Apgāzušās laivas, pārvērtēti spēki, pelde alkohola reibumā, viltīgas straumes – dzīvības ūdeņos var izdzist ļoti ātri, ko apliecina ne vien nesen notikušais traģiskais negadījums jūrā, kur noslīka vairāki cilvēki, bet arī teju ik dienu operatīvo dienestu ziņotā informācija par slīkušiem vai bojā gājušiem cilvēkiem ūdenstilpēs. Glābšanas, peldēšanas un apdrošināšanas eksperti atgādina – lai atpūta pie ūdens nebeigtos ar traģēdiju, svarīgi izvērtēt, cik droša ir peldvieta, nedoties peldēties vienatnē un alkohola reibumā, ūdenstilpņu tuvumā pieskatīt bērnus, kā arī atsvaidzināt zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu.

Glābt slīkstošos steidzas gandrīz katru dienu

Ugunsdzēsēji glābēji šogad no ūdenstilpēm izcēluši jau 72 bojāgājušo, no tiem 29 tieši peldsezonā. Aizvadītajā gadā ūdenstilpēs gāja bojā vairāk cilvēku nekā ugunsgrēkos. Vasarā gandrīz ik dienu glābēji steidzas uz izsaukumiem, lai glābtu cilvēkus, kas iekļuvuši nelaimē, peldoties vai pārvietojoties ar kādu no ūdens transportlīdzekļiem.

“Katru gadu ūdens paņem gandrīz 100 cilvēku dzīvības. Vairākus desmitus nelaimē nokļuvušo ugunsdzēsējiem glābējiem izdodas izglābt. Latvija šajā jomā ir pirmajās vietās Eiropā, un to mainīt var tikai iedzīvotāju uzvedības maiņa. Lielākā daļa negadījumu nenotiktu, ja cilvēki rīkotos atbildīgi – izvērtētu riskus un ievērotu drošas atpūtas nosacījumus. Un tas nav nekas sarežģīts – nepeldēt alkohola reibumā, nelēkt ūdenī no paaugstinājuma, pieskatīt bērnus un lietot glābšanas vestes. Aicinu apzināties, ka drošība sākas ar atbildīgu rīcību!” atgādina VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.

Katrs trešais slīkušais – alkohola reibumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sniegtā informācija apliecina, ka pērn gada laikā kopumā ārkārtas dienesta mediķi ir snieguši palīdzību iedzīvotājiem pēc slīkšanas 109 izsaukumos. Zīmīgi, ka katrā trešajā izsaukumā, kad cilvēks ir slīcis, lietots arī alkohols. Kā atzīmē mediķi, tieši alkohola lietošana, atpūšoties pie ūdens, un pārgalvība, peldoties vai lecot uz galvas ūdenī, ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ visbiežāk notiek nelaimes – cilvēki iet bojā vai gūst smagas traumas. Piemēram, lecot uz galvas ūdenī, sekas var būt tik smagas, ka cilvēks atlikušo dzīvi ir piekalts ratiņkrēslam, ja vispār izdzīvo.

Tāpat gadu no gada mediķiem nākas piedzīvot situācijas, kad jāveic reanimācijas pasākumi pēc slīkšanas arī bērniem, tāpēc ikvienam jāatceras – ja tuvumā ir ūdenstilpe, mazus bērnus pat uz mirkli nedrīkst atstāt vienus bez uzraudzības. Lai gan ārkārtas tālruņa 113 mediķi, notiekot nelaimei, vienmēr pa telefonu sniegs padomus, kā palīdzēt cietušajam, kamēr NMPD brigāde ir ceļā, katram iedzīvotājiem tomēr būtu jāzina arī tas, kā sniegt pirmo palīdzību. Šīs zināšanas katrs var atkārtot NMPD mājaslapas sadaļā “Kā palīdzēt cietušajam”: https://www.nmpd.gov.lv/lv/ko-darit-traumu-un-nelaimes-gadijumos

Nav viena algoritma, kā izglābties slīkstot

Peldēšanās ir lieliska aktivitāte, kas sagādā daudz prieka, uzlabo pašsajūtu un sniedz patīkamu veldzi karstā vasaras dienā. Taču jāapzinās, ka nepārdomāta rīcība var novest pie traģiskām sekām, turklāt nav vienādu situāciju, cilvēki ūdenī saskaras ar dažādiem izaicinājumiem – muskuļu krampjiem, traumām, spēcīgām straumēm, pēkšņām veselības problēmām, spēku izsīkumu, un arī reakcijas un iespējas izglābties katrā situācijā var būt dažādas. BALTA šogad izmaksājusi atlīdzības par vairākiem noslīkšanas gadījumiem, un tie visi atšķirīgi: cilvēki gājuši bojā, peldoties jūrā, apgāžoties laivai, automašīnai ieslīdot ūdenī.

Savukārt viena apdrošināšanas atlīdzība atteikta, jo cilvēks noslīcis, būdams stiprā alkohola reibumā, un par šādiem gadījumiem apdrošinātāji atlīdzības neizmaksā.

“Diemžēl nav viena iepriekš paredzama veida, kā par simt procentiem izvairīties no nelaimēm uz ūdeņiem. Vienīgā recepte ir apdomīga, atbildīga rīcība, adekvāti novērtējot apstākļus un savus spēkus, un pat tad nav drošas garantijas, ka izdosies izbēgt no nelaimes, ja cilvēks nonāks sarežģītā situācijā. Nekāda finansiāla atlīdzība nespēs remdēt sāpes par zaudēto līdzcilvēku un izpostīto dzīvi, tāpēc atkal un atkal aicinām cilvēkus būt ļoti uzmanīgiem, dodoties peldēties vai pavadot laiku pie ūdeņiem,” uzsver BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Arī biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze atgādina – galvenais priekšnoteikums, lai sevi un tuviniekus pasargātu pie ūdeņiem, ir atbildīga rīcība. “Mēs par daudz meklējam attaisnojumus tam, kāpēc cilvēki noslīkst, taču galvenais, lai nelaime nenotiktu, ir neriskēt – nepeldēties vienatnē un vietās, kur nav droši, neiet jūrā, kad lieli viļņi, valkāt glābšanas vesti, atrodoties laivā. Jāsaprot, ka nav vienotu algoritmu, kā izglābties, – katra situācija ir unikāla. Visi saprot, ja iesi ugunī – sadegsi, tieši tāpat jāapzinās riski, esot pie ūdens. Kad iestājas panika, viss reiz lasītais aizmirstas, bet jebkurš risks var novest nāvē,” apzināties savas darbības sekas aicina Zane Gemze. Viņa atgādina – tikai regulāri praktiski treniņi veido automātiskas rīcības krīzes situācijā; ar to vien, ka reizi piecos gados noklausies lektora teikto, nepietiek.

Ekspertu ieteikumi drošai atpūtai pie ūdens

• Izvēlies zināmu un drošu peldvietu. Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās – vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas, labiekārtotas un kurās dežurē glābēji.

• Peldies vietās, kur iespējams piebraukt ar auto – ja būs nepieciešama glābēju palīdzība, izšķiroša nozīme būs sekundēm.

• Pat ja peldvietā ir glābēju stacija, vienmēr parūpējies, lai tevi redz ģimene vai draugi. Nekad nepeldies vienatnē.

• Nodarbojoties ar jebkādu ūdens sporta veidu, obligāti velc peldvesti. Laivojot glābšanas veste ir obligāti jāuzvelk bērniem, bet arī pieaugušos aicinām to lietot.

• Ja esi sakarsis, ūdenī jāiet lēnām, lai nerastos krampji kājās vai rokās.

• Lēkšana uz galvas ūdenī ir bīstama arī šķietami drošās un zināmās vietās – tas var beigties arī ar nāvi vai dzīvi ratiņkrēslā. Apstākļi atklātā ūdenstilpē ir mainīgi, piemēram, ūdens līmenis var būt nokrities, kļuvis seklāks, zemūdens straume atnesusi neredzamu baļķi utt.

• Nekādos apstākļos neatstāj bērnus ūdenstilpju tuvumā bez uzraudzības, pat ne uz īsu mirkli.

• Neej peldēties reibumā, nelieto alkoholu, ja plāno peldēties, vai ūdens transportlīdzekļos.

• Neej peldēties, ja jūrā ir lieli viļņi.

• Ja redzi kādu slīkstam, zvani 112! Rūpīgi izvērtē savas spējas palīdzēt – diemžēl nereti noslīkst gan slīcējs, gan glābējs.