Šāds pārgājiens septembra sākumā Ogres Zilajos kalnos ir kļuvis par ikgadēju tradīciju – tas norisinās kopš 2015. gada ar mērķi skolēniem izkopt savu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzināt vēsturi un izrādīt cieņu karavīriem, kuri cīnījās un krita. Īpaši svarīgs pasākums ir šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā, kad patriotismam ir īpaša nozīme jauniešu audzināšanā.

Patriotiskās audzināšanas pārgājienā "Sagaidot Mazās Juglas kaujas 106. gadadienu" piedalījās vairāk nekā 1000 dalībnieku – novada vispārizglītojošo skolu 7., 8. un 10. klašu, kā arī dažu 5. klašu skolēni (kopskaitā ap 50 klasēm) un Ogres Tehnikuma 1. kursa audzēkņi kopā ar skolotājiem. Aptuveni 3 km garajā distancē dalībnieki devās no diviem virzieniem – Ogres un Ikšķiles –, abām gājēju kolonnām vēlāk satiekoties pārgājiena galamērķī – pasākuma galvenajā norises vietā pie Dubkalnu ūdenskrātuves.

Pasākumu atklāja Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona galvenais virsseržants Uldis Veliks, kurš piedalījies visos iepriekšējos militāri patriotiskajos pārgājienos un kam šo gadu gaitā izveidojusies lieliska sadarbība ar pasākuma organizatoriem. U. Veliks, iepazīstinot klātesošos ar gaidāmajām norisēm, norādīja, ka šo militāri patriotisko gājienu varētu saukt arī par Brīvības gājienu, jo ejot vajadzētu domāt par tiem, kas izcīnīja brīvību, un tiem, kas to sargā. Tāpat viņš arī aicināja atcerēties Latvijas simbolus – karogu un himnu –, kas radušies vēl ilgi pirms neatkarības iegūšanas.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš uzrunāja klātesošos, atgādinot par vēstures notikumiem. “1917. gada septembra sākumā pie Juglas upes cīnījās latviešus strēlnieki, latviešu karavīri, kas palīdzēja mūsu valstij kļūt neatkarīgai, palīdzēja veidot valsti, kurai ir sava teritorija, sava tauta un sava valoda. Tās ir mūsu galvenās bagātības. Šodien mēs gājām lielāku gabalu nekā ierasts ikdienā, un tas ir brīdis, kad mums katram padomāt par vērtībām. Katrs mēs šobrīd esam siltā mājā, labi ģērbušies, katram ir viedtālrunis. Arī tas ir vērtības. Bet tās ir vērtības, kas palīdz uzlabot mūsu dzīvi. Tajā pašā laikā kareivji, kas cīnījās, bija ārā, bieži vien aukstumā, ne tik komfortablos apstākļos, bet viņi izcīnīja mums mūsu valsti.” G. Sīviņš aicināja jauniešus padomāt par ikvienam tik svarīgām lietām kā valsts, valoda, mūsu teritorija, novads un ģimene un novērtēt, ka tās mums ir.

Arī Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona komandieris, pulkvežleitnants Pēteris Plečkens pieminēja notikumus pirms 106 gadiem, kad latviešu strēlnieki izcīnīja savu pēdējo lielāko cīņu, kuras rezultātā radās Latvijas valsts ideja un mums izveidojās sava valsts. “Man kā karavīram ir apziņa, ka karavīrs mirst divas reizes. Pirmo reizi viņš mirst vai nu no vecuma, vai tad, kad viņš krīt kaujā. Otro reizi viņš mirst tad, kad viņu aizmirst. Skatoties uz jums, kas ir atnākuši atcerēties šos notikumus, man ir pārliecība, ka latviešu strēlnieki nemirs nekad un līdz ar to Latvijas valsts nemirs nekad.”

Nacionālo Bruņoto spēku vecākais eksperts Elmārs Pļaviņš atgādināja par jauniešiem Ukrainā, kas joprojām iet cauri lielām grūtībām – ik dienas pazaudē savus tuviniekus, kādu īpašu cilvēku – tēvu vai māti, brāli vai māsu. “Tāpēc ir ļoti svarīgi šobrīd atcerēties pagātni, pārdomāt, ka mēs dzīvojam īpašā valstī,” pauda E. Pļaviņš. “Kaut mēs novērtētu to, kas mums ir – mūsu vecākus, skolotājus, to, kas mums pieder – mūsu Latviju”. Jāatzīmē, ka, paužot atbalstu kara skartajai ukraiņu tautai, līdzās Latvijas un Ogres novada karogiem Dubkalnu ūdenskrātuves krastā plīvoja arī Ukrainas karogs.

Svinīgās daļas noslēgumā klātesošos uzrunāja arī Zemessardzes kaujas atbalsta bataljona kapelāns Ingus Dāboliņš, novēlot, lai visiem izdodas dzīvot ar Dieva svētību.

Muzikālu priekšnesumu sniedza Birzgales Mūzikas skolas pūtēju orķestris.

Pasākuma turpinājumā klases varēja iepazīties ar militāro tehniku un ekipējumu, kā arī piedalīties atjautības un veiklības sacensībās un izglītojoši informatīvās aktivitātēs, ko organizēja Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljons, Militārā policija, Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēki, Jaunsardze, 29. Ogres skautu un gaidu vienība, Ogres novada Sporta centrs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ogres daļa, Ogres novada Izglītības pārvaldes jaunatnes darbinieki u.c.

Tāpat pārgājiena dalībnieki tika cienāti ar karavīriem ierastu azaidu – putru un siltu tēju, ko sarūpēja Zemessardze. Lai nebūtu jāizmanto vienreizlietojamie trauki, skolēni, saudzējot dabu, no mājām bija paņēmuši līdzi paši savas bļodiņas, karotes un krūzes.

Militāri patriotisko pārgājienu organizēja Ogres novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldības aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra” un biedrība “Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola”.

Vēsturisks atskats uz kauju norisi Mazās Juglas apkārtnē – Salaspils, Ikšķiles un Ogres novadu teritorijā – jeb Rīgas operāciju.

Rīgas operācija 1917. gada septembra sākumā bija Vācijas armijas īstenots uzbrukums Rīgai ar mērķi ieņemt pilsētu un ielenkt Krievijas 12. armiju, kura puslokā sargāja Rīgas fronti. Sākoties Vācijas karaspēka uzbrukumam, Krievijas armija uzsāka panisku bēgšanu, pametot savas pozīcijas. Tikai atsevišķas kaujas spējīgas Krievijas armijas vienības iesaistījās cīņās ar Vācijas karaspēku. Galvenās kaujas norisinājās 1. – 2. septembrī Mazās Juglas upes apkārtnē – Salaspils, Ikšķiles un Ogres novadu teritorijā, kur pret vairākas reizes lielāku pārspēku diennakti cīnījās četri latviešu strēlnieku pulki, tā novēršot 12. armijas iekļūšanu aplenkumā. Diennakti ilgajās kaujās krita vairāki tūkstoši latviešu, krievu un vācu karavīru. Kaujas pie Mazās Juglas upes ir viens no leģendārākajiem un reizē traģiskākajiem notikumiem Latvijas vēsturē.