Domes priekšsēdētājs norādīja, ka nedrīkst pieļaut, ka lauku skolas kārtējo reizi tiek reformētas un iznīcinātas: “Pašreizējās reformas paredz nodrošināt apmēram 20 bērnus klasē. Galvaspilsētā tas ir iespējams, bet situācija laukos ir pavisam citādāka. Ir jāsaprot, ka lauku skola nav tikai mācību iestāde, bet arī kultūras iestāde, vieta, kur iedzīvotāji satiekas, svin svētkus, savstarpēji socializējas. Šī reforma atstās būtisku iespaidu uz pagasta iedzīvotājiem un bērniem - ja tiks likvidētas lauku skolas, pagastos paliks vēl mazāk cilvēku.”

Viņš uzsvēra, ka šobrīd tiek rēķinātas skološanās izmaksas uz vienu bērnu. Bet vai, reformējot skolas, ņemta vērā arī lauku ilgtspēja, ceļu tīkls, transporta situācija, citu skolu pieejamība, uz kurām tiks vesti šie bērni, cik ilgi viņiem katru dienu būs jāpavada autobusā? “Diemžēl valdība vēlas vērtēt skolu nevis pēc tās rezultātiem, bet bērnu skaita. Taču, ja bērnu skaits klasē ir mazāks, katram tiek veltīta lielāka uzmanība un rezultāti ir labāki. Ogres novadā ir 16 pagasti, šī reforma skars daudzas lauku skolas, piemēram, Lauberē, Jumpravā, Birzgalē. Esmu satraukts par šo ziņu un lēmuma virzību. Man tas nav pieņemams. Aicinu deputātus iestāties pret to, meklēt risinājumus un būt vienotiem šajā jautājumā,” tā domes deputātus uzrunāja E.Helmanis.

Atbalstot domes priekšsēdētāja teikto, deputāte Dace Kļaviņa aicināja iepazīstināt ar situāciju Ogres novadā izglītības ministri Andu Čakšu, īpaši uzsverot to, ka pašlaik novadā nav pieejamas izglītības iestādes, kurās ir brīvas vietas, lai uz tām varētu vest bērnus no lauku skolām. Savukārt E.Helmanis aicināja organizēt tikšanos - publisku diskusiju ar izglītības ministri -, kurā sniegt informāciju par esošo situāciju novadā, darbībām, kas ir veiktas, lai uzlabotu izglītības kvalitāti, un pie kādām sekām novedīs paredzētā skolu reorganizācija.