Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis skaidroja: "Tas tiek darīts, pirmkārt, peldētāju interesēs, lai pasargātu peldētājus no zarnu trakta infekcijas slimībām, kuru izplatības ceļš ir caur fekālo piesārņojumu, kas nokļūst ārējā vidē un arī peldoties. Cilvēks, nejauši šo ūdeni norijot, var inficēties."
Savukārt Veselības inspekcijas Higiēnas novērtēšanas nodaļas vecākais higiēnas ārsts Ruslans Lucenko pirms paraugu ņemšanas skaidroja: "Es iešu ūdenī, viena metra dziļumā, un sterilā trauciņā mēs paņemsim paraugu mikrobioloģiskajiem izmeklējumiem. (..) Ja mēs paņemsim saulainā dienā kaut kur krasta tuvumā, kur ūdens ir ļoti silts, tad šeit varētu būt ietekmēta ūdens kvalitāte."
Veselības inspekcijas pārstāvji dažu dienu laikā apmeklēja 58 pludmales un cilvēku iecienītas peldvietas visā Latvijā.
Analīzes tiks veiktas visas peldēšanas sezonas garumā – reizi mēnesī līdz pat 15. septembrim.
"Laboratorijā mēs veicam jeb, pareizāk sakot, pasūtam kā ārpakalpojumu "Bior" laboratorijā, tikai divus mikrobioloģiskos rādītājus. Tās ir zarnu nūjiņas. Zinātniskais nosaukums ir "escherichia coli" un zarnu enterokoks. Pašas par sevi šīs baktērijas normālos apstākļos, pie normāla cilvēka veselības stāvokļa viņam nav kaitīgas, bet kā indikators tas signalizē, ka ūdenī varētu būt manis jau pieminētais fekālais piesārņojums," sacīja Kadiķis.
Pirms četriem gadiem Veselības inspekcijā priecājās par lielisku ūdens kvalitāti teju visās Latvijas peldētavās, taču, izpētot pēdējo gadu datus, vien 40 peldvietas tikušas novērtētas kā izcilas, deviņas – ar labu ūdens kvalitāti, trīs – ar pietiekami labu. Tikmēr divās vietās peldētāji, it īpaši bērni, gados vecāki cilvēki un ļaudis ar hroniskām saslimšanām, tika aicināti ūdenī neiet. Tā bijusi peldvieta Daugavā Rumbulā un Jelgavā – peldvieta Pasta salā.
Kadiķis sacīja: "Upju peldvietas ietekmē kaut kāda kanalizācijas ūdeņu ieplūde. Tā var būt kaut kāda nelegāla ieplūde, kad vienkārši ieplūst no kaut kādām privātmājām, bet tie var būt arī neattīrīti vai pietiekami neattīrīti notekūdeņi, kas legāli tiek ievadīti šajās ūdenstilpēs."
Ūdens paraugiem ir jānonāk laboratorijā īstajā temperatūrā un laikā.
"Mums mašīnā ir termosoma, un transportēšana notiek pie temperatūras +4 grādi sešu stundu laikā," norādīja Lucenko.
Ikkatram ūdens prieku baudītājam tāpat jāatceras, ka, peldoties dīķos, ezeros, karjeros, kur ūdens ir stāvošs, labāk pēc peldes kārtīgi noslaucīties, jo saslimšanas gadījumu ar peldētāju niezi pēdējo gadu laikā ir arvien vairāk.
58 oficiālajās peldvietās, kurās Veselības inspekcija pirms peldsezonas sākšanas 15. maijā veica pārbaudes, peldūdens kvalitāte atbilst prasībām un mikrobioloģiskais piesārņojums netika konstatēts nevienā ūdens paraugā, informēja inspekcijā.
Tāpat Veselības inspekcijas pārstāvji darīja zināmu, ka oficiālajam peldvietu sarakstam šajā sezonā pievienojas jauna vieta – Daugavas peldvieta “Ķīpsala” Rīgā.