Īsumā par melanomu
Melanoma ir ļoti nopietna un ļaundabīga onkoloģiska ādas saslimšana jeb ādas vēzis. Slimība bieži veido metastāzes, kas arī padara ārstēšanu komplicētu un kļūst par iemeslu pacienta nāvei. Melanoma attīstās no melanocītiem, kas ir īpašas pigmentu sintezējošas šūnas. Vairumā gadījumu šīs šūnas attīstās tieši ādā, bet mēdz būt gadījumi, kad melanoma skar acis, gļotādu vai centrālo nervu sistēmu. Visbiežāk melanoma rodas kā jauns veidojums pilnīgi veselā ādā, bet ap 20% gadījumu tā var attīstīties uz jau esoša ādas veidojuma fona, piemēram, dzimumzīmes. Melanoma visbiežāk tiek diagnosticēta cilvēkiem vecumā pēc 50 gadiem, bet pēdējā laikā visā pasaulē pieaug tendence saslimt arvien jaunākiem cilvēkiem, pat pusaudžiem un jauniešiem. Kā melanomas rašanās iemeslus izdala divus galvenos faktorus – ģenētiskos un apkārtējās vides ietekmi.
Kā atpazīt melanomu: sūdzības un simptomi
Agrīnā stadijā melanoma parasti norit bez īpašām sūdzībām un simptomiem. Vēlāk uz ādas var parādīties aizdomīgi veidojumi vai arī notikt izmaiņas jau esošajos ādas veidojumos. Tāpēc ir būtiski regulāri pievērst uzmanību āda stāvoklim un ikdienā apskatīt to. Vislabāk, ja ik pēc dažām nedēļām spoguļa priekšā tiek apskatīts viss ķermenis, arī tādas vietas, kurām tik bieži uzmanību nepievēršam, piemēram, kakls, paduses, cirkšņi, mugura utt. Īpaša uzmanība jāpievērš šādiem simptomiem:
• veidojumam ir nesimetriska forma;
• nevienmērīgas un izplūdušas malas;
• vairāk nekā divas krāsas;
• īsā laikā strauji palielinājies izmērs;
• veidojums ir lielāks par 6 milimetriem;
• uz virsmas ir kreveles, tā asiņo, mitro;
• ādas veidojums niez vai sāp;
• vizuālas atšķirības no citiem ādas veidojumiem;
• veidojums parādījies vietā, kur pirms tam bija gluda āda.
Ja novēro kaut vienu no šīm pazīmēm, bez kavēšanās jādodas pie dermatologa un jāveic ādas stāvokļa pārbaude, lai izslēgtu ne tikai melanomas, bet arī citu saslimšanu iespēju.
Ādas pārbaudes nepieciešamas arī profilaktiski
Saskaroties ar akūtām pazīmēm un simptomiem, kas skar ādu, vizīte pie dermatologa ir obligāta, jo tikai speciālists var noteikt diagnozi un atbilstošu ārstēšanu. Tomēr ādas stāvokļa pārbaude vismaz reizi pāris gados ir ieteicama ikvienam arī tad, ja nav nekādu sūdzību. Varam jau būt pieraduši pie kāda veidojuma un uztvert to kā normu. Arī citas ādas slimības mēdz noritēt ar minimālām izpausmēm, kuras atpazīt varēs vien pieredzējis ārsts. Ādas veidojumu un stāvokļa pārbaude ietver apskati daudzkārtējā palielinājumā. Un tas ļauj ārstam pamanīt par nelielas izmaiņas audos un to struktūrā, kas ar neapbruņotu aci nav iespējams. Labs laiks ādas veselības pārbaudei ir rudenī, kad aiz muguras
sauļošanās sezonā, kuras laikā ķermenis ir saņēmis lielāku UV starojumu. Tad dermatologs var novērtēt, vai nav notikušas kādas nelabvēlīgas izmaiņas.
Galvenie melanomas riska faktori
Lai pasargātu sevi no ādas vēža, ir būtiski novērst iespējamos riska faktorus, kas var provocēt slimības attīstību. Gadījumos, kad ir paaugstināts ģenētisks risks melanomas attīstībai, ļoti būtiskas ir tieši regulāras pārbaudes pie speciālista. Tas aktuāli visiem tiem, kuriem:
• jau ir bijusi diagnosticēta melanoma;
• kāds no asins radiniekiem ir slimojis ar melanomu;
• ir diagnosticēti citi ādas audzēji;
• uz ķermeņa ir vairāk nekā 50 pigmentētu veidojumu;
• ir gaiši mati un āda, kas ātri saulē apdeg.
Vēl uzmanība jāpievērš dažādiem ārējiem faktoriem, kas var ietekmēt ādas veselību un provocēt
melanomas attīstību. Tāpēc jādomā par šo faktoru izslēgšanu vai samazināšanu:
• UV staru ietekme – jāaizsargā āda ar piemērotu saules aizsargkrēmu, jāizvairās no saules dienas
vidū, jālieto galvassega un saulesbrilles;
• saules radīti apdegumi – nedrīkst pieļaut ādas apdegumus, it īpaši bērniem un jauniešiem;
• solārija ietekme – par tā kaitīgumu runā jau sen, tāpēc vislabāk to neapmeklēt.
Piesakiet dermatologa konsultāciju un ādas stāvokļa pārbaudi klīnikā eraesthetic.lv.
