Ikšķile vienmēr bijusi mīlestības skauta. Tās bagātība ir saticīgie, zināt un mācīties gribošie, dažādu paaudžu cilvēki, kas veido vietējo kopienu. Rudens pusē, kad tika atzīmēta ikšķilieša, dzejnieka un rakstnieka Jāņa Plauža piemiņa, radās ideja pulcēt Ikšķiles dažādās paaudzes. Proti – ļaut mīlas dzejai tuvināt dažādas paaudzes kopīgā pasākumā. Un tieši Valentīndienā šādā pasākumā tikās Ikšķiles vidusskolas 11. klases skolēni, Ikšķiles senioru skolas un Ikšķiles bibliotēkas lasītāju kluba dalībnieki.
Jo mana sirds ir kā no smalka zīda,
Ne tā saburzās, ne asi lūzt. (Romances, A. Čaks)
Zināms, dzeja ir mīlestības valoda. Tajā mēs runājam un dalāmies, un tā mūs – dažādas paaudzes cilvēkus – vieno. Lasot dzejoli, mēs to izdzīvojam, vadoties no savas pieredzes. Romantiskā dzeja ir tik daudzveidīga, cik daudzveidīgi esam mēs.
14. februāra rītā sirsnīgā noskaņā Ikšķiles Tautas namā tikās briedums ar jaunību.
Sirsnīgus vārdus visiem iesākumā veltīja Ikšķiles pilsētas bibliotēkas vadītāja Dace Rempe, viesus uzrunāja skolotāja Zane Bēķe, Ikšķiles Senioru skolas vadītāja Sanita Bertmane. Īpaša bija Ikšķiles vidusskolas direktores Sandra Plotas uzruna, kura atzinās mīlestībā Ikšķilei un tās iedzīvotājiem. Ar muzikālu sveicienu sirdis sildīja izcils muzikālais paaudžu trio – Rolfs Bokmelderis kopā ar skolotājām Ingunu Bērziņu un Lindu Ivanovu.
Lai ikšķilieši – jaunie un jau gados – būtu viens otra redzeslokā un veltītu viens otram smaidu, pasākums iesākās ar iepazīšanos savā starpā. Viens no uzdevumiem bija atbildēt uz jautājumu, kas ir tavs vismīļākais dzejnieks? Starp dalībniekiem bija diezgan liela vienprātība. Tika saukti – Imants Ziedonis, Ārija Elksne, Guntars Račs, Eduards Veidenbaums, Vilis Plūdonis, mūsu ikšķiliete Aija Āboltiņa un daudzi citi.
Pasākuma dalībnieku vecums bija dažāds, taču pati jaunākā paaudze tomēr izpalika. Tā to nevarēja atstāt, tāpēc laicīgi tika uzrunāti PII “Urdaviņa” grupiņas “Margrietiņas” skolotāji un bērni. Jautājām viņiem – kas ir mīlestība? Jūs jau zināt – bērni teiks, kā ir un neko neslēps. Tāpēc viņu atbildes raisīja prieku un smaidu uz lūpām.
Turpinājām jau ar galveno uzdevumu – iepazinām mīlas dzejas dažādo atainojumu video formātā. Tika atskaņoti iesaistīto grupu – Ikšķiles vidusskolas 11. klases skolēnu, Ikšķiles Senioru skolas dalībnieku, Ikšķiles pilsētas bibliotēkas kolektīva un Lasītāju kluba – izveidotie video ar izvēlēto mīlas dzejoli. Tos papildināja video veidotāju komentāri.
Jauniešu dzejoļu izvēle ir pārdomāta un lielā mērā diezgan dzejas klasiku pārstāvēta – Rainis, Aspazija, J. Poruks, taču pretī bija arī mazāk zināmi autori – A. Kalniņa, R. Švireviča, kā arī viens autordarbs! Daniels Borodičs piedalījās ar savu dzejoli “Bruņinieka roka”, kuram bija pieskaņojis vizuālo un muzikālo izpildījumu. Ikšķiles jaunieši var un dara! Savukārt Ikšķiles Senioru skolas dalībnieku iesniegtie video izstaroja īpašu noskaņu – personiski, iejusti izpildījumi M. Zālītes un O. Lisovskas dzejoļiem. Turpinājumā – Lasītāju kluba dalībnieku video E. Plauža dzejolim “Daugava”. Izvēlētais dzejolis un video kā apliecinājums mīlestībai uz dzimto vietu un lokālpatriotisma izpausme. Ikšķile un Daugava neapšaubāmi ir ikviena ikšķilieša sirdī.
Sekoja pēdējais video, kurš noslēdza aktīvo video skatīšanās laiku, Ikšķiles pilsētas bibliotēkas kolektīva veidotais video. Šis video bija visgarākais, taču to nemaz nejuta, jo tajā bija mūsu vidū iemīļoto ikšķiliešu sejas un balsis! Bibliotēkas kolektīvs bija uzrunājis vietējos rakstniekus un dzejniekus ar lūgumu nolasīt viņu iemīļotus mīlas dzejoļus. Ikšķiles literāti – Iveta Dzērve (Troalika), Liāna Langa, Aija Āboltiņa, Marts Pujāts, Roalds Dobrovenskis, Velta Kaltiņa, Nora Ikstena – piekrita piedalīties ar lielu prieku! Mēs dzirdējām viņu izvēli un mums bija iespēja pietuvināties caur šiem dzejoļiem viņu pasaulei.
Taču palika vēl kas neizrunāts. Atšķetināt to, kādas dzejas rindas saglabājušās atmiņā un kas ir iekritis sirdī cilvēkiem pirms gandrīz simts gadiem vai mazāk, palīdzēja Zane Bēķe un bijusī skolotāja Līga Driķe. Ar roku pierakstīti dzejoļi kladītēs, dienasgrāmatās, atmiņu kladēs tagad ir retums, bet tieši tā savulaik darīja visi, kam tas bija svarīgi. L. Driķe sniedza ieskatu dažās no tādām saglabātām liecībām. Patiesībā, ja pārcilāsim savu vai vecāku, vecvecāku mantas, pastāv ļoti liela iespēja, ka katrā ģimenē šāda klade atrastos. Savukārt skolotāja Z. Bēķe debitēja dzejas žanrā, jo līdz šim viņa nekad publiski netika lasījusi savu dzeju. Dzirdējām viņas divus dzejoļus, kas bija tapuši jaunībā, pierakstīti dienasgrāmatā, piemirsti, noglabāti. Paldies par uzticību un drosmi!
Pasākuma izskaņā, visiem vienojoties kopkorī, kura vadību uzņēmās vidusskolas skolotājas, Ikšķiles Tautas namā dzirkstīja prieks un mīlestība pateicībā par sirsnīgo kopā būšanu
Mīlestības video, dzejoļi, komentāri, kopdziedāšana radīja patiesi īpašu mīlestības pilnu noskaņu, satuvināja paaudzes, sniedza dvēselisku piepildījumu. Vienprātīgi vienojāmies, ka šādas tikšanās stiprina un vieno kopienu. Dažādu paaudžu satikšanās pasākumiem jākļūst par tradīciju.
Paldies par atbalstu Ikšķiles Tautas nama kolektīvam!
