Neraugoties uz gripas epidēmijas sākumu, vakcinācija joprojām ir ieteicama, jo gripas epidēmija parasti ilgst 10 nedēļas, bet vakcinācijas izraisīta imunitāte veidojas 10-14 dienu laikā. Tāpēc cilvēks var gūt labumu no vakcinācijas pat tad, ja viņš to nav saņēmis līdz gripas sezonas sākumam.

Šobrīd joprojām ir ieteicams veikt vakcināciju pret gripu, lai iegūtu imunitāti pirms plašas gripas izplatības. Riska grupu pacientiem pieejamas vakcīnas pret gripu „Efluelda” (senioriem),  un vakcīna „Influvac Tetra”. Valsts apmaksātās vakcīnas pret gripu joprojām ir vairāku vakcinācijas iestāžu un ģimenes ārstu prakšu rīcībā. Vakcinācijas iestādes, kur iespējams saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, atrodamas šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/valsts-apmaksata-vakcinacija-pret-sezonalo-gripu

Gripa

Saskaņā ar AAEI monitoringa datiem pagājušā nedēļā Latvijā vidējā gripas izplatības intensitāte palielinājusies, sasniedzot epidēmiskā sliekšņa līmeni, par ko liecina uz gripas vīrusu pozitīvo paraugu īpatsvara pieaugums virs 10 % (10,3%) un izteikta saslimstības pieauguma tendence.

Pagājušajā nedēļā monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu praksēs ar akūtu augšējo elpceļu infekcijas simptomiem kopā bija vērsušies 773 pacienti, no kuriem 56  pacientam, balstoties uz tipisku klīnisko ainu (nedēļu iepriekš - 44 pacienti), noteikta diagnoze „gripa”. Visaugstākā saslimstība ar gripu reģistrēta Ventspilī (411,9 gadījumi uz 100 000 iedz.), Gulbenes novadā (124,1 uz 100 000), Daugavpilī (95,1 uz 100 000), Rīgā (87,7 uz 100 000). Visbiežāk ar gripu slimo  bērni vecuma 0–4 gadi. Pagājušajā nedēļā laboratoriski apstiprināts 21 gripas gadījums, kuros 18 noteikta A tipa gripa, bet 3 – B tipa gripa.

Daudzās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) valstīs  novērojams būtisks akūto elpceļu infekciju skaita pieaugums primārajā aprūpē. ES/EEZ  vidējais gripas pozitīvo testu īpatsvars bijis visaugstākais pašreizējā sezonā – 24% (nedēļu iepriekš 18%), bet Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars bijis 14%.

Covid-19

Latvijā vērojams neliels Covid-19 gadījumu skaita samazinājums – laboratoriski apstiprināti 138 Covid-19 gadījumi (nedēļu iepriekš 251), kopumā veikti 776 (iepriekš 955) laboratoriskie testi uz SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtni. Līdz ar to Covid-19 pozitīvo testu īpatsvars samazinājies no 26,3% līdz 17,8%, kas joprojām pārsniedz vidējo rādītāju ES/EEZ valstīs. Pagājušajā nedēļā stacionēti 106 Covid-19 pacienti (nedēļu iepriekš – 157, pirms divām nedēļām – 218).

Iepriekšējā nedēļā stacionāros ar smagu slimības gaitu ārstējās 7 pacienti (nedēļu iepriekš 11). Reģistrēti 17 Covid-19 pacientu nāves gadījumi vecuma grupā „50 gadi un vairāk”, vismaz 8 gadījumos Covid-19 bijusi pamatdiagnoze.

Vakcinācija

Saslimšana ar Covid-19 un gripu bieži izraisa būtisku hronisku slimību saasinājumu, kuru dēļ nepieciešama hospitalizācija un sarežģījumu dēļ var iestāties nāve.

Lai mazinātu smagas slimības gaitas, hospitalizācijas un nāves risku, vakcinācija pret sezonālo gripu un Covid-19 ieteicama ikvienam, tomēr īpaši rekomendēta veselības riska grupas cilvēkiem, kuriem slimības bieži norit smagā formā un kuriem ir augsts komplikāciju risks.

Augstā saslimstība ar Covid-19, visticamāk, saglabāsies līdz pat pavasara beigām, tāpat kā iepriekšējās sezonās. Līdz ar to vakcinācija pret Covid-19 var būtiski samazināt smagas saslimšanas riskus veselības riska grupas personām līdz Covid-19 epidēmiskās sezonas beigām. Vakcīnas pret gripu un Covid-19 infekciju ir drošas un nerada risku cilvēka veselībai, pat ja vakcinācija veikta laikā, kad persona bijusi inficēta ar kādu no minētajām infekcijām.

Vakcinācijai pret Covid-19 pieejamas šai sezonai pielāgotās Pfizer BioNTech vakcīna „Comirnaty Omicron XBB.1.5 un Novavax vakcīna Nuvaxovid XBB.1.5”, kuras piemērotas šobrīd izplatītākajiem SARS-CoV-2 vīrusa Omicron paveidiem, tai skaitā HV.1 un JN.1.

Vakcināciju pret gripu un Covid-19 var saņemt vienā vakcinācijas reizē. Valsts apmaksātas vakcīnas pret gripu pie sava ģimenes ārsta, vakcinācijas kabinetos vai ārstniecības iestādēs var saņemt iedzīvotāji, kas pieder noteiktām grupām: https://www.spkc.gov.lv/lv/valsts-apmaksata-vakcinacija-pret-sezonalo-gripu .

SPKC informē, ka šajā sezonā pret gripu ar valsts apmaksāto vakcīnu ir vakcinējušies jau 109 275, bet pret Covid-19 – 32 271 iedzīvotāji.

Sezonālo vakcināciju pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 4,7%, bet pret gripu – 15,6% iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem. Neraugoties uz plašo vakcīnu pieejamību un regulāru informāciju par vakcinācijas nozīmi, efektivitāti un drošumu, šajā sezonā Latvijā seniori vecumā no 65 gadiem pret Covid-19 vakcinējušies retāk, nekā daudzās citās ES/EEZ valstīs, piem., 2,8 reizes retāk nekā Igaunijā un11,3 reizes retāk nekā Norvēģijā.

Vakcinācija pret Covid-19 stingri rekomendējama cilvēkiem, kas pieder noteiktām veselības riska grupām: https://www.spkc.gov.lv/lv/ka-sanemt-covid-19-vakcinaciju

Profilakses pasākumi: https://www.spkc.gov.lv/lv/gripas-covid-19-un-citu-akutu-augsejo-elpcelu-infekciju-aaei-profilakses-pasakumi

Pārskati par akūtu augšējo elpceļu infekciju, gripas un Covid-19 izplatību pieejami šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/parskati-par-akutu-augsejo-elpcelu-infekciju-gripas-un-covid-19-izplatibu

Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem (ja reģistrētais pacients dzīvo ārsta pamatdarbības teritorijā). Šiem pacientiem par vizīti jāmaksā tikai valstī noteiktais pacienta līdzmaksājums – 2,85 eiro.

*Gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju monitoringā dati par saslimušo iedzīvotāju skaitu katru nedēļu tiek saņemti no 10 Latvijas administratīvajām teritorijām (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgavas, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras novada, Ventspils un Gulbenes novada). Informāciju SPKC sniedz 42 ģimenes ārsti, kopumā aptverot 72 131 jeb 3,8 procentus Latvijas iedzīvotāju, kā arī 10 slimnīcas, 30 skolas un 33 bērnudārzi. Saņemtie dati par pacientu skaitu, kuri vērsušies pie ģimenes ārsta gripas gadījumos, tiek attiecināti uz 100 000 iedzīvotāju, tādējādi iegūstot rādītāju (indikatoru), kas liecina par saslimstības intensitāti un ļauj noteikt gripas epidēmijas sākumu un tās tendences