Ogres novada teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi  nosaka kārtību, kādā kopjami Ogres novada pašvaldības administratīvajā teritorijā esošie īpašumi un tajos esošās ēkas un būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides saglabāšanu; ir arī paredzēta administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu, kā arī noteiktas institūcijas un amatpersonas, kas kontrolē noteikumu izpildi, veic administratīvā pārkāpumu procesu, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Jākopj arī īpašumam piegulošā teritorija

Nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas un teritorijas, kas vērsta pret publisku ārtelpu, kopšanu un uzturēšanu, ievērojot noteikumos paredzēto kārtību, nodrošina:

• nekustamā īpašuma īpašnieks, faktiskais vai tiesiskais valdītājs (lietotājs);
• būves īpašnieks, ja nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala un būves un tas pieder dažādām personām (dalītais īpašums). Ja publiski pieejamos reģistros būves īpašnieks nav norādīts, nekustamā īpašuma un tam piegulošās teritorijas kopšanu nodrošina zemes īpašnieks;
• daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašnieki vai pārvaldnieks.

Piegulošā teritorija – līdz 5 metriem

Noteikumi paredz, ka nekustamam īpašumam piegulošā teritorija ir publiskā lietošanā esoša teritorija pilsētas un ciemu teritorijā, kā arī detālplānojumu teritorijā, kas atrodas blakus nekustamam īpašumam un sniedzas uz visām pusēm līdz piecu metru platumam no nekustamā īpašuma ārējās robežas līdz ietves un/vai brauktuves tuvākajai malai, tajā skaitā piebrauktuves, zālieni, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas.

Bijušajā Ogres novadā piegulošā teritorija bija noteikta līdz pusei no īpašuma teritorijas, Ikšķiles novadā – līdz 10 metriem, savukārt Lielvārdes novadā – līdz 6 metriem. Kā redzam, jaunajos noteikumos, lai nodrošinātu samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sakoptu vidi, piegulošās teritorijas platums samazināts līdz 5 metriem, saglabājot nosacījumu, ka piegulošās teritorijas platība nepārsniedz pusi no nekustamā īpašuma platības.

Zāle jāpļauj regulāri

Nekustamajā īpašumā un tam piegulošajā teritorijā, kā arī teritorijā, kas vērsta pret publisko ārtelpu, jānodrošina regulāra zāles pļaušana. Pieļaujamais zāles garums dažādās teritorijās ir atšķirīgs: pilsētās un ciemu teritorijās zāles garums publiskajā lietošanā esošajā teritorijā un īpašumam piegulošajā teritorijā nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, bet pārējā īpašuma teritorijā, ja tā ir nožogota – 60 centimetrus, ja nav nožogota – 40 centimetrus.

Saistošajos noteikumos ir ietverts termins “ainaviskā pļava”. Ainaviskā pļava pilsētas vai ciemu teritorijās ir dabai pietuvināts zālāja veids, kurā līdzās aug dažādu sugu savvaļas puķes, piemēram, kliņģerītes, margrietiņas, kumelītes, āboliņš, dzirkstelītes, dzeltenās ilzītes, cekulainā ziepene u.c., kas aptver vismaz 50 procentus no konkrētā zāliena, un tajā neaug invazīvās citzemju sugas – tādas kā korintes, lupīnas, zeltslotiņas, slotzari u.c., tādējādi uzlabojot bioloģisko daudzveidību. Pilsētas vai ciemu teritorijās, kurās ir izveidota ainaviska pļava, zāliens, kura garums nedrīkst pārsniegt 20 centimetrus, pļaujams 2 metrus platā zona uz katru pusi no publiskā lietošanā esošām piebrauktuvēm, piebraucamajiem ceļiem, autostāvvietām, gājēju ietvēm, gājēju ceļiem un laukumiem. Pārējais zālājs jānopļauj, kad lielākā daļa ziedaugu ir noziedējuši un sākušas veidoties sēklas, vai puķes ir noziedējušas, pie stumbra apakšas lapas nomelnējušas, un dominē augi, kas pēc noziedēšanas zaudē savu pievilcīgumu.

Lai nepieļautu kūlas veidošanos, pārējo kopjamo zemesgabalu teritorijās zālājs jānopļauj līdz 1. oktobrim.

Regulāra zāles pļaušana ir svarīga, lai mazinātu ērču daudzumu apkārtējā vidē. Kā zināms, ērces izraisa dažādas slimības, diemžēl reizēm ar letālām sekām. Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām. Nekoptas un ar garu zāli aizaugušas teritorijas rada labvēlīgus apstākļus arī citu kaitēkļu, kā arī čūsku vairošanos, tostarp dzīvojamo māju tuvumā.

Jārūpējas par žogiem, vārtiem un piebraucamajiem ceļiem

Nekustamā īpašuma teritorijā un teritorijā, kas vērsta pret publisko ārtelpu, jānodrošina žogu, vārtu, vārtiņu un citu elementu uzturēšana tehniskā un vizuāli nebojātā stāvoklī, to savlaicīga krāsošana, atjaunošana, remonts vai demontēšana.

Ir arī virkne citu pienākumu, kas jāveic nekustamam īpašumam piegulošajā teritorijā:

• jānodrošina piebrauktuvju, piebraucamo ceļu un privātīpašumā esošo brauktuvju tīrīšana, nepieļaujot sniega vaļņu un apledojuma veidošanos, kā arī to uzturēšanu kārtībā un pretslīdes materiālu kaisīšanu, lai nodrošinātu transportlīdzekļu izbraukšanu līdz publiskā lietojuma ielu (ceļu) tīklam;
• jāveic pasākumi, lai neveidotos sniega vaļņi uz ceļu gājēju pārejām un krustojumiem tuvāk par 5 metriem no gājēju pārejām un vietās, kur krustojas, piekļaujas vai atzarojas ceļi vienā līmenī. Pieļaujama sniega vaļņu veidošanās, ja tas netraucē gājēju kustību pa ietvēm un transporta pārvietošanos pa piebrauktuvēm un piebraucamajiem ceļiem.

Ir jāievēro vairāki aizliegumi! Jāatceras, ka uz pašvaldības ceļiem un ielām to sarkanajās līnijās un ceļa zemes nodalījuma joslā aizliegta žogu, būvžogu, norobežojošu konstrukciju, dažādu kravu un priekšmetu (akmeņi, būvmateriāli, lielgabarīta atkritumu konteineri u.tml.) turēšana un novietošana glabāšanai bez pašvaldības saskaņojuma.

Ir arī aizliegts pie ēkām un būvēm pilsētas, ciemu un detālplānojumu teritorijās, īpašumu daļā, kas vērsta pret publisko ārtelpu un veido pilsētas ainavu, izvietot transportlīdzekļu vrakus, metāllūžņus, cita veida objektus, kas degradē pilsētas ainavu. Jebkāda īslaicīga šāda veida objektu izvietošana minētajās teritorijās vai īpašumu daļā, kas vērsta pret publisko ārtelpu, pieļaujama, saskaņojot ar pašvaldību.

Būves jāuztur pienācīgā kārtībā

Nekustamais īpašums ir zemes vienība vai būve vai arī abi kopā – zeme un būve. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā uzturamas nekustamajā īpašumā esošās būves.  

Būvju fasādes un citas būvju ārējās konstrukcijas jāuztur atbilstoši būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām, nodrošinot tādu tehnisko stāvokli un ārējo izskatu, kas nedegradē vidi un nebojā apkārtesošo pilsētvides ainavas teritoriju. Nav pieļaujami būvju dekoratīvo elementu, valsts karoga turētāju, mastu un pastkastīšu bojājumi. Būvju apdares materiālu plaisāšanas, nodrupšanas, erozijas vai trupes gadījumā jāveic apdares atjaunošana. Ja būvju fasāžu un citu ārējo konstrukciju krāsojums ir izbalējis, nolupis, noskalots, ir jāveic krāsojuma atjaunošana, nodrošinot tā iekļaušanos pilsētvides ainavā.

Nedrīkst izvietot uz būvēm dekoratīvos pārsegus, izņemot uz būvēm, uz kurām atļauts izvietot reklāmas objektus, izkārtnes un citus informatīvos materiālus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja ir saņemts saskaņojums ar mākslinieku vai ja to paredz būvvaldē akceptēts būves konservācijas projekta risinājums.

Būvi, pēc kuras tehniskā stāvokļa vai ārējā izskata var secināt, ka nav ievērota kāda no saistošajos noteikumos būvju uzturēšanas prasībām, būvvalde var klasificēt kā vidi degradējošu būvi.

Prasības daudzdzīvokļu apbūves teritorijā

Saistošajos noteikumos ietvertas vairākas prasības, kas jānodrošina nekustamā īpašuma īpašniekam vai pārvaldniekam daudzdzīvokļu apbūves teritorijā un tai piegulošo teritorijā.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pagalmā vai mājai piegulošajā teritorijā esošie soliņi, velosipēdu statīvi, karogu masti, laternas un apgaismes ķermeņi un citi labiekārtojuma elementi  jāuztur tehniskā un vizuālā kārtībā. Latvijas valsts karoga statīvs pie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas jāizvieto saskaņā ar normatīviem aktiem.

Daudzdzīvokļu mājas piegulošajā teritorijā un publiskai lietošanai nodotā pagalmā esošo ietvju un celiņu attīrīšanu no sniega un ledus un pretslīdes materiāla kaisīšana jānodrošina katru dienu līdz plkst. 8.00, nepieļaujot sniega vaļņu veidošanos uz tiem.

Daudzdzīvokļu māju teritorijās (pagalmos), kas labiekārtotas un ierīkotas, izmantojot pašvaldības līdzfinansējumu, aizliegts ierobežot cilvēku brīvu pārvietošanos un noteikt ierobežojumus labiekārtojumu elementu (rotaļu laukumu, rekreācijas vietu) brīvai izmantošanai.

Daudzdzīvokļu māju teritorijās aizliegts kā norobežojošus, kavējošus vai ierobežojošus elementus izmantot būvgružus, akmeņu krāvumus, metāla stieņus, lentas un cita veida elementus, kas rada apdraudējumu cilvēku un satiksmes drošībai.

Prasības komercdarbības objektos

Komercdarbības nozīmes objektu apbūves zemes teritorijā, tai piegulošajā teritorijā un teritorijā, kas vērsta pret publisku ārtelpu, jābūt izvietotām nedegoša materiāla atkritumu urnām, kas paredzētas sīkajiem atkritumiem un izsmēķiem; šīs urnas jāuztur vizuālā un tehniskā kārtībā, nepieļaujot rūsējumu, bojājumus, netīrību, kā arī jānodrošina to savlaicīga iztukšošana un atkritumu izvešana.

Ir jānodrošina komercbūvju (piemēram, biroja, veikala, tirdzniecības un pakalpojumu vietas, cita veida komercobjektu) skatlogu, durvju un fasādes tīrība, atkritumu urnu izvietošana un iztukšošana, atkritumu izvešana. Tirdzniecības un pakalpojumu sfēras objektos teritorijai jābūt sakoptai 5 m platā joslā ap objektu, kā arī jānodrošina publiski pieejamo laukumu uzturēšana, tīrīšana un apstādījumu kopšana.

Var saņemt palīdzību nekustamā īpašuma kopšanai

Saistošie noteikumi paredz iespēju saņemt pašvaldības palīdzību nekustamam īpašumam piegulošās teritorijas kopšanā. Palīdzību var saņemt fiziskas personas, ja tām nav noslēgts uztura līgums un ja tās atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

• tām ir 1. vai 2. grupas invaliditāte ar funkcionāliem traucējumiem, nav pilngadīgu apgādnieku un savā dzīvesvietā, kas ir īpašums, kura piegulošās teritorijas kopšanai nepieciešama palīdzība, deklarētas vienas vai ar personu, kurai ir 1.vai 2. grupas invaliditāte ar funkcionāliem traucējumiem;
• tām ir funkcionāli traucējumi, nav pilngadīgu apgādnieku un savā dzīvesvietā, kas ir īpašums, kura piegulošās teritorijas kopšanai nepieciešama palīdzība, deklarētas vienas vai ar personu, kurai ir 1.vai 2. grupas invaliditāte ar funkcionāliem traucējumiem;
• tās savā dzīvesvietā dzīvo vienas un ar sociālā dienesta lēmumu saņem pakalpojumu sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijā.

Lai saņemtu palīdzību īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas uzkopšanā, personai jāiesniedz pašvaldībā iesniegums ar lūgumu par palīdzības sniegšanu, personām ar funkcionāliem traucējumiem – invaliditātes apliecība un ārsta izziņa ar norādi par funkcionāliem traucējumiem, kuru dēļ tā nav spējīga veikt piegulošās teritorijas uzkopšanu (noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktos noteiktajos gadījumos), sociālā dienesta apliecinājums, ja persona savā īpašumā dzīvo viena. 

Atbildība par noteikumu ievērošanu

Saistošos noteikumus pašvaldība ir izdevusi, lai nodrošinātu novada teritorijas un tajā esošo būvju uzturēšanu un ikviena iedzīvotāja tiesības dzīvot sakoptā, tīrā un drošā vidē. Ja nekustamais īpašums netiek uzturēts pienācīgā kārtībā, par to ir paredzēta administratīvā atbildība.

Saistošo noteikumu izpildi kontrolē pašvaldības amatpersonas atbilstoši kompetencei, un administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīgas veikt Ogres novada pašvaldības policijas amatpersonas un Ogres novada pašvaldības būvvaldes amatpersonas, administratīvā pārkāpuma lietu izskata Ogres novada pašvaldības administratīvā komisija.

Saistošie noteikumi pieejami:

• Ogres novada pašvaldības Klientu centrā, novada pilsētu un pagastu pārvaldēs,
• https://www.ogresnovads.lv/lv/nekustamais-ipasums;
• https://likumi.lv/ta/id/346707-ogres-novada-teritorijas-kopsanas-un-buvju-uzturesanas-saistosie-noteikumi