SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs informē, ka nopietnākos gadījumos «Covid-19» pacientus, ja ir nepieciešama ārstēšanās stacionārā, nogādā Infektoloģijas centrā Rīgā, kur vietu skaits šobrīd ir pietiekams. «Problēma ir tā, ka «Covid-19» mēdz būt viltīgs un nesākas tūdaļ ar akūtu respiratoru saslimšanu, elpošanas ceļu iekaisumu, bet pacients medicīnas iestādē vēršas, piemēram, ar sāpēm sirds apvidū vai citu diagnozi. Tikai pēc pāris dienām atklājas, ka saslimušajam ir «Covid-19», un jādomā, ko darīt tālāk,» skaidro D. Širovs, piebilstot, ka pagaidām nekādu ieteikumu ne no Veselības ministrijas, ne Slimību profilakses un kontroles centra par tālāko rīcību, konstatējot «Covid-19» saslimšanu, nav, jo šoruden minētā vīrusa infekcija vēl nav ieguvusi plašus apmērus, kā tas bija iepriekšējos gados. D. Širovs piebilst, ka mediķu sabiedrībā notiek arī diskusijas, ir vai nav nepieciešams lietot sejas maskas un cik daudz tās spēj pasargāt no saslimšanas. Domas šajā jautājumā dalās.
«Slimnīcā pārrunājām arī, kā mēs varētu rīkoties, ja «Covid-19» attīstītos plašumā. Ja šīs vīrusa infekcijas pacientiem atkal būs jānodrošina vieta mūsu slimnīcā, ir varianti, kur viņus varētu izvietot, iespēju robežās izolējot no citiem pacientiem,» skaidro D. Širovs un piebilst, ka šobrīd, ja cilvēkam nav saslimšanas pazīmju, neviens normatīvs nenosaka, ka viņam būtu jāveic «Covid-19» testu, apmeklējot medicīnas vai citas iestādes, turklāt vairs reti kurā aptiekā ir nopērkami eksprestesti. Ogres slimnīcā eksprestestus veic vien tad, ja pacientam ir akūta respiratora saslimšana un ir aizdomas, ka viņam varētu būt «Covid-19» infekcija. Laboratorija testu veikšanai jau pusotru gadu ir iekonservēta, un slimnīcas valdes priekšsēdētājs norāda, ka tad, ja epidemioloģiskā situācija mainīsies un būs attiecīgas kvotas, slimnīca ir gatava veikt arī lielos polimērķēdes reakcijas testus, kā tas bija iepriekš.
Informējot par citām aktualitātēm, D. Širovs norāda, ka, pateicoties bijušajai veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, slimnīca saņēmusi papildu finansējumu, kas ļaus ambulatoro palīdzību tādā pašā veidā kā līdz šim nodrošināt līdz gada beigām. Kvotas bija pārsniegtas, un slimnīcas vadība jau sāka domāt, kā ierobežot pacientu plūsmu. «Vēl notiek pārrunas par laboratorijas izmeklējumiem, kur arī ir lielas pārstrādes. Ceru, ka arī šajā jautājumā būs pozitīvs risinājums,» saka D. Širovs, paužot nožēlu, ka L. Meņģelsonei, par kuras darbību var teikt tikai atzinīgus vārdus, tā arī neradās iespēja paviesoties Ogres slimnīcā, kā viņa to bija solījusi, jo ir notikusi veselības ministru maiņa un šobrīd šis amats uzticēts Hosamam Abu Meri. Kā veidosies sadarbība ar šo ministru, rādīs laiks, bet jāpiebilst, ka pēdējais veselības ministrs, kurš apmeklēja Ogres slimnīcu 2011. gadā, bija Juris Bārzdiņš. Viņa pēctečiem 12 gadu laikā acīmredzot nebija radusies šāda iespēja vai vēlme.
Širovu uztrauc arī bezatbildīgie pacienti, kuri, neraugoties uz atgādinājuma īsziņu un reģistratūras darbinieču zvanu, pienākot rindai apmeklēt ārstu, vizītē neierodas, bet tie, kuriem tas būtu ļoti nepieciešams, pie speciālista netiek. D. Širovs teic, ka slimnīcas vadība apsver iespēju, lai pacientus disciplinētu, pieprasīt apmaksāt pakalpojumu, ja cilvēks nav ieradies un par to iepriekš neinformē. Piemēram, ja ir rezervēta viesnīca un klients neierodas, viņam naudu neatmaksā. Medicīnā tas ir krietni nopietnāk.