Viņš atzīst, ka iepriekš lauksaimniecības nozares problēmas ir atstātas novārtā, tāpēc šis gads nozarē strādājošajiem būs aktīvs, lai ar nepārtrauktu, redzamu un uzstājīgu darbu panāktu rezultātu arī sarežģītiem jautājumiem. “Esam radījuši rezonansi ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Mēs esam sadzirdēti, tomēr ceļš līdz efektīvu risinājumu ieviešanai vēl ir garš. Velkot analoģijas starp lauksaimniecības politiku un praktisko lauksaimneiecību, jāsaka - ja lauks ir bijis aizlaists, tā sakopšanai objektīvi ir vajadzīgs krietni lielāks darbs un tas lēmumu pieņēmējiem ir jāapzinās. Šajā sadarbības procesā svarīgi ir atkal nenonākt nulles punktā, tāpēc ceram, ka šis ir pārmaiņu laiks un atrunas problēmu ignorēšanai paliks pagātnē,” piebilst J. Lazdiņš.
Analizējot visu februāra sākumā valdībai iesniegto prasību izpildes statusu, “Zemnieku saeima” skaidro, ka lauksaimnieku pirmā prasība par Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītēju importa aizliegumu lauksaimnieki vērtē kā daļēji izpildītu. “Saeima ir apstiprinājusi agresorvalstīs audzēto graudu un lopbarības importa aizliegumu, ir izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas šobrīd atrodas saskaņošanas procesā. Savukārt prasības punkta par Ukrainas graudu tranzīta veicināšanu uz trešajām valstīm izpildē kustība nenotiek un nenotiks, kamēr nebūs noslēgušās diskusijas Eiropas līmenī, kur arī Latvijas pozīcijai ir svarīga loma,” skaidro J.Lazdiņš.
Prasība par PVN likmes noteikšanu 5% apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir iestrēgusi Finanšu ministrijas gaiteņos. “Ir notikusi tikšanās ar Finanšu ministrijas ierēdņiem, lai mēs kopīgi vienotos par metodiku, kā aprēķināt fiskālās likmes noteikšanas ietekmi. Tomēr ir skaidrs, ka problēmas sakne ir politiskās vienošanās neesamība starp koalīcijas partijām. Ja nav vienošanās, samazinātā PVN atgriešana ir iestrēgusi bezizejā. Šobrīd gaidām jūliju, kad tiks uzsākts valsts budžeta sastādīšanas process. Reizē ar PVN likmes noteikšanu 5% apmērā, plānots skatīt arī pārējos ar nodokļiem saistītos jautājumus – degvielas limitus lopkopības un dārzeņkopības saimniecībām, kā arī nekustamā īpašuma nodokli,”skaidro J.Lazdiņš.
Trešā prasība, kuras izpildē ir sperti soļi pareizajā virzienā, ir birokrātijas mazināšana. “Varētu teikt, ka trešās prasības izpildei ir visi elementi, lai tiku atrasti efektīvākie risinājumi. Zemkopības ministrijā (ZM) ir sākusies Ministru kabineta (MK) noteikumu izstrāde jaunajai saimnieciskajai sezonai un tiek paredzēti dažādi birokrātijas atvieglojumi. Gan pēc Latvijas, gan Lietuvas lauksaimnieku, gan valdības spiediena Eiropas Komisija ir izstrādājusi regulu un pakārtoto aktu grozījumus, kas šobrīd strauji tiek virzīti uz priekšu, lai sniegtu lielākas iespējas dalībvalstīm pašām lemt par birokrātijas mazināšanu un atsevišķu prasību ieviešanas veidu,” norāda J.Lazdiņš.
Prasības par plašāku pieeju apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām izpildē ir progress, tomēr vēl ir darāms daudz, lai tiktu panākts reāls risinājums. “Es teiktu, ka ceturtās prasības izpilde ir daļēja progresa stāvoklī - ir nodzēsts ugunsgrēks saistībā ar 2024. gada sezonu, tomēr vēl ir jāstrādā pie tā, lai krīžu risināšanas instrumenti, piemēram, apgrozāmie līdzekļi, apdrošināšana un kredītprocentu atbalsts būtu pieejami arī turpmākos gados,” norāda J.Lazdiņš.
Lauksaimnieku prasību piektais punkts – atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem –, ir iemesls protesta akcijai jau kopā ar mežu nozares pārstāvjiem 5.martā. “Mūsu protesta uzdevums ir raidīt signālu politiķiem, ka jautājumu tālāk vairs nedrīks ‘’muļļāt’’. Nav pieņemama situācija, kad Latvija uzņemas aizvien lielākas vides ambīcijas Eiropas līmenī, bet, lai tās sasniegtu, uzliek dažādus liegumus privātīpašumiem, tādā veidā visu smagumu uz pleciem liekot iznest zemju īpašniekiem. Šī problēma ir visai kliedzoša, jo var draudēt ar lauksaimniecības zemes netaisnīgu apgrūtinājumu, bankrotā iedzenot vairākus lauksaimniekus. Tas tāpēc, ka Zaļā kursa aizsegā iepriekš lauksaimniecībā izmantotai un ražīgai zemei, kura tās saimniekam dod ekonomisko atdevi, var tikt uzlikts apgrūtinājums, piemēram, audzēt tikai zāli, vai likvidēt meliorācijas sistēmas, reizē nedodot risinājumu, kā lauksaimniekiem pildīt savas saistības ar kredītiem bankās vai nodokļiem valstij. Ir nepareizi faktiski atņemt lauksaimniekam iztiku, valsts līmenī neatrodot risinājumu finanšu atbalsta veidā, ko pilnīgi noteikti var panākt arī no Eiropas Savienības līdzekļiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministe Inga Bērziņa problēmu izprot, ir piedāvājums organizēt darba grupas, bet iztrūkst konkrētības. Diemžēl esam punktā, kur solījumi tiek izteikti, bet darītāju nav,” skaidro J.Lazdiņš.
Kā uzsver J.Lazdiņš, sākoties protestu akcijām, lauksaimnieki skaidri norādīja, ka tās būs regulāras. “Jau šobrīd ir skaidrs, ka 5.marts nebūs šogad pēdējā protestu akcija. Mēs neprotestējam, lai biedētu sabiedrību un pilsētās radītu sastrēgumus. Lauksaimnieki ar savu balsi iestājas par ilgtspējīgu lauksaimniecību un visai Latvijas ekonomikai svarīgas nozares dzīvostpēju. Lai tas notiktu, neviens no mums nevar atļauties nogurt,” uzsver J. Lazdiņš.
