Arhibīskaps arī norāda, ka tagad ar saukli “jāatbalsta visas ģimenes” tiek mainīts vārda “ģimene” nozīme, tieši valodas lietojumā: “Par ģimeni pēkšņi sāk saukt arī to, kas pēc būtības tāda nav.” Pēc J. Vanaga domām tādā veidā tiek pārveidota cilvēku valoda, domāšana un līdz ar to likumi. “Man liekas, ka tās visas problēmas, kas tiek piesauktas, var atrisināt, neradot šādu paralelitātes šķietamību, ka ir vēl kaut kas. Es rūpējos par to, lai ģimenes un laulības pozīcijas netiktu vājinātas, jo tas ir ne tikai morāles, bet arī valsts drošības jautājums, mūsu izdzīvošanas jautājums,” norāda arhibīskaps.

Pie partnerības regulējuma pieņemšanas arhibīskapam daudz lielāks trieciens bija tā pieņemšana steidzamības kārtā. “Tas bija tāds spļāviens tieši manās patriotisma dzīlēs. Es domāju, ka acīmredzami, te nav nekādas steidzamības. Tā bija demonstrācija: jūs tie citādi domājošie esat tumsoņi, atpakaļrāpuļi, ar jums vispār nav ko runāt. Tas bija dramatiski! Es to ļoti pārdzīvoju. Es domāju, ka tas bija ārkārtīgi slikti priekš Latvijas sabiedrības vienotības,” uzskata J. Vanags.

Arhibīskaps arī uzsver, ka parakstu latiņas pacelšanas līdz 155 000, lai ierosinātu referendumu, bija iespējas atņemšana tautai piedalīties politiskā procesā un nepieciešamais parakstu daudzums būtu jāsamazina, un “jāpadara reāls”, piemēram, ar 50 000.

Pilnu sarunu ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu klausies piektdien, 1. decembrī, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” plkst. 21:00!