Aptaujas dati atklāj, ka 19% vecāku ļāvuši bērnam braukt ar velosipēdu, nelietojot ķiveri, ja tā tobrīd nav bijusi pieejama, savukārt 15% vecāku ļāvuši bērnam nelietot ķiveri, mērojot īsu maršrutu, piemēram, līdz tuvākajam veikalam. 6% atzīmējuši, ka atļāvuši galvas aizsargu nelietot, ja pašiem nav bijusi uzvilkta ķivere. Tikpat daudzi aptaujātie atļāvuši bērnam braukt ar divriteni bez ķiveres, ja ir bijis plānots braukt pa līdzenu un norobežotu ceļu, kur nav bedru un ir labs segums. Bet 2% šādus gadījumus pieļāvuši, ja bērns ir niķojies un nav gribējis vilkt ķiveri. Tikai 25% norādījuši, ka nekad neļauj savām atvasēm braukt ar divriteni bez ķiveres. Turpretim 17% aptaujāto vecāku bērni ar velosipēdu nepārvietojas.
“Mūsu dati rāda, ka šogad no janvāra līdz jūnijam 585 bērni ir bijuši iesaistīti ceļu satiksmes negadījumos kā velosipēdisti. Un 70% bērnu, kuri pārvietojas ar velosipēdu, ķiveri nelieto. Raugoties uz datiem, jāsecina šis drošības paradums nav nostiprinājies pieaugušo, tostarp vecāku vidū, un netiek mācīts bērniem. Šajā ziņā jāatceras, ka iespēju nokrist no velosipēda vai balansa riteņa, gūstot traumas, neietekmē tikai satiksmes intensitāte vai ceļa seguma kvalitāte, tā var būt mirkļa neuzmanība, gājēju vai citu velobraucēju pēkšņa apstāšanās vai virziena maiņa arī dodoties pavisam īsā braucienā. Tāpēc ķiveres lietošanai ir jābūt daļai no velobraukšanas kultūras gan pieaugušo, gan bērnu vidū, lai kritiena vai sadursmes gadījumā gūtās traumas nebūtu smagas ar ilgstošu atveseļošanos,” uzsver Aivars Aksenoks, CSDD valdes priekšsēdētājs.
Viņš papildina, ka ķiveres lietošana ir obligāta līdz 12 gadu vecumam, taču ļoti vēlama ikvienam riteņbraucējam. Turklāt pieaugušajiem, īpaši vecākiem, ir jāsāk ar savu priekšzīmi, iedibinot ķiveres lietošanu kā ilgtermiņa drošības paradumu arī bērniem.
Krītot no velosipēda, bērni vairāk gūst kāju, krūšu kurvja un vēdera dobuma orgānu traumas
Bērnu slimnīcas speciālisti akcentē, ka, krītot no velosipēda, bērni visbiežāk gūst kāju, krūšu kurvja un vēdera dobuma orgānu traumas. Bērni gūst arī galvas traumas, nereti tās ir ar nopietnām sekām.
“Tikmēr, ja no velosipēda krīt ar seju uz leju, ķiveres mala ir pirmā, kas uztver triecienu, mazinot tā spēku. Arī starptautiskie pētījumi apstiprina, ka ķiveres lietošana ir nozīmīga, pasargājot no traumu, arī no ļoti nopietnu traumu gūšanas riska. Ķivere mazina triecienu un, ja arī trauma tiek gūta, pastāv lielāka iespēja izdzīvot vai gūt vieglāku traumu, nekā kritiena brīdī vai sadursmē saņemot tiešu triecienu pa galvu. Uzliekot plaukstu vai elkoņa aizsargus, mēs pasargājam šīs ķermeņa daļas, turpretim ķivere efektīvāk slāpē trieciena spēku, aizsargājot visu galvu. Situācijā, kad iegādājamies jaunu mobilo telefonu, šķiet, ir tikai pašsaprotami tā ekrānam uzreiz uzlīmēt aizsargstiklu, tikpat pašsaprotamai jābūt arī ķiveres lietošanai, pārvietojoties ar mikromobilitātes braucamrīkiem, tā pasargājot mūsu centrālo “procesoru” – galvu,” stāsta Jānis Upenieks, Bērnu slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs, Latvijas bērnu ķirurgu asociācijas prezidents.
52% vecāku sāktu lietot ķiveri, ja tas palīdzētu bērniem izprast galvas aizsarga lietošanas nozīmīgumu
Aptaujas laikā 52% vecāku atzina, ka viņi sāktu lietot ķiveri, ja būtu pārliecināti un tas nozīmētu, ka viņu priekšzīme palīdzētu atvasēm izprast šī galvas aizsarga lietošanas nozīmīgumu. 35% atzīmēja, ka, iespējams, to sāktu lietot, bet 13% atklāja, ka to nedarītu.
Andis Rinkevics, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks norāda, ka ikdienā bieži redz situācijas, kurās bērni pārvietojas ar mikromobilitātes braucamrīkiem bez ķiverēm: “Bērni ir savu vecāku “spogulis”, un bieži vien viņu paradumi ir vecāku izpratnes un atbildības jautājums, ne nezināšana vai steiga. Ja ķiveres lietošana ģimenē ir daļa no velobraukšanas rutīnas, arī bērni to iemācīsies un saglabās kā ilgtermiņa paradumu. Ticu, ka cilvēki šajā ziņā spēj mainīties un sākt rīkoties atbildīgi. Galu galā, paradumiem ir liels spēks, jo īpaši, ja iemācīto un zināšanas pielietojam praksē, piedaloties ceļu satiksmē.”
Par satiksmes drošības kampaņu “Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme”
Ar mērķi veidot izpratni par pieaugušo atbildību bērnu un jauniešu satiksmes drošības nodrošināšanā, kas ilgtermiņā samazinātu ceļu satiksmē cietušo bērnu un jauniešu skaitu un palielinātu bērnu un jauniešu skaitu, kuri lieto drošības līdzekļus, piemēram, bērnu sēdeklīšus, ķiveres, atstarotājus u.tml., š.g. 27. jūlijā CSDD, Bērnu slimnīca un Valsts policija uzsāka kampaņu “Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme”, kas aicina visus pieaugušos, bet jo īpaši vecākus, atcerēties, ka bērni no viņiem mācās, arī, kad runa ir par ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu un drošu rīcību uz ceļiem.
Kampaņa vērš uzmanību uz 3 būtiskām situācijām ceļu satiksmes negadījumos, kuros cieš bērni, aicinot vecākus lietot bērna vecumposmam atbilstošu autosēdeklīti līdz viņš sasniedz 150 cm augumu, bērnu vienmēr tajā piesprādzējot; aicinot ievērot, ka bērniem līdz 12 gadiem, pārvietojoties ar mikromobilitātes līdzekļiem, ķivere jālieto obligāti, un tā ir ieteicama ikvienam velobraucējam; aicinot izglītot bērnus, ka līdz 14 gadu vecumam ar elektroskrejriteni nedrīkst braukt, un tas ir transportlīdzeklis 1 personai.
Kampaņas “Tava priekšzīme – svarīgākā ceļazīme” video klips ir pieejams šeit: https://www.youtube.com/watch?v=aVOKk59p1qE
Kampaņu organizē CSDD sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, Valsts policiju un “If Apdrošināšana”. Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.
*Aptauja tika īstenota 2023. gada jūlijā sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 700 Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir bērni vecumā līdz 14 gadiem.
