Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš atzīst: „Jaunā apkures sezona Latvijā un arī citviet pasaulē tiek gaidīta ar lielām bažām apkures izmaksu sadārdzinājuma dēļ. VUGD papildus raizes vēl rada tas, kādas iespējamās sekas šī situāciju radīs ugunsdrošības jomā. Mūs satrauc, ka arvien vairāk iedzīvotāji mājokļu apsildei varētu izmantot nepiemērotu un nekvalitatīvu kurināmo, kā arī taupīs uz sodrēju tīrīšanas un apkures ierīču apkopju rēķina, kas palielinās traģisku ugunsgrēku skaitu. Aicinām iedzīvotājus apzināties, ka apkures ierīcēs dedzinot nevis piemērotāko, ražotāja noteikto kurināmo, bet sadzīves atkritumus vai nekvalitatīvu kurināmo, uz dūmvada sienām ātrāk veidojas sodrēji, bojājas apkures sistēma un samazinās iegūtais siltuma daudzums, kā arībūtiski pieaug risks izcelties ugunsgrēkiem. Lai iegūtu vairāk siltuma no tā paša kurināmā daudzuma, tam ir jābūt atbilstošam apkures ierīcei un sodrējiem no dūmvada jābūt iztīrītiem!”
Lai, kurinot apkures ierīci, neaizdegtos sodrēji, tie no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim). Savukārt ilgdedzes cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl papildus vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā gada 1.martam).Tās apkures iekārtas un ierīces, kurās par kurināmo izmanto gāzi – tīra un tehnisko apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs nav noteicis citādāk. Ja gāzes apkures ierīce bijusi atslēgta ilgāk par sešiem mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un ventilācijas kanālu pārbaude.
VUGD apkopotā informācija par pēdējām divām apkures sezonām rāda, ka aizvadītajā apkures sezonā ugunsdzēsēji glābēji saņēma 577 izsaukumus uz sodrēju degšanu māju dūmvados, sezonu iepriekš - 555 šādus izsaukumus. Visvairāk izsaukumu uz sodrēju degšanu dūmvados tiek saņemti Zemgalē un Vidzemē, bet vismazāk Latgalē.
Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā – var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Tas, savukārt, var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos. Ugunsdzēsēji glābēji atzīst, ka sodrēji pastiprināti veidojas dūmvadā, ja tajā tiek dedzināts sliktas kvalitātes kurināmais, piemēram, slapja malka, kā arī sadzīves atkritumi.
Papildus risku izcelties ugunsgrēkiem rada arī cilvēku neuzmanība un drošu apkures ierīču lietošanas noteikumu neievērošana. O.Āboliņš atzīst, ka šādi izsaukumi apkures sezonā ir ikdiena: „Regulāri steidzamies palīgā iedzīvotājiem, kuru mājokļos ir izveidojies piedūmojums, jo apkures ierīces nav pareizi ekspluatētas – pārāk ātri krāsnij aizvērts šīberis, nepareizi izbūvēts dūmvads vai arī granulu katliem nav rūpīgi aizvērta granulu krātuve un, krāsnī sākoties gruzdēšanai, veidojas piedūmojums. Vairums no šiem gadījumiem ir neuzmanīgas rīcības sekas.” Papildus ugunsdzēsēji glābēji aicina atcerēties, ka pie krāsns durvīm nedrīkst novietot degstpējīgus priekšmetus, krāsns durvis stingri jāaizver, uz krāsns nedrīkst žāvēt degtspējīgus priekšmetus, kā arī apkures ierīci nedrīkst pārkurināt.
„Mēs katrs šobrīd domājam, kā ietaupīt un samazināt ģimenes izdevumus. Bet aicinu neatteikties no tiem pasākumiem, kā, piemēram, dūmvadu tīrīšanas, kuri uzlabo mājokļa ugunsdrošību un līdz ar to arī sargā mūs un mūsu ģimenes locekļus no traģiskiem ugunsgrēkiem. Šodien netīrīts dūmvads un ietaupīti pārdesmit eiro var apdraudēt ģimenes veselību un drošību, kā arī radīt lielus finansiālos izdevumus nākotnē, kas jāiegulda sava mājokļa atjaunošanā,” aicina O.Āboliņš.
Lai šī apkures sezona norisinātos bez traģiskiem ugunsgrēkiem, līdz tās sākumam VUGD aicina iedzīvotājus parūpēties par ugunsdrošību savos mājokļos – iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces, kā arī nodrošināties ar kvalitatīvu malku, briketēm, granulām utt. Bet ja nelaime tomēr notikusi, aicinām nekavēties, bet zvanīt 112, lai ugunsdzēsēji glābēji varētu doties palīgā.
Informāciju sagatavoja Viktorija Gribuste, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore
