Patīk būt stipram un uzturēt sevi formā

Sākotnējā interese par spēka sporta veidiem radusies jau skolas laikā, atzīst Jānis Griškovs. Lai gan tolaik neviens no skolas biedriem vai draugiem ar šādu sportu nenodarbojās, Jāņa interesi tas nemazināja. «Olimpisko svarcelšanu es sev atklāju 2012. gadā,» atceras Jānis. «Sākumā vienkārši trenējos svaru zālē, man nebija nekādu priekšzināšanu. Man interesēja ne tikai svarcelšana, bet arī spēkavīru sports un trīscīņa – mani aizrāva visi spēka sporta veidi. Kad kādu gadu vai divus biju patstāvīgi svaru zālē trenējies, radās doma sameklēt treneri, kurš labi pārzina šo sporta jomu un reizē palīdzētu izvairīties no traumām. Tādēļ devos uz Ogres novada Sporta centru un iepazinos ar savu pirmo treneri Vladislavu Hamiduļļinu. Tagad mēs, lai gan ar pārtraukumiem, nu jau teju 12 gadu esam saistīti vienotā ķēdē, strādājam pēc speciāli izveidota treniņu plāna. Līdz pat šim laikam esmu Ogres Svarcelšanas kluba biedrs, vēl tajā trenējas Ritvars Dukovskis un Vitālijs Volkovs, kā arī vairāki jaunie svarcēlāji. Labākie rezultāti, ko izdevies uzrādīt sacensībās, ir 165 kg raušanā un 205 kg grūšanā, savukārt treniņu laikā ir izdevies pacelt vēl vairāk – 175 kg raušanā un 210 kg grūšanā.»

No traumām nav pasargāts neviens

Nereti sportistiem nākas izšķirties, kam dot priekšroku – mācībām un darbam vai aktīvajām sporta gaitām. Vairākums gan to visu cenšas apvienot, un Jānis Griškovs ir viens no viņiem. «Savulaik bija mācības, bet tagad paralēli sportošanai strādāju divos darbos, lai varētu pelnīt iztiku,» uzsver Jānis. «Svarcelšana man ir ļoti svarīga, jo palīdz būt fiziski attīstītam. Nenoliedzami, darbi atstāj iespaidu uz treniņu procesu un ietekmē arī veselību, tādēļ gadās traumas, jebkuram sportistam ar to jārēķinās. Sporta veida specifikas dēļ visvairāk nākas ciest pleciem, bet ļoti bieži svarcēlājiem tiek traumēti arī ceļi. Anatomisku īpatnību dēļ sportistiem mēdz būt dažāda rakstura traumas. Visbiežāk gadās dažādu muskuļu un saišu daļēji vai pilnīgi plīsumi. Arī muguras problēmas svarcēlājiem ir ierasta lieta, taču tās kaites tiek ārstētas un, manuprāt, nav tas briesmīgākais. 

Daļēji traumu rašanos var sekmēt arī liela aizņemtība, slodze un nespēja organismu pilnībā atjaunot. Lai minimizētu traumu risku, mēs izpildām speciālus vingrinājumus un trenējamies pēc noteikta plāna, jāievēro arī pareiza svaru celšanas tehnika. Ļoti labs veids, kā sevi pasargāt no traumām un uzturēt tonusā, ir stiepšanās. To mēs veicam ne tikai pirms un pēc treniņiem, bet arī ikdienā. Teiksim, es arī brīvdienās ziedoju pusstundu, lai izstaipītos visos iespējamos veidos un tādējādi gan uzlabotu labsajūtu, gan sagatavotu sevi turpmākajai nedēļai un treniņiem.»

Ikdienu ietekmē arī darba specifika

Jānis Griškovs visu mūžu dzīvojis Ogrē, bet kopš 2019. gada strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā Jelgavā kā vada komandieris. Viņš norāda arī uz savā darbā sastopamajiem riskiem: «Tā kā arī mans darbs ir ļoti aktīvs, kur nereti jāveic asas, straujas kustības, savainojumus gadās iegūt arī strādājot. Piemēram, nesen man tika veikta operācija, kuras iemesls bija ar sportošanu nesaistīts savainojums. Pēc savas profesionālās izglītības esmu ugunsdrošības inženieris un uzņēmumā ikdienā strādāju pie tā, lai preventīvi samazinātu dažādu ugunsgrēku risku un glābšanas darbu nepieciešamību. Tomēr glābējiem aizvien nereti nākas doties palīgā dažādās nelaimēs nonākušiem cilvēkiem. Tādās situācijās viss kas var gadīties, un šādi notikumi var ietekmēt arī sportiskos plānus.» 

Cerības uz veiksmīgu sezonu 

Jānis Griškovs savulaik guvis panākumus gan Latvijas mēroga, gan starptautiskajās meistarsacīkstēs. 2018. gadā pasākumā «Ogres novada Sporta laureāts» viņš tika atzīts par Ogres novada labāko sportistu. Tomēr viņa karjeras tālāko attīstību piebremzēja traumas. Pagājušajā gadā izdevās divreiz piedalīties sacensībās, pēc tam atkal gadījās savainojumi, tomēr tagad Jānis tos izārstējis un apņēmīgi gatavojas jaunajai sezonai: «Šogad piedalījos sacensībās Igaunijā – Tartu apriņķa kausā, kur kopā ar Ogres Svarcelšanas kluba biedriem izcīnījām 1. vietu. Tagad gatavojamies Latvijas čempionātam, kas notiks martā, bet turpmāk plānoju piedalīties arī Eiropas čempionātā. Cerēsim, ka viss attīstīsies veiksmīgi, nevajadzēs raizēties par traumām un sagatavošanās process ritēs raiti.»