SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs stāsta, ka no Nacionālā veselības dienesta saņemts summāri labs līgums stacionārās palīdzības nodrošināšanai un slimnīcas vadība šobrīd tarificē medicīnas darbinieku algas, jo šis līgums ļaus medicīnas darbiniekiem paaugstināt atalgojumu. Arī attiecībā uz ambulatoro aprūpi līgums, ņemot vērā medicīnas iestādes kapacitāti, ir labā līmenī.
«Pēc ilgiem gadiem esam apmierināti ar to, ko valsts mums piedāvā. Ja ārstētu tikai novada iedzīvotājus, kvotu skaits būtu pietiekams, bet jāņem vērā, ka pie mums vēršas pacienti arī no Pierīgas un apkārtējiem novadiem. Piedāvājam aizvien plašāku pakalpojumu klāstu, un attiecīgi pieaug arī pacientu skaits. Katrā ziņā situācija šogad solās būt labāka. Cita problēma, ka trūkst ārstu. Valsts var piedāvāt kvotas, bet, ja trūks speciālistu, kuri ārstē, no kvotām nebūs lielas jēgas. Tiesa gan, Ogres slimnīcā par šo problēmu esam domājuši krietni laikus. Mums ir izveidota speciāla ārstu atbalsta programma. Studentiem apmaksājam mācību maksu – par slimnīcas līdzekļiem šobrīd mācās 18 rezidentu, un seši jau uzsākuši strādāt mūsu slimnīcā, esam izveidojuši Ārstu māju, tādējādi cenšoties piesaistīt jaunos speciālistus,» skaidro D. Širovs. Ārstu piesaiste, tas ir ilglaicīgs ieguldījums, un slimnīca tam pievērsusies jau pirms septiņiem gadiem. Šobrīd aktuāli būtu piesaistīt vienīgi traumatologus un ķirurgus, ar pārējiem speciālistiem slimnīca faktiski ir nodrošināta. Ogres rajona slimnīcai ir arī sadarbība ar Rīgas Stradiņa universitāti, un vasarā šeit atsevišķus rezidentūras kursus, piemēram, internajā medicīnā, dzemdniecībā, ginekoloģijā vai pediatrijā, vienlaikus apgūst pat pa 16–18 rezidentiem.
Noslēgumam tuvojas jaunās Dzemdību nodaļas būvniecība. To jau mēneša beigās plānots nodot ekspluatācijā, un, aprīkojot ar nepieciešamo aparatūru, pirmos bērniņus te varētu sagaidīt jau martā.
Jautāts, kāda situācija ir ar slimnīcā strādājošajiem ukraiņu kara bēgļiem, D. Širovs stāsta, ka darbu slimnīcā joprojām turpina16 ukraiņu, tostarp vairāki ārsti, kuri centīgi apgūst latviešu valodu. Diemžēl no divām Ogres pansionāta darbiniecēm valodas apguves problēmu dēļ nācās šķirties, jo saņemtas klientu sūdzības, ka darbinieces vispār nesaprot latviski. Daudzi ukraiņi Latvijā dzīvo jau pusotru gadu un tas ir pietiekams laiks, lai varētu apgūt latviešu valodu kaut vai minimālā līmenī. Lielākai daļai ukraiņu ir ļoti skaudri dzīves stāsti, un savu turpmāko dzīvi viņi saista ar Latviju, bet daļa tomēr cer reiz atgriezties Ukrainā. Iespējams, tas ietekmē viņu sekmes latviešu valodas apguvē, un attiecīgi viņi meklē darbu, kur nav nepieciešamas latviešu valodas zināšanas.
Aizvadītajā nedēļā
Ogres slimnīcā ārstējušies 103 pacienti, kas gan ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējās nedēļās, toties pasaulē nākuši deviņi mazuļi. Slimnīcas Uzņemšanas nodaļā ambulatori vērsušies vidēji 39 pacienti dienā, joprojām lielākoties ar dažādām sadzīviska rakstura un mainīgo laikapstākļu dēl gūtām traumām. Tā, piemēram, slimnīcā nogādāta 1968. gadā dzimusi sieviete, kura paslīdējusi mājās uz kāpnēm un salauzusi degunu, bet 1950. gadā dzimusi sieviete, krītot pa kāpnēm, salauzusi pleca kauliņu. 1975. gadā dzimis vīrietis krītot salauzis elkoņa locītavu, bet 1953. gadā dzimusi sieviete, kura nogādāta no Sauriešiem, tikusi piekauta – viņai sasists krūškurvis un plecs. Vairākas personas, krītot uz slidenām ietvēm, guvušas sasitumus. Kāds vīrietis pārrāvis pleca locītavas saites, tīrot sniegu. Savukārt 1976. gadā dzimis vīrietis kritis no trīs līdz četru metru augstuma un salauzis papēža kaulu. 2013. gadā dzimis zēns plaukstas locītavu salauzis slidojot, bet 1978. gadā dzimis vīrietis dejojot griezies un salauzis kauliņu kreisajā pēdā.
Slimnīcā nogādāts arī 1992. gadā dzimis vīrietis ar smagu alkohola intoksikāciju, kurš trīs dienas bija pārmērīgi lietojis alkoholiskos dzērienus. Tā rezultātā viņam radušies psihiskas dabas uzvedības traucējumi. Slimnīcā nogādāti arī pacienti ar galvassāpēm, hipertensiju, deguna blakusdobuma iekaisumu un citām saslimšanām.
