Pirmdiena, 31 Jūlijs 2023 09:39

Agija Ozoliņa-Kozlovska: "Ideja ir visa pirmsākums, tad seko darbība!"

Foto: Ogresnovads.lv Foto: Ogresnovads.lv

No 6. līdz 12. augustam Ikšķilē norisināsies 5. Starptautiskais Operetes festivāls, piedāvājot patiešām krāšņu un daudzveidīgu programmu. Tādēļ uz sarunu aicinājām Operetes teātra valdes priekšsēdētāju, radošo direktori un festivāla idejas autori un rīkotāju Agiju Ozoliņu-Kozlovsku.

– Kad un kāpēc Jums radās ideja par Starptautiskā Operetes festivāla rīkošanu, un kādēļ tas notiek tieši Ikšķilē?

– Ideja dzima pirms apmēram desmit gadiem. Ar aizrautību, enerģiski uzsākot operetes žanra mērķtiecīgu attīstību, iestudējot izrādes pieaugušajiem un bērniem, veidojot koncertprogrammas, atjaunojot un veidojot tradīciju kopumā, loģiski radās doma, ka ir jābūt arī festivālam. Ir jābūt dažādām un daudzveidīgām formām, kurās operete (muzikālais teātris) tiek plaši reprezentēta un popularizēta. Tā doma virmoja gaisā. Atceros, ka toreiz bija interese no Garkalnes kultūras dzīves vadītājiem, pašvaldības, bet konstatējām, ka viņiem īsti nebija piemērotas aprīkotas vietas, kur norisināties festivālam, kur izvietoties publikai u. tml. Atceros, ka kopīgi domājām, plānojām, kur varētu būt telpas teātrim, kur un ko varētu pārbūvēt, pielāgot. Vēlme bija liela, un pašvaldība meklēja risinājumu. Bija interese arī no citām pašvaldībām pat jau tad, kad pirmais festivāls jau bija izskanējis. Ideja virmoja. Ļāvu tai lidot. Mēs darījām savu darbu, veidojām iestudējumus, attīstījām repertuāru. Strādājām.

Ideja ir visa pirmsākums, bet ideja bez darbības tā arī paliek ideja. Un, kā jau tas dzīvē ir, – kam jānotiek, tas notiksies. Tad mani iepazīstināja ar Ikšķiles Kultūras pārvaldes vadītāju, kura vēlējās Ikšķilē izveidot pasākumu, kāda nav nekur citur Latvijā, – kaut ko unikālu, tikai Ikšķilei raksturīgu. Operete daudziem, arī viņai, saistījās ar ļoti siltām atmiņām un ilgām. Un viņa ne tikai vēlējās, bet reāli, proaktīvi un mērķtiecīgi arī sāka strādāt pie realizācijas un nodrošināšanas. Tā ka ideja un vēlme bija no abām pusēm – no mums un no Ikšķiles pašvaldības. Viņa lieliski saprata, ka šāds festivāls itin jauki popularizēs Ikšķili, ka tā būs laba pilsētas reklāma un piesaistīs kultūras mīļus, ieinteresēs ārpus Ikšķiles novada dzīvojošos un tūristus atbraukt uz Ikšķili – vietu ar senu un nozīmīgu vēsturi. Ikšķile ir viena no senākajām vēstures avotos minētajām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā. Viduslaikos Ikšķile piederēja pie nozīmīgākajiem pārvaldes un saimnieciskās dzīves centriem. Ikšķilē dzīvojušas un darbojušās un vēl arvien dzīvo daudzas nozīmīgas personības – ievērojami Latvijas kultūras, mākslas un zinātnes darbinieki. Ikšķile toreiz, 2014. gadā, gatavojās 830 gadu jubilejai un mērķtiecīgi strādāja pie pilsētas tēla veidošanas ar ambīciju kļūt par Latvijas kultūras un mākslas "mazo galvaspilsētu".

– Vai pēc pirmā festivāla izskanēšanas jau bija skaidrs, ka cilvēkiem tas patīk un ka festivāls varētu kļūt par labu tradīciju?

– Jā, domāju, ka jā. Galvenais, ka skatītājiem patika, līdz ar to arī paši bijām gandarīti. Protams, ir lietas, kuras ar katru festivālu arvien pieslīpējam, pilnveidojam, pamainām. Pirmajā festivālā būtībā izveidojās festivāla pamata karkass – dažādu koncertu virkne, pasākums – pirmizrāde bērniem (ģimenēm), Galā koncerts un Valšu vakars. Pirmā festivāla Galā koncerta un bērnu izrādes režisors bija Valdis Lūriņš. Atceros, kā viņš vēlāk intervijā stāstīja, ka, piemēram, par Valšu vakara ieceri bijis sākumā ļoti skeptisks. Bet, kad viņš redzējis, ar kādu azartu un «kaifu» skatītāji iesaistījušies valšu dejā, ka laukums, kas nupat bija Galā koncerta skatuve, tagad, pēc Galā, ir pilns ar dejojošiem skatītājiem, viņš bija patīkami pārsteigts un atzina, ka šī iecere ir labi izdevusies! Atceros, ka laiku pa laikam kādi skatītāji ir mums pat zvanījuši un jautājuši, vai būs, kur pārģērbties, lai sagatavotos valšiem. Tas ir jauki, jo cilvēki gatavojas un gaida šo notikumu!

Vēl atceros epizodi: kādas mūsu izrādes starpbrīdī pagājušajā gadā VEF Kultūras pilī pie manis pienāca kāds pāris un jautāja, kā mums klājas un vai būs festivāls. Un, kad teicu, ka jā, ka šogad būs, vīrietis kā bērns iesaucās "Yes!", to ilustrējot ar atbilstoši raksturojošu kustību. Tas ir tik forši! Tas liecina, ka mūsu skatītāji ir dzīvespriecīgi, azartiski, dzīvi un humoru mīloši cilvēki. Viņi gaida festivālu!

– Nav noslēpums, ka Latvijā vasarā ir daudz klasiskās mūzikas pasākumu. Ar ko Operetes festivāls būs īpašs, un kas būs šā festivāla īpašās "odziņas"?

– Jā, vasara ir festivālu laiks, un piedāvājumu klāstā katrs var atrast savām kultūras interesēm un vēlmēm atbilstošu piedāvājumu. Tā tam jābūt, ir jābūt izvēlei. Un kad tad vēl, ja ne vasarā, kad gribas apceļot Latvijas skaistākās vietas! Festivāla centrs, kā jau vēsta nosaukums, ir operete, tomēr jau kopš mūsu darbības pirmsākumiem esam akcentējuši arī citus muzikālā teātra žanrus.

Ar prieku pavēstu, ka šogad pirmo reizi festivālā ietverts džezs. 9. augustā plkst. 19 Ikšķiles Tautas namā jauni, aizrautīgi džeza profesionāļi – dziedātāja Edīte Štrausa, pianists Matīss Žilinskis un viņu kolēģi, kuru muzikālās izteiksmes valoda izceļas ar siltu un klausītāju ievelkošu muzicēšanas manieri, – džeza valodā «transformēs» visiem labi pazīstamas Raimonda Paula, Ģederta Ramana, Ulda Stabulnieka un Gunāra Rozenberga kompozīcijas. Skanēs arī Edītes oriģinālkompozīcija «Mans gaismas ceļš», kura tapusi, stažējoties Itālijā, džeza versijas par operešu melodijām, kā arī par Arvīda Žilinska muzikālajām tēmām.

Pirmajā festivālā skanēja izcilā melodiķa Arvīda Žilinska mūzika, savukārt šajā festivālā spēlēs viņa mazmazdēls Matīss, par kura spēli Maestro Raimonds Pauls izteicies īsi: «Bravo!» un kura komponista «spalvai» pieder kovidlaikā daudzu populāru dziedātāju ieskaņotā dziesma «Mana Latvija».

Viena no dzīves baudām ir arī ēdiena bauda. Bet kas gan par ēdienu bez garšvielām! Tāpēc pirms koncerta, sākot no plkst. 18, aicinām ierasties uz ģimenes uzņēmuma «Manas garšas» Garšu meistarklasi-degustāciju. Ieeja pasākumā ir ar koncerta biļeti, bez papildu maksas. Būs iespēja ko interesantu un vērtīgu uzzināt par garšvielām, gan pašam izveidot un pēc tam paņemt līdzi savu garšvielu kompozīciju, gan iegādāties interesējošās.

– Katram mūzikas žanram ir savs skaistums, bet kur slēpjas operetes žanra valdzinājums?

– Katram mūzikas žanram ir sava vieta un savdabība kopējā mūzikas druvā. Operete ir baudījums ausij, acij un sirdij. Tā ir estētiska skatuves māksla, kas jārada gaumīgi un kurā nedrīkst būt prastums. Operetes pamatā ir mūzika, darbību virza, nevis tikai raksturo, mūzika. Operetes lielākā vērtība ir tās skaistās melodijas, asprātība un pozitīvisms, un noteikti vitalitāte, kas dzīvinoši «iedarbojas» gan uz pašiem izpildītājiem, gan uz skatītāju, radot prieku un baudu. Un es teiktu arī – saturiska vienkāršība. Operete neizliekas gudrāka par gudrajiem, nemeklē negācijas, ko bieži redzam šodienas pasaulē. Operetes mūzikā nav operai raksturīgā smaguma, traģikas vai «letālā iznākuma», bet vienmēr ir cerība un pozitīva risinājuma priekšnojauta. Gan mūzika, gan sižets ir viegli uztverami, nav vajadzīgas priekšzināšanas, lai tos saprastu, tomēr netiek pārkāpta gaumes robeža, un šī nav masu popkultūra. Mēs bieži programmās iekļaujam (un šis Galā koncerts nebūs izņēmums) arī kādus fragmentus no operām. Tomēr, arī tos atlasot, kritērijs ir to muzikāli estētiskais skaistums, vienkāršība un atpazīstamība. Mēs vēlamies, lai katra skatītāja tikšanās ar mums būtu uzlādējoša un emocionāli pacilājoša un uzmundrinoša, lai pēc sarīkojuma – vai tas būtu koncerts vai izrāde – skatītājs justos it kā pabijis citā, labākā, pasaulē, kas stiprinātu viņa pārliecību, ka arī paša dzīvē viss būs labi!

Operetēs viss ir kā dzīvē: tur ir gan pārpratumi, gan mīla, gan intrigas un dusmas, bet nav ļaunuma.

Vēl, runājot par žanra valdzinājumu, manuprāt, būtisks ir vizuāli estētiskais skaistums tam, ko skatītājs redz uz skatuves – skaistus cilvēkus, gan mūsu valdzinošās, šarmantās solistes, kuras visas arī lieliski dejo, un dejotājas, kuras mūsu izrādēs pat dzied, gan iznesīgos, galantos un staltos solistus un dejotājus, gan bagātīgos un krāšņos kostīmus, skatuves noformējuma scenogrāfiju un video.

Īpašais ir arī tas, ka operetes žanrs iekļauj gan mūziku, gan deju, gan asprātīgus dialogus, tātad dramatiskā teātra izteiksmes līdzekli – runu. Nav vienveidības vai garlaicības. Pat tiem skatītājiem, kas nav raduši klausīties šāda veida mūziku, ir interesanti. Tādas ir mūsu koncertprogrammas un izrādes, un tas būs arī šā festivāla Galā koncertā, kad pie diriģenta pults stāsies smalki un delikāti muzicējošais Atvars Lakstīgala; lai uz skatuves notiekošais būtu vizuāli baudāms, rūpēsies kostīmu māksliniece Vita Radziņa un multimāksliniece Ineta Sipunova, kas, starp citu, nāk no Ogres un veidos Galā koncerta skatuves īpašo scenogrāfiju un video. Pirmo reizi sadarbosimies ar ikšķilieti, horeogrāfi Beāti Svarinsku.

– Festivāla Galā koncertā piedalās jau labi zināmi solisti, tostarp – no Lietuvas un Ukrainas.

– Jau pirmā tikšanās Operetes festivālā ar Kauņas Muzikālā teātra solistiem – soprānu Mariju Arutiunovu un baritonu Andriusu Apšegu – 2019. gadā patīkami pārsteidza ne vienu vien profesionālu klausītāju un apliecināja, ka tepat mūsu kaimiņvalstīs ir attīstīta spēcīga operetes žanra kultūra un darbojas teātri ar izciliem dziedātājiem un skatītāju pieprasītu repertuāru. Andriuss kopš tās reizes ir viesojies Latvijā vairākkārt, un pagājušā gada nogalē Operetes Jaungada koncertā «Evergreens» viņš ar savu sulīgi skaisto tembru šarmēja klausītājus VEF Kultūras pilī. Abi mākslinieki nupat atgriezušies no Ungārijas, kur viņi ar lieliskiem panākumiem plūca laurus operetes «Silva» starptautiskā iestudējumā. Savukārt tenors Oleksandrs Čuvpilo no Kijivas Nacionālā akadēmiskā operetes teātra Galā koncertā Latvijā ieradīsies pirms Spānijā plānotās koncertturnejas. Teātra vadība man zināja stāstīt, ka visur, kur vien Eiropā vai Amerikā viņi viesojas, Oleksandrs ir skatītāju mīlulis, jo spēj uzreiz iekarot klausītāju sirdis. Galā koncertā būs prieks atkal viņus dzirdēt citā repertuārā.

Un, protams, Galā koncertā piedalīsies mūsu izcilie, skatītāju iemīļotie solisti: operdīva soprāns Sonora Vaice, soprāns Anta Jankovska, kura dzīvo Itālijā, bet vienmēr ierodas, lai dziedātu Operetes teātra izrādēs un koncertos, soprāns Laura Purena-Kancāne, tenors Kārlis Rūtentāls, tenors Dainis Skutelis un baritons Nauris Indzeris.
Programmā skanēs visskaistākās ārijas un dueti: Johana Štrausa «Pavasara balsis», Emeriha Kalmāna «Māricas ārija», «Huzāru maršs», Tonija ārija ar cirka meitenēm un dueti no «Cirka princeses», Šarla Guno Margarētas ārija, Ambroiza Tomā Hamleta ārija, Viktora Herberta ārija «Es gribu būt primadonna», Roberta Štolca «Gan brunetes, gan blondīnes» un fragmenti no L. Bernstaina operetes «Kandids», Franča Lehāra «Džūdita», kas Latvijā vēl nekad nav skanējuši, «Dicitenchello vuie» un citi skaņdarbi.

– Vai festivālā vārds tiek dots arī jaunajiem māksliniekiem, un ko varat pastāstīt par viņiem?

– Šoreiz festivāla programmā esam lakoniski, kodolīgi. Būs Ieskaņas koncerts, Džeza koncerts ar Garšu meistarklasi, Muzikālais restorāns un greznais Galā koncerts ar Valšu vakara deju tūri noslēgumā.

Ieskaņas koncertā «Vivat!» 6. augustā plkst. 18 Ikšķiles Evaņģēliski luteriskajā baznīcā muzicēs Latvijas talantīgie jaunieši, topošie profesionālie mākslinieki, kas šobrīd izkopj vokālu vai apgūst obojas vai vijoles spēli mūzikas skolā. Viņu profesionālā varēšana jau ir tikusi novērtēta daudzos dažāda mēroga konkursos Latvijā un ārzemēs, viņi ir jau spējuši gūt pirmos nopietnos panākumus, pierādot savas spējas un mērķtiecību.

Manuprāt, mums kā Operetes teātrim ir svarīgi dot iespēju jaunajiem, vairojot viņu skatuves pieredzi un vienlaikus iepazīstinot ar viņiem klausītājus. Koncerts simboliski iezīmē profesionālā muzikālā teātra kultūras nākotnes perspektīvu. Dzirdēsiet gan jauniešus, kas jau iepriekšējā gadā uzstājušies festivālā, gan kādus, kam šī būs pirmā muzicēšanas reize festivālā. Kādiem būs interesanti vērot viņu attīstību šā gada laikā, piemēram, Rinalds Rozenlauks, kurš izceļas ar aizrautīgi aktīvu un iejūtīgu muzicēšanas manieri, uzreiz iegūstot publikas simpātijas, šobrīd apgūst obojas spēli pie Kristīnes Kupčas, vai Patrīcija Kozlovska, kuras vokāls strauji attīstās un vokālā meistarība arvien aug, šobrīd apgūst vokālo mākslu pie Sonoras Vaices; abi publikas atzinību ieguva jau pagājušajā festivālā un šā gada laikā ir plūkuši jaunus konkursu laurus un vairojuši skatuves pieredzi. Koncertu vadīs vairākkārtējs dažādu daiļlasīšanas konkursu laureāts Henrijs Kozlovskis.

Man vienmēr prieks viesoties un muzicēt Ikšķiles Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur ir labs instruments, brīnišķīga akustika un mājīgs interjers. Tomēr, iespējams, ka koncertu baznīcā uzsāktā kapitālā remonta dēļ nāksies pārcelt uz Ikšķiles Tautas nama zāli. Ja koncerta norises vietu mainīsim, informācija noteikti tiks publicēta mūsu mājaslapā operetesteatris.lv un sociālajos medijos, t. sk. Facebook.com/Operetesteatris. Lūdzu, sekojiet līdzi publicētajai informācijai!

– Šogad festivāls svin piecu gadu jubileju. Vai pa šiem gadiem ir izdevies izaudzināt festivāla klausītāju pulku, un vai cilvēki novērtē operetes žanru?

– Jā, šogad mums tāda pusapaļa jubileja – piektais festivāls. Līdz šim festivāls kopš 2015. gada ir noticis reizi divos gados. Šī ir pirmā reize, kad mums ir iespēja to organizēt jau nākamajā gadā (iepriekšējais bija 2022. gadā), tātad nu jau varam teikt – ikgadējais Operetes festivāls! Redzam, ka lielā, apvienotā Ogres novada pašvaldība turpina un attīsta labās kultūras ieceres, kas jau iedibinātas un izveidojušās līdz novadu apvienošanai, kā, piemēram, šis festivāls. Lielu atsaucību saņemam arī no Ikšķiles pārvaldes un kultūras ļaudīm! Un mēs ļoti ceram, ka Ikšķilē realizēsies arī brīvdabas estrādes jumta izbūves projekts, kuru bija iecerēts jau šogad realizēt. Esmu pārliecināta, ka tas iepriecinās gan skatītājus, gan mūsu kolēģus – citus producentus, jo lielā mērā paplašinās priekšnesumu satura iespējas.

Operetei Latvijā vienmēr ir bijis savs klausītājs. Toreiz, tad, kad 1995. gadā likvidēja valsts Operetes teātri jeb Rīgas Muzikālo teātri, operetes jeb muzikālā teātra skatītāju kopums jau nekur nepazuda, tas «izšķīda» pa visiem teātriem, jo dramatiskie teātri laiku pa laikam iestudē kaut ko muzikālu. Jā, tagad jau ir jaunas paaudzes skatītāji un jauni kultūras cienītāji, bet, domāju, ka vērtības, kas cilvēkiem patīk un ir vajadzīgas, pamatā jau ir tās pašas. Uzskatu, ka mākslai ir jākopj vērtības, cilvēka gaume un dzīves uzskati. Kamēr kādam tas ir svarīgi, mums kā operetes teātrim ir un vienmēr ir bijis savs skatītājs. Visus šos desmit gadus. Skatītājs – muzikālās skatuves mākslas kultūras cienītājs.

– Tiklīdz šis festivāls būs izskanējis, droši vien jau sāksiet plānot nākamo gadu. Vai jau padomā ir kas īpašs – viesis, izrāde, koncerts?

– Šis ir Operetes teātra jubilejas gads. To iesākam ar šo festivālu un noslēgsim ar festivālu 2024. gada augustā. Ir skaistas ieceres desmitgades jubilejas svinībām: gan jubilejas un valsts svētku koncerti, gan pirmizrāde jaundarbam ar Raimonda Paula mūziku jau novembrī, gan mūzikla «Karlsons» Latvijas tūres turpinājums rudenī, gada nogalē skatītāju gaidītie Operetes Jaungada koncerti. Būs iespēja atkal redzēt Platona Buravicka un Jura Hirša opereti-filmu «Trīs zvaigznes. Zigfrīds»; ir arī citas ieceres. Ja vien mums būs iespēja strādāt un priecēt mūsu skatītāju, būs daudz kas skaists! Informācija būs pieejama gan mūsu mājaslapā www.operetesteatris.lv, gan Facebook.com/OperetesTeatris, gan citos mūsu sociālajos tīklos un «Biļešu paradīzes» mājaslapā.

– Jau labu laiku ir cerības, ka varētu tikt atjaunots Operetes teātris un ka tas savu mājvietu radīs Ogrē. Cik tālu ir attīstījies šis projekts, un kad varēsim gaidīt teātra atklāšanu?

– Jā, tas ir ļoti apjomīgs projekts, pie kura mērķtiecīgi strādā Ogres novada vadība. Tas atdzīvinās un piepildīs ar saturu to Ogres daļu, kura šobrīd ir diezgan pamesta, bet savulaik ir bijusi sabiedrības dzīves centrs. Esmu pārliecināta, ka ar to iegūs gan Ogre, gan visa Latvija. Ogres novada pašvaldība vēlas saviem iedzīvotājiem nodrošināt, ja tā varētu izteikties, pašpietiekamu dzīves telpu, lai iedzīvotājiem nekā netrūktu, un lai uz Ogri brauktu arī no citām Latvijas un ne tikai Latvijas vietām un valstīm, lai Ogre būtu pievilcīga vieta, kur dzīvot, mācīties, strādāt, veidot biznesu un baudīt kultūru un dzīvi.

«Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur nav izveidots operetes vai muzikālais teātris. Lai to mainītu, aktīvi rīkojamies, un esmu pārliecināts, ka šis teātris būs valstspilsētā Ogrē, kas ir piemērota šīs valsts nozīmes kultūras iestādes darbības nodrošināšanai,» pauž Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.
Ogrē pēdējos gados radīts un sakārtots ne viens vien skaists objekts, kas ievērojami uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Mēs visi, es un mani kolēģi, darām savu darbu, radām un turam īkšķus, lai Ogres pašvaldībai izdotos visas skaistās ieceres!

Pieslēgties, lai pievietotu komentārus

Reklāmraksti

Notikumu kalendārs

« November 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30