Vēsturiskās vietas klātbūtne, dabas saspēle ar uzveduma dalībniekiem un arī vietējiem pašdarbības kolektīviem, kā arī vērienīgie tehniskie risinājumi ļaus sajust jaunu senā vēstījuma jēgu un spēku. Iespaidīgajā skatuves scenogrāfijā tiks atainota zemūdens pasaule, izmantoti 11 led ekrāni, uz kuriem videomākslinieks Artis Dzērve atdzīvinās gleznotājas Kristīnes Kutepovas īpaši veidotas gleznas, savukārt metālmākslinieks Normunds Bērziņš skatuves centrālo konstrukciju veidojis vieglu un plūstošu, kas simbolizē Daugavas straumes ritējumu - kā TILTU, kas savieno pagātni ar tagadni. TILTU, kas nostājas starp labo un ļauno. TILTU, kas šķeļ un atkal apvieno tautu.
"Iestudējums ir kā auglis kas lēnām nobriest. Tas ir process, kurā satiekas dalībnieki, visi veidotāji, tehniskie risinājumi, arī ārējas ietekmes un priekšā ir skaidrs ceļš, kuru kopā ejam ar lielisku komandu, kurā katram ir ko teikt," stāsta režisore Rēzija Kalniņa. "Režisors izjauc pasauli, lai radītu to atkal no jauna, un mēs to darām. Laikmetīgi aktuāli, redzoši, jūtoši un arī ar apzinātību visos līmeņos. Lāčplēsis mūsu iestudējumā ir kā tīrradnis, kas vēl nav briljants, tas ir dimants. Un tad dzīve slīpē šo dimantu, līdz tas kļūst par briljantu. Gan Kangars gan Lāčplēsis bērnībā ir vienādās pozīcijās. Un ir jautājums, kurā brīdī kurš paliek mēslainē, kas ietīta skaistā konfekšu papīrītī, un kurš tomēr atbrīvojas, lai arī jāloba sevi nost kā sīpolu, līdz paliek serdīte. Ja aiz katra zināmā tēla mēs ieraugām kaut ko vairāk, tad mēs sajūtam, ka šī pasaule un zeme - Latvija mūs nes tālāk kā varoņus, dodot iespēju par tādiem kļūt."
Rokoperas jaunais iestudējums pulcējis jaudīgu radošo komandu, spilgtus izpildītājus un tautā iemīļotus māksliniekus. Lāčplēša loma uzticēta dziedātājam Atim Zviedrim, Laimdotu atveidos smalkas un niansētas balss īpašniece, vokāliste Beāte Zviedre. Kangars būs dziedātājs Marts Kristians Kalniņš un kā norāda režisore, tieši šīs trijotnes savstarpējās attiecības būs jaunā rokoperas uzveduma centrā.
Lielvārda lomā iejutīsies operas solists, tenors Raimonds Bramanis, Dīterihu atveidos Atis Ieviņš, Līkcepures lomā aktieris Gundars Grasbergs, Koknesi izdziedās Jānis Buķelis, Ziemeļmeitas lomā dziedātāja Alise Kante, Staburadzes tēlā - dziedātāja Anmary, savukārt Teicējas lomā iejutīsies aktrise Zane Jančevska. Nozīmīgas lomas izrādē atveidos a capella grupa Latvian Voices, bet raganu, vellu, jodu, ziņotāju tēlos redzēsim jaunākās paaudzes talantus Sarmu Liedi, Austru Kozuliņu, Sanitu Rozi, Edvardu Griezi, Tomu Kalderauski, Tomu Kursīti un Artūru Biķernieku.
Ne mazāk krāšņs arī pavadošo mūziķu sastāvs. Pie taustiņinstrumentiem pats mūzikas autors Zigmars Liepiņš, viņam līdzās Uldis Marhilevičs. Ģitāru spēlēs Mārcis Auziņš, basa ģitāru Valters Sprūdžs, savukārt pie sitaminstrumentiem Gundars Lintiņš.
Mūziķu un aktieru sastāvu kuplinās Lielvārdes jauktais koris “Lāčplēsis”, jauniešu deju kolektīvs “Pūpolītis” un folkloras kopa “Josta”, Ķeguma jauktais koris “Lins” un Tomes folkloras kopa "Graudi".
Izrādes radošajā komandā režisores Rēzijas Kalniņas vadībā darbojas arī režisores asistente Dace Micāne-Zālīte, horeogrāfe Inga Raudinga, scenogrāfe Kristīne Kutepova, kostīmu māksliniece Dana Dombrovska, metālmākslinieks Normunds Bērziņš, video mākslinieks Artis Dzērve un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Producents Aigars Dinsbergs.
Rokoperas “Lāčplēsis” sākums Lielvārdes parkā paredzēts plkst. 22.00. Apmeklētāju ērtībai naktī no 28. uz 29. jūliju AS “Pasažieru vilciens” ir papildinājusi vilcienu kustības sarakstu ar vilcienu no Lielvārdes uz Rīgu, kas no Lielvārdes dzelzceļa stacijas aties plkst. 1.15.
Biļetes nopērkamas Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un vietnē www.bilesuparadize.lv. Skatītāju skaits norises vietā būs ierobežots un brīvo vietu palicis pavisam maz, tādēļ pasākuma organizatori aicina neatlikt biļešu iegādi uz pēdējo brīdi, turklāt pakāpeniski turpinās pieaugt biļešu cena.
Iestudējuma atjaunošana ir Ogres novada pašvaldības iniciatīva, projekta īstenošana notiek, sadarbojoties Ogres novada Kultūras centram un Producentu grupai 7.
Iepriekš ziņots:
Jaudīgās radošās komandas vadībā režisore Rēzija Kalniņa atklās vēl neredzētas šķautnes eposa varoņos, kas kļuvuši par mūsu nācijas simboliem un pielīdzināmi mums pašiem. Ikviens no mums ir atradies savas dzīves krustcelēs, gluži kā Kangars vai Lāčplēsis, Līkcepure vai Koknesis, un šie simboli atdzimst mūsos caur mūsu izvēlēm. Režisore eposa varoņos atklās vēl neredzētas šķautnes un uzvedumā iedzīvinās zemūdens pasauli, ļaujot ielūkoties gaismas un tumsas cīņā mūsu likteņupes Daugavas plašajos ūdeņos.
“Atjaunotais iestudējums Lielvārdē būs notikums, kurā piedalās visi klātesošie, tā būs kā esība kopā. Katram laikam ir savs varonis un nodevējs, tāpat arī savi atbalstītāji un draugi. Arī šajā laikā mēs atrodamies pie Daugavas un vēl joprojām gaidām, kad Lāčplēsis uzvarēs melno bruņinieku. Un kas tad ir melnais bruņinieks? Kamēr mēs nesapratīsim, ka melnais bruņinieks atrodas mūsos pašos un kamēr mēs neizcīnīsim cīņu paši ar sevi, savām bailēm, mēs necelsimies. No vienas puses šis būs ļoti nopietns iestudējums, bet no otras puses mēs visi kopā varēsim priecāties, celties, raudāt un smieties,”
“Laikā, kad 1988. gadā es kā 18 gadīga meitene apmeklēju rokoperu “Lāčplēsis”, gaisā virmoja Vīzija. Cerība. Drosme. Jā, arī bailes. Bet izteikti - Tautas Vienotība un Spīts. Toreiz bezbailīgi tika uzcelta atpakaļ grimusī pils - Brīvība. NeAtkarība. Brīdis - Laiks - mūs apvienoja, lai mēs “Atgrieztos”. Atgriešanās ir Apzināšanās, kas mēs ESAM, un reizē jautājums “Kas mēs Esam?”. Kas ir mainījies tagad? Vai turpinām Tagadnē izdzīvot Pagātni vai Nākotni?
Atjaunotais iestudējums Lielvārdē būs notikums, kurā piedalās visi klātesošie, tā būs kā esība kopā. Katram laikam ir savs varonis un nodevējs, tāpat arī savi atbalstītāji un draugi. Arī šajā laikā mēs atrodamies pie Daugavas un vēl joprojām gaidām, kad Lāčplēsis uzvarēs melno bruņinieku. Un kas tad ir melnais bruņinieks? Kamēr mēs nesapratīsim, ka melnais bruņinieks atrodas mūsos pašos un kamēr mēs neizcīnīsim cīņu paši ar sevi, savām bailēm, mēs necelsimies. No vienas puses šis būs ļoti nopietns iestudējums, bet no otras puses mēs visi kopā varēsim priecāties, celties, raudāt un smieties,” atklāj iestudējuma režisore Rēzija Kalniņa.
Ir tapušas arī jaunā iestudējuma tērpu skices, ko radījusi tērpu māksliniece Dana Dombrovska. Viņa akcentē lieliskās radošas komandas nozīmi: “Iespēju strādāt pie rokoperas Lāčplēsis uztveru kā misiju. Tā ir iespēja ļauties Radīšanai brīnišķīgā, talantīgā komandā. Stāsts par Lāčplēsi ir stāsts par Varoni. Un saņemot iespēju piedalīties šī pasakainā varoņstāsta tapšanā, es sev jautāju - ko es varu darīt Gaismas vairošanā?
Lāčplēša varoņus auklēšu caur sirdi un caur savām rokām, tērpos krāsu izvēlē ļaušos krāsu spēkam, atbrīvojoties no pelēkā, piezemētā. Krāsas, raksti un audumu musturi kārtosies, meditējot uz katra varoņa stāstu. Vēlos sapludināt pagātni un nākotni, ļauties sapnim par katra varoņa brīvību iet savu pieredzes ceļu. Manu tērpu maģija ir tajā, ka tie palīdz iztaisnot muguru, tie dod spēku, priecē acis un, ja aktieri, uzvelkot manis radīto tērpu, dziedās caur sirdi, tad dziesma neizbēgami sasniegs arī klausītāju sirdis. Priekš manis radīšana ir dzīvs process. Es nevaru izstāstīt precīzu aprakstu katram no tērpiem, jo tie top DAROT. To arī novēlu mūsu tautai. Sākt ar sevi un DARĪT labāko, kas katram dots.”
Vērienīgu skatuves scenogrāfiju ar ieskatu arī zemūdens pasaulē sola scenogrāfe un gleznotāja Kristīne Kutepova: “Meklējot “Lāčplēša” paralēles Dabā, atrodu, ka Staburags ir mūsu lielākais varonis, kas ir spēcīgs simbols, taču noslīcināts Daugavas tumšajos ūdeņos… Gaismas un Tumsas cīņā Daba pieņemoši turpina mīlēt visus, arī tos, kas plēš, sit un spridzina. Viņa ar visu sirdi raud par katru tās bērnu… Uzvedumā būs reāli nereāla vide, kur notiks Gaismas un Tumsas cīņa. Atdzīvosies arī zemūdens pasaule un uz mirkli ievedīs savā realitātē. Tur, kur viss ir viens - cik stiprs, tik vājš, kur pretstati veido pasaules kustību un kārtību.”