Sarkanarmietim Jānim Fabriciusam nav sakara ar Ogri
Padomju okupācijas laikā visas PSRS teritorijā, tajā skaitā Latvijā, ielu nosaukumus apdzīvotās vietās piešķīra atbilstoši tā laika ideoloģiskajām prasībām – ielas nosauca dažādu revolucionāru, PSRS valsts un komunistiskās partijas vadītāju, Sarkanās armijas vadoņu un varoņu vārdos un tamlīdzīgi.
Jānis Fabriciuss (1877.gada 26.jūnijs – 1929.gada 24.augusts) bija latviešu strēlnieks, Sarkanās armijas komisārs, kara un padomju politiskais darbinieks. Pirmais komandieris Sarkanajā Armijā, kurš apbalvots ar četriem Sarkanā Karoga ordeņiem. Dzimis Latvijā, Zlēku pagastā, miris Krievijā, Sočos. Ar Ogri J.Fabriciusam nav nekādu vēsturisku saišu. Strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās Inčukalna kaujā pret Latvijas zemessardzi. No 1919.gada februāra kā 10.strēlnieku divīzijas komisārs piedalījās kaujās ar Igaunijas armiju.
Pēc neatkarības atgūšanas mainīti daudzi ielu nosaukumi
Laika posmā no 1989. līdz 1992.gadam nosaukumi mainīti virknei Ogres ielu, piemēram, Revolūcijas iela pārsaukta par Brīvības ielu, Padomju prospekts par Mālkalnes prospektu, Oktobra prospekts par Grīvas prospektu, Pionieru iela par Skautu ielu, Sarkanarmijas prospekts par Jaunogres prospektu, A.Matrosova iela par Pulkveža Briežu ielu, J.Jurgena iela – par Krasta aleju, A.Cinīša iela – par Loka ielu.
Jau 2013.gadā Ogres novada pašvaldības dome saņēma Ogres iedzīvotāja Voldemāra Jēkaba Kalniņa iesniegumu, kurā rosināts mainīt Fabriciusa, Mičurina un Leona Paegles ielu nosaukumus Ogrē. Kalniņa kungs arī vēlāk ir aktualizējis jautājumu par šo ielu nosaukumu maiņu. Arī 2020. un 2021.gadā pašvaldībā tika saņemti ierosinājumi saistībā ar J.Fabriciusa ielas nosaukuma maiņu.
Lēmumprojektā par ielas nosaukuma maiņu norādīts, ka Ogres novada pašvaldība godā savu vietējo iedzīvotāju piemiņu, dzīvesstāstus. Īpaša ir ikkatra novadnieka nozīme Latvijas valsts un tās tautas aizstāvībai. Tāpēc nolemts godināt novadnieka Kārļa Kvanta piemiņu, viņa ieguldījumu cīņā par Latvijas valsts neatkarību, kā arī godināt latviešu brīvības cīnītājus padomju okupācijas laikā, pārdēvējot Jāņa Fabriciusa ielu par Kārļa Kvanta ielu.
Kārlis Kvants aktīvi cīnījies pret padomju okupāciju
Kārlis Kvants dzimis 1905.gadā Madonas apriņķa (tagad Ogres novada Mazozolu pagasts) «Jaunrozēs». Pirms Otrā pasaules kara darbojies Aizsargu organizācijā, pēc Otrā pasaules kara aktīvi cīnījies pret padomju okupāciju.
Okupācijas muzeja materiāli vēsta, ka padomju okupācijas laikā K.Kvants izveidojis nacionālo partizānu grupu, kas darbojusies Odzienas, Vietalvas, Meņģeles, Liepkalnu un citos pagastos. 1949.gada 9.oktobrī padomju okupācijas spēki Meņģeles pagastā izvērsa specoperāciju pret K.Kvanta grupu. Meņģeles pagasta «Zvirgzdiņu» māju apkaimē, būdams čekistu ielenkumā, K.Kvants gājis bojā.
K. Kvanta dzimto māju – Mazozolu pagasta «Jaunrožu» – pagalmā viņa dēls Dzintars Kvants izveidojis tēvam piemiņas akmeni, uz tā rakstīts: «Kārļa Kvanta piemiņai. Par Tēvzemi un Brīvību. 1905 – 1950.9.X». 2019.gada 18.novembrī Mazozolu pagasta Līčkalniņa kapos K.Kvanta dēls un meita izveidoja piemiņas vietu tēvam.
Netālu no K.Kvanta dzimtajām mājām 2015.gadā tika uzņemta filma «Nezināmais karš», kurā stāstīts arī par K.Kvanta traģisko dzīves ceļu.
Ir jānovērš okupācijas sekas
Lēmuma par Sarkanās armijas komandiera vārdā nosauktās ielas nosaukuma maiņu pieņemšanu tieši šobrīd ir veicinājusi pašreizējā ģeopolitiskā situācija Eiropā, kas saistīta ar Krievijas Federācijas militāro iebrukumu Ukrainā un izvērsto nežēlīgo karadarbību neatkarīgas, suverēnas valsts teritorijā, iznīcinot tās infrastruktūru, nogalinot civiliedzīvotājus, tostarp bērnus, vardarbīgi izturoties pret Ukrainas iedzīvotājiem, pielietojot tādas pašas metodes, ko Otrā pasaules kara laikā izmantoja Padomju armijas karavīri okupētajās (Padomju Savienības interpretācijā – atbrīvotajās) teritorijās.
«Padomju Savienības un Sarkanās armijas personāžu vārdos nosaukto ielu nosaukumu maiņa ir solis uz okupācijas seku likvidēšanu. Nav pieļaujams, ka Latvijā, neatkarīgā valstī, vēl arvien tiek slavināti un godināti okupanti, godināta vara, kuras režīma apstākļos iznīcinātas latviskās vērtības. Pagājuši jau gandrīz 30 gadi, kopš Latvija atguvusi neatkarību, diemžēl okupācijas seku likvidēšanai nav pievērsta vajadzīgā uzmanība. Šobrīd ir īstais laiks, lai šīs sekas likvidētu. Daudzi ir skatījušies Krievijas televīziju, tā darbojusies kā inde un ir daļa mūsu tautiešu, kas diemžēl šo agresiju atbalsta. Daudzi saka, ka vajag dialogu, vajag runāt, bet nevar būt dialogs ar slepkavām, ar izvarotājiem un kara noziedzniekiem, tāpēc ir būtiski izravēt tautas apziņu, pasakot, lai tie, kas mūs atbrīvoja no mūsu mājām, izsūtīja uz Sibīriju mūsu tēvus, vectēvus, tie nav nekādi atbrīvotāji, tie ir okupanti, un okupācijas sekas ir jāizvāc no mūsu zemes,» aicinot kolēģus balsot par lēmumprojektu, sacīja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.
Saskaņā ar Valsts zemes dienesta kadastra sistēmas datos pieejamo informāciju, ar piesaisti Jāņa Fabriciusa ielai ir reģistrēti septiņi adrešu punkti. Ogres novada pašvaldības Centrālās administrācijas Nekustamo īpašumu nodaļas darbiniekiem uzdots iesniegt lēmumu par ielas nosaukuma maiņu Valsts valodas centram atzinuma saņemšanai.
Dzintra Dzene, Ogres Vēstis visiem (OVV)
