"Analizējot bērnu traumatismu pa mēnešiem, redzam, ka dažādi negadījumi intensīvāk notiek vasaras brīvlaikā, bērniem pavadot laiku mājās un atpūtā ar draugiem. Šovasar ERGO saņemts virs 100 bērnu nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu. Pārējos gada mēnešos vidējais pieteikumu skaits samazinās par aptuveni 15 %, traumām "pārceļoties" uz mācību iestādēm, kur bērni pavada daudz laika, tostarp dažādās sporta aktivitātēs," stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene.
"Līdz septembra vidum ERGO pieteikti ap 20 bērnu nelaimes gadījumi, un jāatzīst, ka līdzīgi kā vasarā arī mācību laikā traumas ļoti bieži tiek gūtas, bērniem spēlējot bumbu – basketbolu vai futbolu. Šie negadījumi ir neparedzami un grūti novēršami, tādēļ, ja bērns ir fiziski aktīvs un ikdienā apmeklē sporta pulciņus, viņa nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē ir ieteicams iekļaut medicīnisko izdevumu risku. Kaut arī bērniem veselības aprūpi nodrošina valsts, ir virkne situāciju, kad ar to nepietiek un ir nepieciešama daudz ātrāka mediķu palīdzība vai medikamenti, ko valsts nekompensē. Divi biežākie traumu veidi, kuru gadījumā vecāki nemēdz gaidīt rindā uz valsts pakalpojumiem, ir zobu traumas (nolauzti vai izsisti zobi), kā arī menisku, saišu plīsumi, kad bērnam nepieciešama operācija," skaidro Sanita Rubene.
Aktīvi sportā un starpbrīžos
Skolas traumu topa augšgalā ir dažādi negadījumi, kas notiek sportojot. Piemēram, šogad lielākā ERGO nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzība 1776 eiro apmērā par bērna traumu izmaksāta pēc tam, kad kāds skolēns sporta zālē nokritis un sastiepis ceļgala saites. Kopumā bērniem skolā ir raksturīgi gūt sastiepumus, pirkstu un delnu lūzumus, potīšu traumas, galvas smadzeņu satricinājumus un astes kaula traumas. Šogad ERGO atlīdzībām pieteikti gadījumi, kad, piemēram, spēlējot basketbolu, izmežģīta potīte vai ar bumbu satriekts rādītājpirksts; metot kūleni, lauzts atslēgas kauls; futbola spēles laikā, neveiksmīgi sperot bumbu, traumēta kāja; bumbas trieciena dēļ sasista galva un seja; pēc kritiena treniņā sasista uzacs un uzliktas vairākas šuves. Tāpat traumas iespējams gūt arī dejojot – kāda tautas deju mēģinājumu laikā, strauji griežoties, meitenes sasitušās ar galvām, kā rezultātā gūts viegls smadzeņu satricinājums.
Otra svarīga traumu kategorija ir negadījumi, kas notiek, bērniem spēlējoties un pavadot laiku kopā ar vienaudžiem starpbrīžos, stundu starplaikos. Tās ir dažādas paslīdēšanas, aizķeršanās, kritieni no kāpnēm, saskriešanās ar skolas biedriem u.tml. Piemēram, steidzoties uz mācību stundu, bērns paklūp uz kāpnēm un gūst pēdas lūzumu; zēns starpbrīdī nokrīt no skolas kāpnēm un sastiepj pēdas saites; skolnieks paklūp un krītot atsit galvu pret krēslu, kā rezultātā tiek uzliktas trīs šuves, vai arī pusdienlaika pārtraukumā bērnu laukumā pie skolas meitene nokrīt no viena metra augstuma un sasit muguru.
“Bērni ir aktīvi un kustīgi, tādēļ minētās traumas patiešām ir grūti novēršamas. Taču ļoti svarīga lieta, ko gan aicinām vecākus pārrunāt ar bērniem, ir ceļu satiksmes noteikumi un piesardzība ceļā uz skolu. Savu klientu pieredzē diemžēl esam saskārušies ar ceļu satiksmes negadījumiem, kad uz gājēju pārejas bērnu notriec automašīna. Tādēļ ir būtiski atgādināt bērniem par to, ka, esot uz ielas, nedrīkst iegrimt un aizmirsties mobilajā telefonā vai mūzikā, kas skan austiņās, – ir jāsaglabā modrība un jāseko līdzi apkārt notiekošajam,” uzsver Sanita Rubene.
