Šim televizoram varēja piepirkt lēcu, kas palielināja bildi, lai visa ģimene varētu skatīties. Lēcā lēja destilētu ūdeni, bet leģenda vēstī, ka vislabāk tomēr bijis izmantot spirtu. Taču tie, kuri kāri uz alkoholu, nolēja spirtu nedaudz vienreiz, otrreiz, vietā pielejot parastu ūdeni, kas ar laiku kļuva duļķains un sabojāja lēcu.

Tajos laikos televizori bija jāreģistrē un jāmaksā abonentmaksa. Didža Puča māte aizgājusi uz Ogres pasta nodaļu, kur to varēja izdarīt, bet pastniece nezinājusi, kas tas par aparātu.

Visus izstādes priekšmetus raksturo kaut kas nebijis un inovatīvs tā laika kontekstā. D. Pučs pastāstīs arī par Latvijā pirmo radio, printeri, Ogres televīzijas pirmo raidītāju, kā arī citām mūsdienās nu jau neparastām ierīcēm.

Šī kolekcija aptver visai plašu laika periodu – no 20. gs. sākuma līdz pat gadsimta nogalei.

Izstādē ir arī eksponāti, kuri izmantoti pašmāju daudzsēriju filmā „Sarkanais mežs”, kā arī Latvijā uzņemtajā Holivudas militārajā trillerī „Warhunt” ar Mikiju Rurku vienā no lomām.

Didža Puča vārds, kurš ar elektroniku nodarbojas jau vairāk nekā pusgadsimtu, daudziem komentārus neprasa – viņam tiek zvanīts tad, kad citi tehniķi netiek galā. Piemēram, viņš glābis Dziesmu svētku slīdošo kameru no tehniskām problēmām un pašlaik ir viens no tehniskā atbalsta komandas "Prāta vētras" Latvijas koncerturnejā.