Ir ģimenes, kurās pret naudas tēmu attiecas īpaši uzmanīgi.
Ir tādas mammas un tēti, kuri atsakās no jebkādas palīdzības, dusmīgi piemetinot: “Kas tad tās par muļķībām, meitenīt!“, neskatoties uz to, ka ‘meitenīte’ ir lielas firmas ģenerāldirektore.
Cita starpā šī pati meitenīte-direktore nevar mierīgi doties uz pāris nedēļām kruīzā, jo vecāki aizvainoti saka, ka “izmest šādu summu vējā ir pilnīgs neprāts”

.
Bet mēdz būt arī pilnībā otrādi. Dažkārt “putnēni, kuri stāv uz ligzdas malas” nespēj atkauties no vecāku finansiālās palīdzības.
Bērna ienākumi var vairākkārt pārsniegt vecāku ienākumus, tomēr mammas un tēti uzstājīgi pieprasa pieņemt no viņiem finansiālo atbalstu un atteikuma gadījumā apvainojas: “Nopērc taču vienreiz sev pieklājīgu kažoku!” – burkšķ mamma, kad meita izlec no sava auto ūdeļādas puskažociņā līdz viduklim.
“Kāpēc mašīnā vajadzētu slaucīt grūdu?“ – tu jautāsi mammai un tūlīt pat ievēro, ka viņa jūtas dziļi aizvainota.
Par laimi, var sastapt ģimenes, kuras ir daudz mazāk atkarīgas no finanšu matērijām. Tajās, ja nepieciešams, cits citu mierīgi atbalsta un necenšas kontrolēt svešas finanses, dēvējot to visu par rūpēm.

2. Aizkulises, jeb no kurienes viss rodas.

Jāpiekrīt, ka vienkārši tāpat nekas nekad nenotiek.
Tiklīdz viens cilvēks sāk finansēt otru, notiek tieši tā pati varas nomaiņa pret naudu. Jo, tieši šajā konkrētajā naudā ir ielikta konkrēti šī cilvēka enerģija.
Tikai apgaismots mūks pēc desmitiem gadu ilgām un neatlaidīgām meditācijām spētu tik ļoti abstrahēties no vides, lai nekā nepamanītu. Tomēr parasti cilvēki labi atceras, kurš kuram ir parādā un, attiecīgi, “kurš kuram ir galvenais”.
Un, arī tas vēl nav viss.

Tiklīdz viens cilvēks sāk finansēt otru, notiek noteikta līmeņa preču apmaiņa. Āķis slēpjas tajā, ka monētu ir iespējams aptaustīt ar rokām, bet uzmanību, atkarību un vainassajūtu – nē.
Gan nelokāms vecāku atteikumu no situētu bērnu finansiālas palīdzības, gan arī uzstājīgus centienus to pašu palīdzību viņiem uztiept – var izskaidrot diezgan vienkārši.

Pirmajā gadījumā izskan eksistenciāls vēstījums: “Mēs ne par ko nekļūsim no tevis atkarīgi!” Bet otrā gadījumā: “Cik žēl, ka tu mums vairs nepakļaujies!”
Protams, vecāki mūs mīl. Un, protams, visbiežāk viņi “grib to labāko”. Vienkārši viņiem nekad nav gana mūsu uzmanības un dažkārt, pašiem to neapzinoties, viņi gluži vienkārši cenšas to nopirkt.

3. Kā rīkoties

Tagad, kad ir saprotams - kas un kā - tu vari apzināti izvēlēties, ar ko un par ko esi gatavs maksāt. Labākais, ko tādā situācijā vari izdarīt, ir - nošaut abus zaķus uzreiz.

-Dāvā saviem tuvajiem daudz vairāk siltuma, vienlaicīgi anulējot savās attiecībās naudas sadaļu.

Ņem vērā, ka sākumposmā tev noteikti nāksies apbruņoties ar drosmi. Ja tava mamma ar traģisku sejas izteiksmi paziņos, ka tu viņu nemīli (ja jau par viņas naudu nevēlies nopirkt vēl vienu kažoku), tad sagatavojies to vienkārši laist gar ausīm.

-Pieņem viņu izvēli.

Ja tu pats esi noraizējies par vecāku finanšu problēmām un gribi, “lai kas arī notiktu”, materiālā ziņā mammai un tētim palīdzēt, tad pārdomā, kas ir tas, kas tevi aizskar visvairāk.
Ja tavs eksistenciālais vēstījums ir: “Tagad es esmu izaugusi un pasūtīšu jums tādu mūziku, kāda patīk man”, tad ir pilnībā saprotami, ka mamma un tētis no tavas palīdzības atsakās, it kā sakot: “Nē meitiņ, mums ir cita mūzikas gaume”.

Ģimeņu, kurās mājiniekiem sarkano naudas līniju savstarpējo attiecību audeklā izdodas neievīt, nav daudz.
Jo - maz ir cilvēku, kuriem varas jautājums būtu tik neaktuāls.

Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!

Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet

Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)

Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.

Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.

Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.