Iedomājies lielu puķudobi, kas veidota vārds "Taisnīgums" formā. Sākuma burtu veido augi ar sudrabainām lapām (auga nosaukumu internetā vari atrast pats), bet pārējie burti ir sarkani. Vai tieši otrādi. Un, galvenais, katrs burts tiek veidots atsevišķi. Fons šiem burtiem būs īsi apgriezta zaļa zālīte. Pati par sevi šāda puķudobe rasties nevar. Iesākumā kāds par to samaksā.
Tad ir jāatbrauc cilvēkiem dārznieku tērpos ar skicēm un puķu kastītēm. Viņi šo vārda “Taisnīgums” skici izklāj uz tukša zemes laukuma. Iedēsta tur sezonas augus. Aplej to visu un aizbrauc projām. Bet šo dobi nāksies arī uzturēt. Taisnot, pārstādīt, pļaut zāli, kas sprauksies cauri burtiem. Rūpēties par to, lai starp burtiem un fonu saglabājas skaidras robežas. Atsevišķi būs nepieciešams sētnieks, jo puķudobē noteikti tiks mesti atkritumi. Šo visu apkopojot – ja par to visu neviens nerūpēsies un nepieliks pūles, tad šis viss skaistums un vārds “Taisnīgums” pārvērtīsies par tuksnesi un atkritumu kasti. Tātad, radīt un uzturēt puķudobi ar nosaukumu “Taisnīgums” nozīmē to pašu, ko uzturēt pašu taisnīgumu, tikai pēdējais daudz ir grūtāk.
Taisnīgums ir mākslīga ideja, kas ir pretēja haosam. Tā gluži vienkārši ir morāli–ētiska konstrukcija. Taisnīgums nepastāv tieši tāpat, kā pati par sevi nevar pastāvēt puķudobe. Tāpat kā nav koptas ādas, reljefa ķermeņa un prasmes dejot džeza dejas. Ne labu atmiņu, ne ātra prāta, ne labestīgu attiecību ar vasarnīcas kaimiņiem – nekas notā visa nepastāv tāpat vien. Un, ja kaut kas ir tāpat vien, tad tas vienmēr mainās - ja tā uzturēšanai netiek pielikta piepūle. Ne draugu, ne valodas, ne muskuļu, ne ādas, ne skaistas sejas – nekā no tā nebūs, ja nekas netiks darīts, lai to uzturētu.
Līdz ar to, taisnīgumu var aizstāt ar tādiem vārdiem kā “robežas” un“līdzvērtīga pretreakcija”. Jebkuri likumi ir nosacīti, tomēr likumiem ir jāpastāv. Tos var atklāti boikotēt un pārskatīt, ja uzskata, ka likumi nav taisnīgi. Pastāv sods tiem, kuri likumus vienkārši pārkāpj. Ļaunums ir jāierobežo. Ne vienmēr ir jādod “otrā” iespēja. Jo, diez vai kāds to gudri izmantos. Cilvēki nemainās. Visbiežāk viņi uzvedas stereotipiski. It sevišķi, ja reiz kaut kas ir jau izdevies. Tur, kur dialogs neizdodas un brīdinājumi nebiedē, palīdz vien norobežošanās un sods.
Ārēji taisnīgums var atgādināt atriebību, tomēr tās ir divas dažādas lietas. Atšķirība slēpjas motivācijā. Atriebības motīvs ir "atreaģēt" dusmas. Taisnīguma motīvs ir uzturēt robežas un cīņa ar haosu. Taisnīgumā var izmantot dusmu enerģiju, tomēr tas nav obligāti. Pietiek ar sapratni par to, ka tu rīkojies pareizi.
Piemēram, ja kaimiņš trokšņo, tad pēc pirmā maigā aizrādījuma var izsaukt policiju, ja lūgumi nepalīdz. Vai arī samierināties. Ja otra pusīte krāpj, tad tas tā arī turpināsies. Vai nu šķiries, vai samierinies. (Te tev var palīdzēt arī terapija.)
Dažkārt taisnīgums notiek pats par sevi. Piemēram, ja tu neguli ar savu otro pusīti, tad parādīsies mīļākais vai mīļākā. Ja tu dzīvo totālā nenoteiktībā, tev nebūs dziļu attiecību. Ja esi agresīvs psihopāts, tevi noteikti kādreiz piekaus. Ja tu sistemātiski atļaujies par daudz - no tevis novērsīsies. Šūpoles parasti izlīdzinās pašas par sevi – bez īpašas palīdzības.
Tomēr nevar rēķināties ar to vien. Piemēram, var ar savu otro pusīti negulēt, bet tik mākslinieciski graut otra pusītes pašvērtību, ka mīļākais vai mīļākā tā arī neparādīsies. Var dzīvot nenoteiktībā un gadiem imitēti intimitāti. Var būt gudrs un bagāts psihopāts un ilgi izvairīties no atriebības. Var iemācīties tik ātri ieviest jaunus paziņas, ka iepriekšējo nesakārtoto attiecību sekas nebūs pamanāmas ne tev, ne apkārtējiem. Atriebība (jeb taisnīgums) neizbēgamas vientulības izskatā izrādīsies veiksmīgi aizklāta ar elastību un sabiedriskumu. T.i., pie noteiktu apstākļus sakritības daži ziedi var plaukt un nedaudz atgādināt puķudobi. Tomēr tie nekad neveidos vajadzīgo vārdu. Tiem būs nepieciešams palīdzēt.
Par taisnīguma sajūtu.
Ja tu nespēj atcerēties, kāds likums ir pārkāpts, bet iekšējais pašcieņas balsts ir nepietiekams, tad vari izmantot simetrijas, jeb šūpoļu principu. Simetrija un taisnīgums ir tuvi jēdzieni. Piemēram, atrast pie savas uzticīgās sievas svešus prezervatīvus pēc tam, kad esi atgriezies no draudzenes. Tas atgriež galvā skaidrību. Tātad, ja tavs vīrs tevi krāpj, tev ir tiesības uzsākt romānu. Bezatbildība rada bezatbildību, un kā sekas, rodas izvirtība, tomēr līdzvērtīga atbilde uz kādu laiku atgriež realitātē.
Ja tev neuzticas, neuzticies arī tu: no tādām attiecībām vienalga nekas nesanāks. Ja tevi neatceras, tad atļauj arī sev aizmirst. Jo – nelīdzvērtīgu attiecību uzturēšanā vienmēr par daudz sevi iztērē tas, kurš pieļauj asimetriju ne sev par labu. Viss, kam var piemērot kriminālkodeksu, ir jāsoda saistībā ar konkrētu pantu. Visam, kam kriminālkodeksu piemērot nevar, ir jāsаņem simetriska atbilde. Norobežojot sevi gan no visa pasaules un attiecību haosa, gan nelīdzsvara, ir iespējams sevi saglabāt tiem pāris cilvēkiem, kuri ir pelnījuši, lai tos ielaiž dvēselē. Dažreiz par šādu sapratni ir dārgi jāmaksā.
Taisnīgums neuzrodas un nepaliek uz visiem laikiem. Kāpēc tas ir jāuztur? Tikai ar mērķi – cīnīties ar haosu. Un, tā kā cilvēks ir laicīgs un trausls, bet haoss mūžīgs un bezgalīgs, tad mūsu cīņas jautājums ar haosu ir mūsu katra personiskā izvēle. Padoties vai nepadoties.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
