Raidījuma scenārija autors, producents un žurnālists Dāvids Ernštreits teic: “Man šis ir ne vien profesionāls, bet arī cilvēcisks pārbaudījums, jo lībieši ir daļa no manis. Ir grūti novērtēt, cik daudz Latvijā šodien par lībiešiem zināms, ja lībiešu aktivitāšu tuvumā esmu bijis gandrīz visu apzināto dzīvi. Bet domāju, ka arī šādā apaļas jubilejas reizē ir pareizi radīt apliecinājumu tam, ka “lībieši ir!”. Ļaut ieklausīties latviešu ausij tik neparastajā valodā, likt saprast, ka tās nav senas teikas vai rūnu akmeņos iecirsti vēstījumi. Jā, lībiešu vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē, taču pavisam maza saujiņa lībiešu un viņu pēcteču brīnumainā kārtā ir izdzīvojuši līdz mūsdienām. Un viņi ir gatavi dāvināt savu unikālo mantojumu Latvijai.”

Lībieši ir, nevis bija. Ļoti maz, bet ļoti dzīvi. Šodien lībiski dzied, lībiski raksta dzeju, lībiešu valodu var mācīties. Un šodien lībieši var svinēt Līvu savienības 100 gadus. Lībiešu simtgades loms ir neticami bagātīgs. Pirms simt gadiem, dibinot savu sabiedrisko organizāciju, lībieši sev apliecināja, ka ir gatavi sargāt savu valodu un kultūru. Tas ir bijis ļoti sarežģīts uzdevums, kam neatgriezenisku kaitējumu nodarīja padomju okupācija, tomēr lībieši turpina darboties arī šodien. Šis būs stāsts par sevis apzināšanos un gatavību rīkoties identitātes saglabāšanai ekstremālos apstākļos.

“Es pati esmu iekšzemes cilvēks, uz jūru īpaši nevelk, bet uz lībiešu krastu gan. Ziemeļkurzemes jūrmala man asociējas ar savdabīgu tukšumu un mieru, bet, strādājot pie šis filmas un ieraugot fantastiskos arhīvu kadrus, man lībiešu krasts parādījās jaunā gaismā, kāds tas bijis pirms simts gadiem – blīvi apdzīvots un ārkārtīgi darbīgs. Ļoti fascinē lībiešu valodas skanējums, kurā ik pa brīdim sadzirdami daži pazīstami vārdi – “zušidi”, “lašidi”, “siļke”. Tas ir liels brīnums, ka tikpat kā izmirusi valoda var atdzimt. Paldies somu un igauņu pētniekiem, kas līvu valodu un tradīcijas piefiksēja un neļāva pazust pavisam. Un, kā vienmēr, prieks būt vienā laivā un sadarboties ar lībiešu kolēģi Dāvidu Ernštreitu,” pauž raidījuma režisore Inese Kļava.

Savukārt raidījuma režisors Jurģis Ločmelis norāda: “Tas ir unikāli, ka ir saglabājusies valoda un kultūra no tautas, kura šeit ir dzīvojusi gadsimtiem ilgi, pirms radās ideja par Latviju; tā ir atstājusi pēdas valodā, mentalitātē, kultūrā. Tomēr reizē paliek arī rūgta pēcgarša, redzot, ka vistuvāk izzušanai lībiešu lieta ir nonākusi tieši neatkarīgās Latvijas laikā, kā arī no draudzīgā brīdinājuma, ka mūsu “mēle” tiks kārta pie lielā zvana.”

Līvu (lībiešu) savienība (Līvõd Īt) ir lielākā un vecākā lībiešu sabiedriskā organizācija, kas nodibināta 1923. gada 2. aprīlī Mazirbē ar mērķi uzturēt dzīvu lībiešu valodu, izplatīt zinības un mācības lībiešu vidū, palīdzēt uzlabot viņu ekonomisko un sociālo dzīvi. Lai gan Līvu savienība apvienoja labi ja desmito daļu no visiem lībiešiem, tā bija lībiešu sabiedriskās un kultūras dzīves galvenā veicinātāja un koordinētāja, kurai gan ar padomiem, gan materiāli palīdzēja dažādas igauņu un somu biedrības. Līvu savienībai ir reģionālās grupas Kolkā (kopš 1989. gada), Mazirbē (kopš 1993. gada), Rīgā (kopš 1989. gada) un Ventspilī (kopš 1989. gada).

Raidījumu “Lībiešu simtgades loms” veidojis scenārijs autors, producents un žurnālists Dāvids Ernštreits, operators Jānis Saļms, montāžas režisori Inese Kļava un Jurģis Ločmelis. Raidījuma tapšanu atbalstījusi Latvijas Televīzija un Līvu savienība.

Raidījums “Lībiešu simtgades loms” – 2023. gada 27. aprīlī plkst. 21.10 LTV1 un REplay.lv.