Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša pauž: "Mēs piedāvājam pārmaiņu plānu, kura galvenais mērķis ir panākt izglītības kvalitātes paaugstināšanos un visiem bērniem līdzvērtīgas iespējas par saprātīgu cenu. Pirmais solis bija piedāvājuma par ilgtspējīgu un efektīvu skolu tīklu izstrāde, kam tālāk sekos mūsu redzējums par izglītības kvalitātes monitoringu un aprēķini par jaunu izglītības finansēšanas modeli. Saskatām, ka 7.-12. klašu izglītības pakāpē valsts no pašvaldībām varētu pārņemt lēmumu pieņemšanu par skolu tīkla kartējumu valsts mērogā."

Skolas sasniedzamība, skolēnu skaits klašu grupās un pedagoģiskā personāla kapacitāte ir galvenie kritēriji, kurus analizējot ir nonākts pie optimāla pašvaldību skolu tīkla piedāvājuma visā valstī. Lai īstenotu optimālas klases pieeju, pašvaldības tiks iedalītas trīs grupās pēc skolēnu blīvuma:

pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības jeb līdz 1 skolēnam uz km2;

ārpus administratīvajiem centriem un citas pašvaldības jeb 1 - 5 skolēniem uz km2;

valstspilsētas un administratīvie centri jeb 5 un vairāk skolēni uz km2.

Nosakot šādu pašvaldību iedalījumu, tiks paplašināts jēdziens "pierobežas pašvaldības" uz "pierobežas un citas zema blīvuma pašvaldības", tiks iekļautas 5 pašvaldības, kurām nav administratīvo centru (Ogres, Augšdaugavas, Rēzeknes, Jelgavas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadi), ka arī respektētas valstspilsētu atšķirības (Jēkabpils, Valmiera)

Bērna ceļš izglītībā Latvijā ir daudzveidīgs, un 7.-9. klašu posmā skolēniem ir trīs skolu veidu iespējas - pamatskola, vidusskola vai ģimnāzija. Lai arī iespēju dažādība pati par sevi nav slikta lieta, šī parādība ir mūsu Ahileja papēdis, jo tā mazina vienlīdzību, ierobežo pieejamību un veicina resursu sadrumstalotību. Ar jauno piedāvājumu mēs ejam virzienā uz bērncentrētu un cilvēkresursu efektīvu pārvaldību",  pauž IZM skolu tīkla darba grupas vadītāja Ramona Urtāne.

Analizējot pilnas slodzes pedagogu īpatsvaru vienā skolā, mērķis ir panākt profesionālo kapacitāti, kas nozīmētu - vismaz 80% skolotāju ir pilna laika darbinieki konkrētajā izglītības iestādē. Šim kritērijam īstenojoties, būtu iespējams arī turpmāk risināt pedagogu pārslodzes un atalgojuma jautājumus.

IZM rekomendējamie kritēriji pašvaldībām attiecībā uz 1.-6. klašu jeb sākumskolas posmu, paredz, ka izglītībai jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ceļā pavadītais laiks no mājām līdz skolai nevar būt ilgāks par 40 minūtēm. Kā optimālais skolēnu skaits klašu grupā tiktu noteikts:

pierobežas un citās zema blīvuma pašvaldībās, ka arī ārpus administratīvajiem centriem - 30 bērnu 1.-3. klašu grupā un 30 bērnu 4.-6. klašu grupā (attiecīgi - 10 skolēnu klasē);

valstspilsētās un administratīvajos centros - 120 bērnu 1.-3. klašu grupā un 120 bērnu 4.-6. klašu grupā (attiecīgi pa 20 skolēniem katrā no vismaz divām paralēlklasēm).
Attiecībā uz 7.-12. klašu posmu, ir ņemti vērā sarunu gaitā sniegtie pašvaldību ieteikumi, kas paredzētu to, ka:

Valsts ģimnāzijas var atrasties visās pašvaldībās (ne tikai valstspilsētās) un tajās ir samazinātas minimālā skolēnu skaita prasības (pielīdzinātas vidusskolu prasībām);
samazinātas minimālā skolēnu skaita prasības 7.-9. klašu un 10.-12. klašu grupā - no 75 uz 60 skolēniem;

sagaidāmais skolēnu skaits klašu grupā tiek aprēķināts kā vidējais pēdējos 3 mācību gados, lai respektētu nelielās skaita izmaiņas;

nodrošinot pieejamību un respektējot Pierīgas kapacitāti, attālums starp skolām noteikts kā maksimālais, nevis kā minimālais;

valstspilsētās un pilsētās samazināta prasība īstenot noteikta skaita paralēlās klases vienas klašu grupas ietvaros  no 3 uz 2 paralēlēm. Tas ļauj samazināt arī minimālā skolēnu skaita prasības no 180 uz 120 skolēniem vienā klašu grupā;

valstspilsētām skolēnu skaita prasības pielīdzinātas pilsētu prasībām, tām veidojot vienu kategoriju grupu (pēc skolēnu blīvuma).

7.-12. klašu posmā skolas sasniedzamību raksturos attālums no dzīvesvietas līdz skolai – ne vairāk kā ~25 km (un ne vairāk kā 50 km starp skolām). Kā optimālais skolēnu skaits klašu grupā tiktu noteikts:

pierobežas un citās zema blīvuma pašvaldībās - 30 bērnu 7.-9. klašu grupā (attiecīgi – 10 skolēnu klasē) un 60 bērnu 10.-12. klašu grupā (attiecīgi – 20 skolēnu klasē);
ārpus administratīvajiem centriem – 60 bērnu 7.-9. klašu grupā un 60 bērnu 10.-12. klašu grupā (attiecīgi – 20 skolēnu klasē);
valstspilsētās un administratīvajos centros - 120 bērnu 7.-9. klašu grupā un 120 bērnu 10.-12. klašu grupā (attiecīgi – pa 20 skolēniem katrā no vismaz divām paralēlklasēm).
Ja skola neizpildīs klašu grupu kritērijus, tad pašvaldība kā dibinātājs varēs turpināt konkrēto izglītības iestādi uzturēt, tomēr lēmumu pieņemšanu par 7.-12. klašu posmu plānots pārņemt valsts pārziņā.

“Mēs rosinām iespēju lēmumu pieņemšanu par skolu tīklu konfigurāciju 7.-12. klašu izglītības posmā nodot valsts rokās, pašvaldībām atstājot pārējās dibinātāja funkcijas. Tas prasa politisko izšķiršanos un nozīmīgas izmaiņas likumdošanā. Reforma varētu tikt ieviesta 2024. gada 1. septembrī, tomēr pašvaldību un skolu informēšana par gaidāmo jāuzsāk pēc iespējas drīzāk, tādējādi pārtraucot gadiem ilgstošo neziņu par izglītības iestāžu pastāvēšanas izredzēm,” prognozē A.Čakša.

Reformas rezultātā tiktu nodrošinātas: kvalitatīva izglītība visos reģionos; iespēja jauniešiem izvēlēties daudzveidīgus padziļinātos kursus; adekvāta pedagogu slodze un atalgojums; izmaksu efektīvs skolu tīkls valsts mērogā. Tāpat būtu iespējams skaidri ieraudzīt un prognozēt skolēnu plūsmu pēc 9.klases absolvēšanas, kā arī rūpēties par izglītības piedāvājuma atbilstību darba tirgus vajadzībām (mazinot ģimenes un vecāku iespējas atbalstīt vai neatbalstīt savu bērnu perspektīvu dažādu prasmju apguvē).

Ministru kabinets pieņēma lēmumu – uzdot IZM līdz 2023. gada 15. augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar skaidriem kritērijiem skolu tīkla reformai, vērtējumu par tā ietekmi uz izglītības kvalitāti un pārvaldību, iespēju to nodrošināt, kā arī veicot ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem izvērtējumu.