Lēmums par aptaujas veikšanu pieņemts, ņemot vērā iedzīvotāju sūdzības par elektrisko skrejriteņu lietošanu apdzīvotās vietās, kur šie braucamrīki ir pieejami.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 9. panta astoto daļu pašvaldība ir tiesīga noteikt koplietošanas transportlīdzekļu, un šāds transportlīdzeklis ir arī skrejritenis, izmantošanas noteikumus, ātruma ierobežojuma zonas, novietošanas aizlieguma zonas, izvērtējot to sabiedrisko nepieciešamību un atbilstību drošības kritērijiem.

Iedzīvotāji savu viedokli varēja paust līdz 6. oktobrim. Aptaujā piedalījās 529 iedzīvotāji.

Pauž atbalstu elektroskrejriteņu izmantošanas noteikumu ieviešanai

Elektroskrejriteņu izmantošanas noteikumu ieviešanu Ogres novadā atbalsta 79,9 procenti respondentu, savukārt 13,1 procents aptaujas dalībnieku uzskata, ka šādu noteikumu ieviešana pašvaldībā nav nepieciešama. Cits viedoklis ir 7 procentiem respondentu – daži uzskata, ka vienoti elektroskrejriteņu lietošanas noteikumi ir jāievieš valstī, nevis atsevišķā pašvaldībā, vairāku respondentu ieskatā noteikumu ieviešanas vietā būtu jāievieš šo braucamrīku lietošanas aizliegums (kā Parīzē, norāda kāds respondents), savukārt daži respondenti uzskata, ka elektroskrejriteņu lietošanu jau tagad regulē valstī pieņemtie normatīvie akti, vien atliek tos ievērot; ir arī ieteikums izmantot citās pilsētās ieviestos skrejriteņu izmantošanas noteikumus, tos pielāgojot mūsu novada apstākļiem.

Vai elektroskrejriteņi ir traucēklis satiksmē?

Lielākā daļa – 60,2 procenti – aptaujas dalībnieku elektroskrejriteni neizmanto, 3 procenti to izmanto regulāri, t.i, katru vai gandrīz katru dienu, 8,5 procenti to izmanto bieži,  25,9 procenti – reti, savukārt no 2,3 procentu respondentu atbildēm var secināt, ka kādam ir pašam savs elektroskrejritenis, kāds ir nomas skrejriteni lietojis 1 – 2 reizes gadā, kāds tikai domājis par pārvietošanos ar šo braucamrīku.

Uz jautājumu, vai sakarā ar elektroskrejriteņu izmantošanu Ogres novada pilsētās ir nācies saskarties ar kādām grūtībām vai pārvietošanās traucējumiem, apstiprinoši atbildējuši 72,2 procenti respondentu, savukārt 27,8 procentiem skrejriteņi nekādā veidā netraucē.

Iedzīvotājiem pārvietošanos lielākoties traucē elektroskrejriteņu novietošana jeb, precīzāk sakot, haotiska nomešana uz ietvēm, veloceliņiem un pat ielu krustojumos.

Traucē un nedrošības sajūtu gājējiem rada tas, ka skrejriteņu vadītāji neievēro satiksmes noteikumus, brauc ļoti ātri, nedod ceļu gājējiem, uz viena skrejriteņa brauc vairākas personas,  braucot pāri gājēju pārejai, nepārliecinās par auto klātbūtni. Vairāki respondenti uzskata, ka bīstamas situācijas rada elektroskrejriteņu pārvietošanās ielu posmos, kas paredzēti tikai gājējiem, piemēram, Brīvības ielas promenāde Ogrē. Iedzīvotāji ir satraukti par to, ka ar skrejriteņiem brauc bērni un pusaudži, nereti divi un pat trīs uz viena braucamrīka.

Ar kādām grūtībām nākas saskarties elektroskrejriteņu vadītājiem? No respondentu atbildēm var secināt, ka nozīmīgs traucēklis lielākoties ir citu braucēju nevietā atstātie skrejriteņi. Grūtības pārvietoties rada arī šaurās ietves un asie pagriezieni, nobrauktuvju neapmierinošais stāvoklis un skrejriteņiem speciāli izveidotu stāvvietu neesamība.

Atbalsta ierobežojumu noteikšanu

Ātruma ierobežojuma zonas noteikšanu elektroskrejriteņiem atbalsta 74,8 procenti aptaujas dalībnieku, bet 15,7 procentu ieskatā šāds ierobežojums nav nepieciešams, savukārt 9,5 procentos gadījumu respondenti vai nu ierosina aizliegt pārvietošanos ar skrejriteņiem, vai arī uzskata, kā ātruma ierobežojuma zonas jau eksistē.

Ierobežojumu noteikšanu elektroskrejriteņu novietošanai ielu, ceļu un ietvju krustojumos, ielu piebrauktuvju galos, zālājos, zaļajā zonā, grāvjos u.tml. vietās atbalsta 79,4 procenti aptaujas dalībnieku, 14,1 procents ierobežojuma noteikšanu        neatbalsta, jo uzskata, ka šajās vietās elektroskrejriteņa novietošana nevienam netraucē. Savukārt 5,9 procentiem respondentu vai nu nav viedokļa šajā jautājumā, vai arī viņi norāda, piemēram, ka novietošana šādās zonās nav elektroskrejriteņu lietotāju normāla prakse, ka to piekopj tikai atsevišķi indivīdi; ka nevajag pārspīlēt ar ierobežojumu noteikšanu.

Uz jautājumu, vai būtu nepieciešams noteikt vēl kādas elektroskrejriteņu novietošanas papildu aizlieguma zonas Ogres novadā, atbalstoši atbildējis 31,1 procents aptaujas dalībnieku, 56,6 procenti domā, ka tas nav nepieciešams, savukārt 12,3 procentiem respondentu lielākoties nav   viedokļa par šo tēmu, kā arī daži respondenti atkārtoti norāda par nepieciešamību aizliegt skrejriteņu izmantošanu satiksmē.

Kur novietot elektroskrejriteņus?

Elektroskrejriteņu novietošana uz gājēju ietvēm un veloceļiem, ja to platums ir 2 vai vairāk metri, netraucētu gājēju un velosipēdistu pārvietošanos ikdienā 45,6 procentiem aptaujas dalībnieku, bet 36 procentiem tā būtu traucējoša. Savukārt 18,4 procenti respondentu neatbild ne apstiprinoši, ne noliedzoši, bet lielākoties norāda, ka tas ir atkarīgs no skrejriteņa novietošanas veida un vietas, kā arī ierosina celiņu malās izveidot “kabatas” šo braucamrīku novietošanai.   
              

Lielākais vairums jeb 83,9 procenti aptaujas dalībnieku uzskata, ka elektroskrejriteņu novietošana pie sabiedriskā transporta pieturvietām speciāli tiem ierādītā vietā netraucētu  iedzīvotājiem, kuri izmanto sabiedrisku transportu, – ne transporta gaidīšanai, ne iekāpšanai tajā un izkāpšanai no tā. 10,6 procentiem respondentu ir pretējs viedoklis, savukārt 5,5 procentiem nav konkrēta viedokļa – lielākoties tāpēc, ka šie respondenti neizmanto sabiedrisko transportu. 

Elektroskrejriteņu novietošanu pie izglītības iestādēm atbalsta 56,4 procenti aptaujas dalībnieku, bet 26,9 procentu neatbalsta, uzskatot, ka šo braucamrīku novietošana pie skolas traucētu un radītu riskus. 16,7 procentiem respondentu par šo tēmu lielākoties nav konkrēta viedokļa, vairāki respondenti norāda par nepieciešamību pie skolām izveidot speciālas vietas elektroskrejriteņu novietošanai, daži atgādina, ka liela daļa skolēnu nedrīkst braukt ar skrejriteni, jo to izmantošanai ir noteikts vecuma ierobežojums.

Vai jātērē pašvaldības līdzekļi elektroskrejriteņu novietošanas vietu izveidei un uzlādes staciju ierīkošanai?

Kam būtu jāfinansē elektroskrejriteņu novietošanas vietas Ogres novada pilsētās? To ierīkošanu par pašvaldības budžeta līdzekļiem atbalsta 34,1 procents aptaujas dalībnieku, bet neatbalsta 60 procenti, jo uzskata, ka tas ir jāveic pašam pakalpojuma sniedzējam par saviem līdzekļiem, vietas saskaņojot ar pašvaldību. Cita viedokļa paudēji, un to ir 5,9 procenti, norāda, piemēram, ka šādu novietņu izveidošanā pakalpojuma sniedzējam un pašvaldībai būtu jākooperējas, ka pašvaldība pakalpojuma sniedzējam varētu piešķirt zemi elektroskrejriteņu novietošanas vietas izveidei, ka cilvēkiem jāiemācās skrejriteni novietot tā, lai tas netraucē citiem, tad īpašas novietnes nebūs vajadzīgas, ka viss ir atkarīgs no izmaksām.

Aptaujā bija arī iekļauts jautājums, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par elektroskrejriteņu uzlādes staciju ierīkošanu elekroskrejriteņu novietošanas vietās. Šādu iespēju atbalsta 59,9 procenti respondentu, bet neatbalsta 26,1 procents, savukārt 15 procentiem par to nav viedokļa, kā arī daži ir norādījuši, ka uzlādes stacijas ierīkošana ir jāveic par pakalpojuma sniedzēja, nevis nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Vai un kad jāpārvieto nevietā atstātie elektroskrejriteņi?

Uz jautājumu, vai ir nepieciešams noteikt diennakts laiku, kad elektroskrejriteņi, kas novietoti tam neatļautā vietā, tiek transportēti uz speciālām novietnēm, apstiprinoši atbildējis 42,1 procents aptaujas dalībnieku, 28,3 procenti norāda, ka elektroskrejriteņu aizvešana uz speciālām novietnēm ieviesīs kārtību pilsētā, 6 procenti respondentu uz šo jautājumu atbildējuši noliedzoši, 15,3 procenti norāda, ka šāda braucamrīku pārvietošana veicinās novietošanas zonu neievērošanu un nesakārtotību pilsētā, savukārt 15,3 procentiem respondentu par šo tēmu nav viedokļa.

Par piemērotāko laiku neatbilstoši novietoto elektroskrejriteņu pārvešanai uz speciālām novietnēm savu viedokli pauduši tikai 337 respondenti. No tiem 41,8 procenti uzskata, ka elektroskrejriteņu pārvešana ir veicama regulāri, vismaz reizi trijās stundās, izņemot nakts laikā, savukārt 40,1 procents par piemērotāko laiku braucamrīku pārvešanai norāda tieši nakts stundas – no plkst. 23.00 līdz 6.00, bet 9,8 procentiem respondentu ir cits viedoklis, piemēram: pārvešanu veikt no plkst. 18.00 līdz 20.00; tā vispār nav jāveic; vienalga, kad, galvenais, lai būtu kārtība.

Ogres novada pašvaldība pateicas visiem iedzīvotajiem, kuri piedalījās aptaujā un veltīja laiku anketas aizpildīšanai, izsakot savu vērtējumu par esošo situāciju un paužot ieteikumus elektroskrejriteņu atbildīgas izmantošanas veicināšanai mūsu novadā. Iedzīvotāju viedoklis tiks detalizēti izvērtēts un ņemts vērā, izstrādājot saistošos noteikumus elektroskrejriteņu izmantošanas kārtībai Ogres novada administratīvajā teritorijā.