Ik gadu tie ir vidēji 350 tūkstoši cilvēku no visas pasaules, kas ar kājām dodas Santjago svētceļojumā, izejot kādu no Eiropas maršrutiem. 1993. gadā tas tika iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Jau divus gadus arī Latvijā pieejams elektroniski izveidots Santjago ceļa maršruts, kas tagad tiek marķēts arī dabā. Viens no Latvijas maršruta atzariem ved caur Ogres novadu, kur oficiālās svētceļojuma zīmes dalībnieki var izmantot jau tagad. “Viņam ir jāmeklē norādes zīmes. Tās ir - zils fons un dzeltena vai nu bultiņa, vai arī gliemežvāks uz zilā fona. Zīme vienmēr būs krustojumos, ceļu sazarojumos,” saka Elīna Baltiņa, Ogres novada pašvaldības tūrisma pārstāve.
Elīna Baltiņa norāda, ka Ogres novada Ikšķilē atrodas Svētā Meinarda sala jeb kristietības šūpulis Baltijā, kas arī bijis pamatojums veidot maršruta atzaru. To apstiprina arī Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācijā, kas sākotnēji izveidojusi Latvijas maršruta plānu. Salīdzinājumā ar citiem pastaigu maršrutiem, šajā svarīgs aspekts ir tieši dievnami. “Izsenis bija tā, ka svētceļnieki gāja no baznīcas līdz baznīcai, tā bija pieturas vieta, kur varēja saņemt pajumti, lūgšanas vai aizsardzību. Tāpēc arī šeit, Latvijā, tā ir - katrs etaps sākas un noslēdzas baznīcā,” pauž Sandra Rone, Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācijas dibinātāja.
Pēc Latvijas Svētā Jēkaba ceļa asociācijas datiem, aizvadītajā gadā Latvijā Santjago ceļā devušies vairāk nekā 200 svētceļnieku. Tomēr šis ir vien aptuvens skaits, jo daļa no dalībniekiem neizņem tā saucamās svētceļnieka pases. Arī Ogres tūrisma centrā reģistrēti pirmie ceļotāji. Ogres novada pašvaldības tūrisma pārstāve Elīna Baltiņa: “Viņi iet arī ziemā, viņi iet arī sliktos laikapstākļos. Protams, arī vasarā.”
Arī Ogres evanģēliski luteriskajā baznīcā apliecina, ka ceļotāji izmantojuši iespējas pārnakšņot, kas esot ierasta svētceļnieku prakse. Tāpat šobrīd norit darbs, lai veidotu sadarbību ar tūrisma uzņēmējiem, piedāvājot svētceļniekiem naktsmītnes. “Tiklīdz mēs ieraugām kādus saimniekus lauku mājās, mēs ejam un stāstām par to zīmi. Kad saprot, kas tas ir, tad atsaucība ir liela. Arī par šo mēs runājam, ka Latvijas naktsmājās cena būtu 12 vai 15 eiro, tad tam, kas iet ar pasi, tie būtu 10 eiro. Jo cilvēki tikai pārnakšņo, neballējas, neuzturas ilgi. Vēlu atnāk un agri aiziet,” pauž Sandra Rone.
Prognozēts, ka līdz ar pavasari svētceļnieku skaits augs. Arī kovida ierobežojumu mazināšana varētu veicināt ārvalstu ceļotāju pieplūdumu, norāda asociācijā. Elīna Baltiņa, kas arī veikusi daļu no posma norāda, vispirms ir morāli jāsagatavojas ceļam. “Bez tam, protams, ļoti svarīgi rēķināties, ka tas ir garā pārgājiena maršruts, tie ir 20 kilometri, kas jānoiet dienā, dažreiz pat 30. Tātad - pareizs ekipējums, ēdiens, dzēriens. Visas šīs lietas, kas nepieciešamas ilgstošai staigāšanai, par tām cilvēkam būtu jāpadomā,” saka Elīna Baltiņa.
Ceļā var doties jebkurā gada laikā un veikt sev vēlamu attālumu. Maršruts sadalīts 20 līdz 30 kilometru garos posmos. Latvijas posms tālāk savienojas ar Lietuvu. Ceļš aizved līdz par 4500 kilometru attālumā esošo Spānijas pilsētu Santjago de Compstelu - ceļa galamērķi.
