Motivē jaunu radošo personību ienākšanu latviešu literatūrā

Iedvesmojoties no Dzintara Soduma profesionālajiem tulkojumiem, lugu un dzejas formu novatorisma, romānu pārsteidzošā un atšķirīgā stāstījuma veida un stila, Ikšķiles novada pašvaldība 2012. gadā nodibināja rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā un aicināja Latvijas grāmatu apgādus pieteikt autorus dzejas, prozas, dramaturģijas un tulkojumu kategorijās. Pēc Administratīvi teritoriālās reformas konkursa organizēšanu pārņēma Ogres novada pašvaldība, kas šādā veidā tiecas atbalstīt latviešu rakstniecību, veicināt un motivēt jaunu vēsmu un jaunu radošo personību ienākšanu latviešu literatūrā.

Pieteiktos darbus izvērtē žūrijas komisija

Šogad konkurss notiek 11. reizi. Pagājušajā gadā balvu saņēma ikšķiliete Iveta Troalika par romānu “Tūlīt paliks labāk”. Šogad balvai tika pieteikti 3 romāni, 2 dzejoļu krājumi un 6 dažādu autoru lugas, kas apkopotas 2 krājumos. Darbus vērtēja žūrijas komisija, kuras sastāvā pašvaldības izpilddirektora vietniece Dana Bārbale, publicists un rakstnieks Andris Upenieks, dzejnieks, žurnālists un literatūrkritiķis Toms Treibergs un literatūras apskatniece Aija Bremšmite. Balvai pieteikto lugu vērtēšanai tika pieaicināta filoloģijas doktore, teātra zinātniece Ieva Rodiņa. Izvērtējot iesniegtos darbus, žūrija nolēma Dzintara Soduma balvu 4000 eiro apmērā piešķirt Elgai Kairišai par romānu “Ne tagad, ne vēlāk – nekad!”. Žūrijas lēmumu 15. jūnija domes sēdē apstiprināja arī pašvaldības dome.

Grāmata paliek visām paaudzēm

Ogres novada pašvaldības Apliecinājumu par balvas piešķiršanu Elgai Kairišai svinīgajā pasākumā OCB pasniedza Ogres novada pašvaldības domes deputāts, Ogres teātra vadītājs Jānis Kaijaks, vēlot balvas laureātei nekad nebeigt rakstīt. “Es arī kā teātra nozares pārstāvis ar baltu skaudību pasniedzu šo apliecinājumu, jo, piemēram, teātra izrāde notiek šajā brīdī un drīz pagaist, bet grāmata ir un paliek visām paaudzēm,” atzina J.Kaijaks.

Pārdomās par E.Kairišas romānu “Ne tagad, ne vēlāk – nekad!” dalījās konkursa žūrijas loceklis, publicists un rakstnieks Andris Upenieks. Viņš arī veltīja konkursa laureātei paša sacerētu, emocionālu veltījumu – dziesmu, ko nospēlēja uz akordeona. Viedokli par romānu pauda lasītāja Sarmīte Upeniece, kura atklāja, ka romāns viņu ļoti ieinteresējis, kļuvis tuvs, jo tajā saskatījusi daudzas līdzības ar savu būtību. “Man ļoti patika lasīt dabas aprakstus, pārdomas, atradu un izrakstīju daudz atziņu. Noteikti lasīšu vēlreiz šo grāmatu, sen nebiju neko tik labu lasījusi,” atzina S.Upeniece.

Sāk rakstīt, apstākļu spiesta

Dzintara Soduma balvas laureāte E.Kairiša atklāja, ka rakstījusi dzejoļus un dienasgrāmatu jau bērnībā, skolā labi padevušies gari, emocionāli sacerējumi, tāpēc apsvērusi domu studijas turpināt žurnālistikā, bet tas nav izdevies, turklāt vēlāk sapratusi, ka savas emocionālās dabas dēļ nespētu veikt žurnālista darbu. Pārsteidzoša šķita Elgas atzīšanās, ka viņa ir apguvusi sievietei tik netipiskas profesijas – galdnieka un traktorista. “Pēc horoskopa esmu Dvīnis – tā viena puse ir tehniskā, loģiskā, vīrišķīgā, bet otra – romantiskā, man vajag ezerus un kalnus, baudīt kaut ko izcili skaistu,” sacīja E.Kairiša, piebilstot, ka viņu interesē arī Tibetas un Ķīnas medicīna, dziedniecība, augi un to dziednieciskās īpašības. E.Kairiša atklāja, ka sākusi rakstīt apstākļu spiesta, zaudējot darbu un ienākumus. “Pirmie, kuri romānu izlasīja, teica, ka to izdarījuši divās naktīs. Brīnījos, kā tas iespējams. Romānu rakstīju veselu gadu, tajā ir ietverta dziļa filozofija… Manuprāt, lai to uztvertu un sajustu, grāmata jālasa lēnām, pārdomājot,” uzskata romāna autore, kura šogad izdevusi jau nākamo grāmatu – stāstu krājumu “Sveši vēji nāca”.

Labāku scenāriju, kā pati dzīve uzraksta, pat domādams neizdomāsi

Pasākuma noslēgumā E.Kairiša pateicās Dzintara Soduma balvas idejas autoriem, kā arī Ogres novada pašvaldībai un konkursa žūrijai par augsto viņas darba novērtējumu, kas sniedzis pašpaļāvību un pārliecību, ka ir jāraksta. Elgas bērnības gadi pagājuši Ikšķilē, un viņa dalījās pārdomās, kāda Ikšķile izskatījās laikā, kad mācījās un katru dienu mēroja četrus kilometrus garo ceļu uz Elkšņu skolu. Vēlāk mācības turpināja Ogrē. Vēl aizvien mīļās atmiņās piemin savas literatūras skolotāja Elfrīdu Zirni un Rutu Bērziņu.

“No gariem sacerējumiem skolā līdz pirmajām nopietnajām publikācijām pagāja liels laiks, jo nopietnai rakstīšanai turējos pretī. Tikai nospiesta uz ceļiem, atstāta bez variantiem un izvēles, kad sabiedrībā strādāt gribošos visos iespējamos veidos centās izspļaut kā nevajadzīgus svešķermeņus, tikai tad sāku pievērsties rakstīšanai. Rakstu vairāk nekā 20 gadus. Esmu 144 publikāciju un 3 grāmatu autore. Tas nebija mans rakstīšanas sākotnējais mērķis, esmu mierīgi un lēni gājusi savas rakstniecības ceļu, pārsvarā darot pavisam ko citu. Paldies par augsto darbu novērtējumu, jo labāku scenāriju, kā pati dzīve uzraksta, pat domādams neizdomāsi,” atzina Elga Kairiša, kuru pasākumā sirsnīgi sveica arī viņas ģimenes locekļi.

Muzikālu sveicienu klātesošajiem veltīja dziedātājs Andris Daņiļenko.