Par iniacitīvas nodošanu komisijām vēl jālemj Saeimai.

Iniciatīvas autori vēlas panākt to, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), plānojot un ieviešot skolu reformu, nebalstās tikai uz skaitļiem tabulās, bet saprot, ka "aiz katra skaitļa ir bērns, ģimene, skolotājs un lauku nākotne".

Margarita Kolosova, kura kandidē uz Eiropas Parlamentu no Jaunās konservatīvās partijas saraksta, iniciatīvas autoru vārdā sēdē apgalvoja, ka skolu reforma iznīcina laukus un tiekot aizmirsts par bērniem. Pēc iniciatīvas autores sacītā, ir saprotams, ka visas skolas nevar saglabāt, bet reforma balstoties tikai uz skolēnu skaitu un attāluma kritēriju, un tas esot pilnīgi nepareizi. Reformām ir jābūt, bet ne uz izdzīvotāju rēķina, teica Kolosova.

Iniciatīvas autori aicina IZM atteikties no paredzētā kvantitatīvā kritērija par lauku vidusskolu tīkla blīvumu ar 50 kilometriem starp vidusskolām jeb ne vairāk kā 25 kilometru no skolēna dzīvesvietas līdz skolai un likumdošanā noteikt arī kvalitatīvos kritērijus, sākot ar centralizēto eksāmenu rādītājiem, lai skola varētu saglabāt vidusskolas statusu.

"Jo izglītības sistēmā runa tomēr ir, vai tai vismaz vajadzētu būt, par sekmēm, par izglītības kvalitāti, par skolotājiem un bērniem, nevis par kilometriem," vēsta Kolosova. Ja vidusskola pierāda savas izglītības kvalitāti, tad mums kopā kā sabiedrībai un valstij savu bērnu, ģimeņu un maksimāli pieejamas izglītības dēļ ir jādod iespēja šādai vidusskolai būt pauž iniciatīvas autore.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga sacīja, ka no iniacitīvas autoriem sadzird "daudz emocijas, faktus, puspatiesības un nekorektas interpretācijas", reizē norādot, ka ministrija piekrīt, ka diskusija par skolu tīkla reformu ir jāturpina.

Atbildot uz iniciatīvas priekšlikumu vērtēt skolas centralizētos eksāmenu radītājus, IZM pārstāve norādīja, ka piesaistīt izglītības iestādes esamību centrālo eksāmenu sniegumam ir nepareizi, jo ministrijas ieskatā, ja skola ir saņēmusi akreditāciju, tad ir spējusi izpildīt kvalitātes kritērijus un pierādījusi, ka var nodrošināt kvalitāti. Ja, piemēram, kādu iesmeslu dēļ skolas centrālo eksāmenu rezultāts ir krities, IZM vērtējumā nebūtu pareizi tādēļ sodīt izglītības iestādi, pārtraucot to finansēt vai slēdzot.

Latvijas Pašvaldību savienības (LSP) analītiķis Jānis Upenieks apgalvoja, ka IZM neesot runājusi ar Satiksmes ministriju (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par skolēnu pārvadāšanu un nepieciešamo ceļu labošanu. LPS uzskata, ka skolu reforma ir sasteigta un nav saskaņots ar pārējām nozarēm, teica Upenieks. IZM pārstāve noraidīja pārmetumus, sakot, ka IZM ir vairākkārt tikusies ar SM UN VARAM.

Deputāts Česlavs Batņa (AS) atzīmēja, ka IZM ir kļuvusi piekāpīgāka un jēgpilnāka reformas jautājumā, un par to esot prieks.

Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) uzstāja, ka iniciatīva jānodod arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, jo jautājums esot lielā mērā saistīts ar pierobežas drošību un informācijas apmaiņu. Deputāti solīja turpmākā izskatīšanā iesaistīt visu atbildīgo ministriju pārstāvjus, lai plaši izdiskutētu iecerēto skolu reformu.

Ervins Labanovskis (P) rezumēja, ka ir plašs jautājumu loks, un patlaban diskusija notiekot par sekām. Deputāta ieskatā ir nepieciešama jauna diskusija par lauku attīstību, kas tostarp ietver lauksaimniecības politikas un mājokļu programmas pārskatīšanu. "Var pieņemt, kādus lēmumus grib, bet, ja cilvēki turpinās braukt prom no laukiem, skolas būs tikai skolotājiem," pauda politiķis.

LETA jau ziņoja, ka noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits. To paredz IZM informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā".

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai par tām programmām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi, paredz IZM iecere par jauno pedagogu darba samaksas modeli "Programma skolā".

Patlaban pašvaldības valsts aprēķināto mērķdotāciju pedagogu darba samaksai sadala izglītības iestādēm atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, ņemot vērā vien valsts noteikto zemāko pedagogu darba algas likmi. Tas ļauj, piemēram, uz lielāku skolu rēķina "subsidēt" mazākas skolas.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš aicinājusi pašvaldības nekavēties ar lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju pieņemšanu, jo vecākiem un sabiedrībai jābūt skaidrībai par gaidāmo ekosistēmu. Ministre arī vairākkārt uzsvērusi, ka IZM nav konkrēts plāns, cik skolu būtu jāsamazina.

Atsevišķās Latvijas pašvaldībās iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar iespējamu skolu slēgšanu.