lētāka. Nav paredzams, ka šķeldas cena tuvākajā laikā varētu būtiski palielināties.
Vai valsts palīdzēs iedzīvotājiem?
Ministru kabinets ir apstiprinājis Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto likumprojektu «Energoapgādes izmaksu atbalsta likums», kas paredz energoresursu izmaksu kompensēšanu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni situācijās, kad energoresursu cenas kļūst ārkārtēji augstas. Tālāko lēmumu pieņems Saeimas deputāti, līdz tam šis ir tikai projekts.
Kas būtu jāzina par šā likumprojekta būtību?
1. Tā mērķis ir palīdzēt mājsaimniecībām, kuru ikmēneša izdevumi uz vienu tās locekli par mājokli varētu veidot 30 procentus no mājsaimniecības ienākumiem. Tiek lēsts, ka aptuveni 40–50 procentu mājsaimniecību Latvijā varētu pretendēt uz šādu atbalstu.
2. Atbalstu nav plānots piemērot pastāvīgi visā apkures sezonā, bet piešķirt situācijās, kad tiks konstatēts energoresursu cenas ārkārtējs pieaugums biržā. Šāda situācija var iestāties vienu vai vairākas reizes, vai arī – pretēji – energoresursu cenas visā apkures sezonā var būt stabilas, kad iedzīvotājiem nav vajadzīgs šāds atbalsts.
3. Atbalstu uzsāks sniegt tikai tad, ja energoresursu tirgus cena pārsniegs noteiktu cenu slieksni, ko noteiks un apstiprinās Ministru kabinets.
4. Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma automātiski noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai. Tiks atlasīti dati par ienākumiem, pensijām vai pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datubāzēm: Valsts ieņēmuma dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes.
5. Mājsaimniecības ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem varēs saņemt atbalstu, ja lietotājs būs deklarējies vai reģistrējies adresē, kurā izmanto elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumenerģijas pakalpojumu. Visu mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu ienākumi tiks summēti kopā. Kopējie ienākumi tiks dalīti uz konkrētajā mājsaimniecībā deklarēto vai reģistrēto personu skaitu.
6. Atbalstu, piemēram, par elektrību, kas netiek izmantota apkurei, dabasgāzi, centralizēto siltumenerģiju, plānots sniegt automātiski, piemērojot to mājsaimniecības rēķinā. Atbalstu pienākums sniegt elektroenerģijas, dabasgāzes un siltumapgādes komersantiem.
7. Atbalstu decentralizētajam kurināmajam (malka, granulas, briketes, dīzeļdegviela un citi) administrēs pašvaldības.
8. Ja mājsaimniecībai ir spēkā esošs līgums ar dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotāju, bet faktiski energoapgāde mājoklī nenotiek, atbalstu mājsaimniecība nevarēs saņemt.
9. Jādeklarējas tur, kur ikdienā dzīvo un patērē elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju. Vienlaikus jāpārbauda, vai dzīvesvietā nav deklarētas nepiederošas personas, un jāpārbauda, vai deklarētā dzīvesvietas adrese ir reģistrēta Adrešu reģistrā.
