Pludmales teniss esot savdabīgs un neparasts sporta veids, kurā apvienoti triju sporta spēļu elementi – klasiskā tenisa, pludmales volejbola un badmintona.

– Gundega, minēšu, ka tu savas sportistes gaitas sāka ar klasisko tenisu, jo ar šo sporta veidu nodarbojas tavs tētis Jurģis?
– Jau kopš sešu gadu vecuma es trenējos klasiskajā tenisā, bet paralēli ļoti ilgi nodarbojos ar sporta dejām. Pienāca tāds brīdis, kad apvienot vairs nevarēju, tad vecākiem bija jāizvēlas – vai es spēlēšu tenisu, vai dejošu. Tad tētis teica savu stingro vārdu par labu tenisam. Atzīšos, ka dejot man arī ļoti patika.

– Kā tev veicās klasiskajā tenisā?
– Teikšu, ka ļoti labi, jo es kļuvu par Latvijas čempioni gan vecuma grupā U14, gan U16 un U18.

– Tu varētu būt viena vecuma ar Aļonu Ostapenko? Vai tenisa kortā tikies arī ar viņu?
– Aļona ir vienu gadu vecāka par mani. Tikušās un pazīstamas mēs esam, bet nekad neiznāca spēlēt vienai pret otru.

– Par profesionālu tenisisti tu tomēr nekļuvi. Kas patraucēja?
– Man bija trīs medicīniskas operācijas, divas no tām tieši sporta dēļ. Katra operācija nozīmēja, ka es pusgadu biju bez tenisa, bet tas ir ļoti daudz. Man bija lieli plāni, gribēju studēt un trenēties ASV. Pāris augstskolas bija gatavas mani uzņemt, bet sapratu, ka veselības problēmu dēļ es nespētu izturēt to slodzi.

– Kā tu nonāci pludmales tenisā?
– 2018. gadā Latvijā bija jānotiek Eiropas čempionātam pludmales tenisā, bet rīkotājvalsti varēja pārstāvēt četri spēlētāju pāri. Man piedāvāja patrenēties un pamēģināt, vai es nevarētu iekļūt Latvijas izlasē. Pamēģināju, un man iepatikās.

– Vai pludmales teniss ļoti atšķiras no parastā?
– Par 90 procentiem tas ir tāds pats, bet ir arī zināmas atšķirības. Piemēram, tīkla augstums ir 170 cm. Protams, spēlēts tiek uz smiltīm, bumbiņa nedrīkst nokrist zemē, tad pretinieki iegūst punktu.

– Izlasē tu iekļuvi. Kā veicās Eiropas čempionātā?
– Iekļuvu gan, bet man tika partneris ar, teiksim, ļoti viduvēju meistarības līmeni. Mēs ar viņu tajā čempionātā zaudējām visās spēlēs. Redzēju, kā spēlē citi, tas mani ļoti motivēja. Es sāku trenēties nopietnāk, spēlēt man izdevās arvien labāk, tāpēc arī partneri turpmāk bija meistarīgāki. Latvijas izlases sastāvā tiku arī uz pasaules komandu čempionātu, kas norisinājās Maskavā.

– Kā tev tur veicās?
– Pasaules komandu čempionātā mēs izcīnījām 9. vietu, kas tolaik bija augstākais latviešu sasniegums. Man tur bija viens īpašs sasniegums. Visi komandu čempionāta dalībnieki balso par spēlētāju, kuru uzskata par Miss Beach Tennis, nominēta biju arī es, bet man bija trīs konkurentes. Beigās to titulu un skaistu kausu ieguvu es, visi bija pārsteigti, ka uzvarēja meitene no Latvijas.

– Ja jau tu tiki uz pasaules čempionātu, tātad Latvijā tev bija labi rezultāti?
– Jā, lai iekļūtu Latvijas izlasē, bija jākļūst par valsts čempioni. Vienā sezonā man tas izdevās, otrā izcīnīju bronzas medaļu.

– Zinu, ka tagad tev sportā bija vēl viena pauze, bet šoreiz jauka iemesla dēļ?
– Jā, šobrīd esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, manam dēliņam Taileram ir jau 11 mēnešu.

– Atceros tevi kā Ogres frisbija komandas «Moments» spēlētāju…
– Tā ir, tieši tagad esmu atsākusi spēlēt frisbiju Ogres komandā.

– Un kā ar pludmales tenisu?
– Nedomāju no tā atteikties, plānoju turpināt. Pagājušajā nedēļā piedalījos vienā turnīrā, lai saprastu, ko varu un kā man veiksies. Sapratu, ka neko neesmu aizmirsusi. Lēnītēm atsākšu, bet gribu jau šovasar uzvarēt Latvijas čempionātā, lai varētu pārstāvēt Latviju vai nu Eiropas čempionātā, vai pasaules komandu čempionātā. Tad jau redzēs…

Ritvars Raits, Ogres Vēstis Visiem