Šāda līmeņa konferences norise apstākļos, kad pie varas nākusi jaunā koalīcija ar LGBT+ lobētājiem "Progresīvajiem" tās sastāvā, ir liels organizatoru panākums. Saeimas prezidijā bija diskusijas par konferences atcelšanu, jo prezidija pārstāve Antoņina Ņenaševa iebilda – gan pret konferences saturu, gan runātājiem. Galu galā uzaicinājumam piedalīties viņa neatsaucās, tomēr konferenci neatcēla. Uz skandāla fona par skolas saturā paslepus iedabūtajiem materiāliem tas izskatītos pēc pārlieku uzkrītoša atbalsta genderisma ideoloģijas virzītājiem.
Konferences dalībnieku vidū bija izglītības iestāžu pārstāvji, sociālie darbinieki, ministriju pārstāvji un arī politiķi. Savukārt runātāju vidū izglītības praktiķi, kas savā ikdienas darbā saskaras ar visplašāko problēmu spektru, ko izraisa vardarbība pret bērnu. Arī ideoloģiski bīstamu ideju un šaubu potēšana bērnu galvās ir vardarbības paveids, kas skolas saturā nav pieļaujams.
Tiktāl esam nonākuši
Konferences sesijā "Vērtības un izglītība" referēja pusaudžu psihoterapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs. Ar saviem publiskajiem komentāriem saistībā ar nule uzsprāgušo skandālu viņš nostājies opozīcijā daudziem saviem amata brāļiem un kļuvis par sava veida konservatīvo vērtību rokzvaigzni. Eksperts skaidri pasaka – nav tādu bezdzimuma bērnu. Ir puikas un meitenes. Un saskaņā ar zinātniskiem pētījumiem tikai 1% jauniešu novērojami dzimumidentitātes traucējumi, un arī šis procents ir pamatā saistīts ar savam dzimumam netipisku uzvedību, nevis fizioloģiskām vai anatomiskām anomālijām. Šiem bērniem gluži vienkārši ir vēlme piederēt pretējam dzimumam, kas ap 20–25 gadiem izzūd. «Nevis bērnu ķermeņi ir problēma, bet bērnu prāti, kas šādi uztver savu ķermeni,» skaidro psihoterapeits. Un šādā situācijā pieaugušajiem nav jāapstiprina to, kas bērna psihē ir greizs. Bērnam, kurš vēlas izdarīt pašnāvību, nav jāgādā striķis, bērnam, kurš sirgst ar anoreksiju, nav jāatņem ēdiens, un bērnam, kurš vēlas citu dzimumu, nav atbilstoši apstiprinošajai pieejai (gender affirming) jāizdara neatgriezeniskas izmaiņas ķermenī. Apstiprinošā pieeja un medicīniskā intervence cildināta arī skolās nelikumīgi ieplūdinātajā mācību materiālā. Vispirms bērnam tiek doti ķīmiski pubertātes blokatori, tad piemērota hormonu terapija, tad seko arī ķirurģiska iejaukšanās un dokumentu maiņa. Jaunām sievietēm tiek amputētas krūtis. Un pēc tam jau atgriešanās pie sava sākotnējā dzimuma ir visai problemātiska. Medicīniskās intervences nav ne drošas, ne efektīvas. Tāpēc Lielbritānijā pašlaik norisinoties skaļas tiesvedības, kurās tranzīcijās – dzimuma maiņas upuri apsūdz savus ārstus, kas pusaudžiem potējuši ideju par atteikšanos no sava dzimuma. Arī Zviedrijā tranzīcija vairs netiek atbalstīta un pubertātes blokatorus izmantot ir aizliegts.
Deputāts Jurģis Klotiņš, pieskaroties šim jutīgajam tematam, atsaucās uz kādu mammu, kas viņam konferences rītā piezvanījusi ar konkrētu ierosinājumu:
"Ar likumu būtu jāaizliedz līdz 18 vai pat 21 gadam pubertātes blokatorus un hormonu terapiju. Varbūt Bērnu tiesību aizsardzības likumā tiešām jānoteic, ka bērnam ir tiesības uz pubertāti. Tiktāl nu esam nonākuši."
Pieaugušie kā problēmu uzturētāji
Zīmīgi, ka pusaudžu dzimumidentitātes traucējumu straujš pieaugums sākās divtūkstošo gadu sākumā, un iemesls ir internets. Ap dzimuma maiņas ideju ir izveidojusies milzīga sociālā kustība, un šobrīd tā jau ir nopietna politiska izšķiršanās, vai dzimumtraucējumus pasniegt un veicināt kā normālību. "Šis vairs nav medicīnisks jautājums, bet politisks un juridisks," rezumē Nils Saks Konstantinovs. Pieaugušie, pusaudžu problēmas risinot, nedrīkst pārvērsties par šo problēmu uzturētājiem.
Lai gan šobrīd sabiedrības uzmanības centrā nonākusi skolās paslepus bīdītā dzimuma maiņas ideja, ar jauniešu psihoemocionālo veselību saistīto problēmu loks patiesībā ir daudz plašāks. Lielākā vai mazākā apmērā emocionālā, fiziskā un arī seksuālā vardarbība ir ikdiena skolas vidē. Pret skolēniem, pedagogiem, vecākiem – visdažādākajās kombinācijās – kurš pret kuru. Arī atkarības vielu lietošana, un šobrīd ierobežotās iespējas to apriti skolās novērst. Par to konferencē runāja deputāts Česlavs Batņa – Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs, pedagogs un kādreizējais skolas direktors. Viņš piedāvā trīs visai radikālas receptes vardarbības un atkarību problēmu mazināšanai skolu vidē. Pirmkārt, skolu vadītājiem jābeidz slēpt vardarbības gadījumus. Jā, tie kaitē reputācijai, bet vēl vairāk kaitē šīs problēmas paslaucīšana zem tepiķa, un likt vecākiem klusēt par šiem gadījumiem – tā arī ir vardarbība. Otrkārt, skolās pedagogiem jāatļauj pārbaudīt audzēkņu somas. Ja pastāv aizdomas, ka skolā ienestas atkarības vielas, tās nekavējoties jāizņem. Un tas nav cilvēktiesību aizskārums, bet gan drošības jautājums. Un visbeidzot – lielāko rezonansi izraisījušais priekšlikums, pēc kura konferences telpā atskanēja pedagogu aplausi. Saeimas Izglītības komisijā tiks virzīts ierosinājums aizliegt telefonu lietošanu skolās. No pulksten 9.00 līdz 15.00. Iemesli vairāki. Bērni nespēj koncentrēt uzmanību vienlaikus uz vairākām lietām, un telefons traucē mācību procesam. Telefoni tiek izmantoti arī kā mobinga rīks pret skolotājiem. Viņus filmē, izliek sociālajos tīklos, ņirgājas. Bet pats svarīgākais – ar telefonu palīdzību skolās tiek īstenota aizliegto vielu aprite. Notiek pirkšana, pārdošana, pasūtīšana. Tas viss pedagogiem aiz muguras un vienlaikus – acu priekšā.
Kā izmācīt par labu cilvēku
Tas, ka ideja par telefonu lietošanas ierobežošanu skolās saskarsies ar asām iebildēm, ir likumsakarīgi, jo būtiski traucēs alkohola, nikotīna, narkotiku biznesam. Taču arī šajā konferencē izskanēja kritiski vārdi – konkrēti, no izglītības un zinātnes ministres padomnieces iekļaujošas izglītības jautājumos Nellijas Repinas. Aizliegt esot visvienkāršākais ceļš, bērni jāmāca lietot telefonus atbildīgi. Nedrīkstot ierobežot bērnu pieeju tehnoloģijām. Izklausījās gluži pēc alkohola lobistu sociālajām kampaņām alkohola popularizēšanai. Lai arī konferencē Repinas iekļaujošās runas neizpelnījās klausītāju atbalstu, ļoti ticams, ka viņas pārstāvētais viedoklis būs populārs likumprojekta turpmākajā virzībā, kad jaunā iekļāvēju koalīcija centīsies noairēt Česlava Batņas piedāvātos risinājumus. Laiks rādīs.
Te jāatgādina, ka "Progresīvie" atbalsta marihuānas legalizāciju, tātad sabiedrībai, vecākiem un skolām drīzumā, visticamākais, tiks mests atkal jauns izaicinājums, it kā jau ar esošajām atkarībām būtu par maz. Bērnu un jauniešu vidē jau pastāvošo atkarību mērogu konferencē ieskicēja slimnīcas «Ģintermuiža» narkoloģe Lilita Caune, par sekām stāstīja Valsts probācijas dienesta pārstāve Krista Skara un dakteris Dzintars Mozgis. Šobrīd jau Eiropas Savienības līmenī narkotiku apkarotāji runā par "Baltijas ceļu", kurā tiek pārvietoti pussintētiskie opioīdi, un to apritē caur čatu grupām ir iesaistīti jaunieši. Arī mūsējie.
Problēmu skolas vidē ir ļoti daudz, un, protams, vienā konferencē tām visām nav iespējams rast risinājumus, taču, kā atzīst organizētāji, ir būtiski par tām runāt. Lai paturētu redzeslokā un pulcētu domubiedrus. Cilvēkus, kas gatavi palīdzēt bērniem un jauniešiem.
Konferences noslēdzošajā daļā "Vērtības un izglītība" uzstājās Latvijas Universitātes Pedagoģijas zinātniskā institūta vadošais pētnieks Manuels Fernandezs. Viņš runāja par šķietami vienkāršām un pašsaprotamām lietām, kas šobrīd izglītības saturā bērniem netiek nodotas. Par labo un ļauno, par cieņu, par mīlestību un rūpēm, par tikumiem un morāli. Institūts ir izstrādājis īpašu Tikumiskās audzināšanas programmmu "e-TAP", piedāvājot skatīties uz vērtībām un tikumiem caur katram vecumposmam atbilstošām mācību tēmām un nodarbībām. Pielāgojot izklāstu bērnu izpratnes līmenim. Tātad veidi, metodes un pat mācību materiāli, lai mācītu bērnus būt par labiem cilvēkiem, jau eksistē. Atliek tos ieviest saturā.
Bet tas sabojātais bezdzimuma cepums, ko bērniem centās iesmērēt Valsts izglītības satura centrs, vienkārši jāizmet laukā.
