12% PVN likmes noteikšanai nepieciešamie kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā rasti, pārskatot akcīzes nodokļa likmes, kā arī atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto trīs miljonu eiro subsīdiju.

Valdība iepriekš noteikusi, ka Zemkopības ministrijai (ZM) līdz 2024.gada 1.septembrim jāsagatavo izvērtējums par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem.

Baltijas valstu faktisko cenu salīdzinājums veikalos apliecina, ka PVN likme nav noteicošais faktors cenu veidošanā, norāda Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji. Tāpat pēc PVN samazinātās likmes 5% apmērā ieviešanas nebija vērojama būtiska nozares izaugsme. Nozares neto iemaksāto nodokļu summa Latvijā tiecas uz nulli - ja 2018.gadā neto tika samaksāti 5,9 miljoni eiro, tad 2022.gadā 0,3 miljoni eiro, jo pieaug PVN atmaksas.

Pašlaik lauksaimniecībā nodarbinātajiem algas nesasniedz nozares vidējo līmeni, un plaisa pieaug. Tāpat novērojams, ka augļu un dārzeņu imports Latvijā dominē (virs 75%) iekšzemes patēriņā, uzsver FM. Turpinoties šādai tendencei, 2024.gadā imports varētu sasniegt 80%. Turklāt nozarē dominē trīs lielākie importētāji, kuru īpatsvars ir vairāk nekā 56%.

FM ieskatā augļkopības un dārzeņkopības nozarei jāvirzās uz PVN standartlikmi 21%, savukārt ZM jāizstrādā mērķēti instrumenti nozares attīstībai, lai sniegtu būtisku atbalstu vietējo augļu un dārzeņu ražotājiem, kā arī veicinātu veselīgas pārtikas lietošanu uzturā Latvijas iedzīvotāju vidū.

Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā pieņemti 2024.gada budžeta projekta pakotnē.