Viņš dzimis Rīgā, Torņakalnā, Vidzemes guberņas pārvaldes «Renteja» akcīžu nodaļas ierēdņa Kārļa Padega un viņa sievas Elzas ģimenē. Tēva dzimtā vieta ir Krapes pagasts, kur «Kaņepēnu» mājās, kas atrodas netālu no Kokneses, jau 1877. gadā sāka saimniekot mākslinieka vectēvs Jānis Padegs.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada pavasarī tēva darbavietu pārcēla uz Tartu (tolaik Jurjevu). Tur 1917. gada pavasarī Kārļa Padega tēvs saslima un nomira. 1918. gadā atraitne ar dēlēnu atgriezās Rīgā. 1919. gada novembrī viņi apmetās uz dzīvi Elizabetes ielas 24. nama 55. dzīvoklī, kur mākslinieks nodzīvoja vairāk nekā divdesmit gadu, līdz pat savai nāvei.
1924. gada vasarā Valsts vēsturiskā arhīva arhivāra palīdze Elza Padegs apprecējās otrreiz. Ar pirmā vīra radiem saglabājās tuvas ģimenes saites. Topošais mākslinieks nereti vasarās viesojās Krapē, tēva dzimtajās mājās «Kaņepēnos», kur baudīja vecāsmātes Ilzes mīlestību un gādību, bet māsīcas un brālēni varēja vērot viņu gleznojam vai vienkārši pastaigājamies pa apkārtējiem laukiem un pļavām.
Tomēr nākamā mākslinieka lielākā daļa dzīves aizritēja Rīgā. 1921. gadā, trīs gadus vēlāk, nekā vajadzētu, Kārlis Padegs iestājās Rīgas pilsētas 1. pamatskolā. Skolas gados viņš darbojās Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta organizācijas pulciņa lietišķās mākslas sekcijā, kur pildīja sekretāra pienākumus. Daudzi agrīnie zīmējumi un literārie sacerējumi publicēti «Atpūtā» un bērnu žurnālos. Pusaudža gados Kārlis Padegs kādam skolas sarīkojumam uzrakstīja apcerējumu par gleznotāju Jani Rozentālu, demonstrējot savu prasmi pārliecinoši raksturot cita mākslinieka daiļradi. Savu pirmo personālizstādi Kārlis Padegs sarīkoja 1927. gada 3. jūlijā jau minētajos Krapes pagasta «Kaņepēnos», kuras apmeklētāji bija Padegu dzimtas pārstāvji. Nelielās izstādes ekspozīcijā uz kādas ēkas ārsienas bija iekļautas divas lauku ainavas, jaunas meitenes guloša figūra, kā arī ap 20 tušas zīmējumu ar Padegam vēlāk tik raksturīgajām pilsētas dzīves ainām ar bokseriem, karavīriem, klaidoņiem un viņu pavadonēm.
1928. gadā pabeidzis pamatskolu, Kārlis Padegs neturpināja mācības vidusskolā, bet iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studiju sākšanai tajā laikā vēl netika prasīts vidusskolas atestāts. Viņš kļuva par Vilhelma Purvīša meistardarbnīcas visjaunāko un, kā liecina vēsture, arī vissavdabīgāko audzēkni. Viņa ražīgums un darba spējas bija apbrīnojamas. Vienlaikus viņš bija spiests cīnīties ar trūkumu un progresējošo plaušu slimību – tuberkulozi. Tapa zīmējumi un karikatūras avīzēm, lai sagādātu naudu iztikai un mācību maksai. Tā laikā no 1930. līdz 1931. gadam humora un satīras nedēļas izdevumā «Svari» publicēti vairāk nekā 170 mākslinieka zīmējumu. No 1930. līdz 1934. gadam Padegs sadarbojās ar Lūcijas Kreicbergas fotodarbnīcu, četras reizes gadā veidojot salona skatloga noformējumu Marijas ielā 26. Tie bija tik efektīgi un mākslinieciski pārliecinoši, ka kļuvuši par Latvijas fotogrāfijas mākslas klasiku. Līdztekus radīti daudzi pastāvīgie darbi, kā arī savs spilgts, izaicinošs radošais tēls. Kārlis Padegs Rīgas ielās un kafejnīcās parādījās kā izsmalcināts, elegants dendijs ultramodernā apģērbā. Publikācijās minēti tādi viņa tēla atribūti kā melna spāniešu platmale un kvēlojoša cigarete zobos, citkārt – tumša auduma mētelis, koši sarkana šalle, dzelteni cūkādas cimdi un bambusa spieķis.
1931. gadā Padegs strādāja pie melnbaltu tušas zīmējumu cikla «Sarkanie smiekli», parādot karu kā biedējošu ļaunumu, kas fiziski un garīgi iznīcina vai sakropļo tajā ierautos. Kara ainās attēloto cilvēku ekspresivitāte un deformācija būtiski atšķīrās no citu latviešu mākslinieku tradicionālās pieejas. 1932. gadā Padegs radīja vispārinātus sieviešu portretus «Madonna ar ložmetēju», «Marijas ielas madonna», kā arī figurālo kompozīciju «Tēvs ar dēlu», vairākus pašportretus. Padega iedvesmas un galvenais tēmu avots bija modernā lielpilsēta ar tās atsvešinātību, personību degradējošām negācijām, sociālās atstumtības postu. Latvijas Mākslas akadēmiju un Vilhelma Purvīša meistardarbnīcu mākslinieks beidza ar diplomdarbu «Osta. (Doks)», tomēr atestātu viņš nesaņēma, jo nebija apmeklējis teorētiskās nodarbības daudzo radošo aktivitāšu dēļ.
1933. gadā mākslinieks kopā ar gleznotāju Valdi Kalnrozi sarīkoja personālizstādi Elizabetes ielas 55. namā. Šā paša gada pavasarī Padegs piedalījās mākslinieku biedrības «Radigars» rīkotajā izstādē «Zem liepām» Vērmanes dārzā Merķeļa ielas pusē un vasarā – Majoru jūrmalā. Brīvdabas izstāžu organizēšana turpinājās arī 1934. gadā, kad aprīlī turpat Vērmanes dārzā, kur gadu iepriekš notika «Radigara» izstāde, tika atvērta nākamā Valda Kalnrozes un Kārļa Padega kopizstāde. To iemūžinot, 1998. gadā tur tika atklāts tēlnieka Andra Vārpas veidotais mākslinieka piemineklis.
1934. gadā Kārlis Padegs tika iesaukts Latvijas armijas obligātajā karadienestā un dienēja artilērijas pulkā Daugavgrīvā. Šajā gadā viņš darināja tušas zīmējumu ciklu «Grāmata nabagiem», kas bija iecerēts kā «spļāviens sejā tā sauktai labai sabiedrībai». Par spīti nestabilai finansiālajai situācijai un arvien pieaugošajām veselības problēmām, Kārlis Padegs turpināja radoši strādāt un 1936. gada martā sarīkoja nākamo personālizstādi Lidijas Šmids deju salonā Raiņa bulvārī 15. 1939. gadā Kārlis Padegs radīja savu pēdējo lielo darbu – divpadsmit norvēģu rakstnieka Knuta Hamsuna romānu literāro tēlu portretējumus.
Kārlis Padegs aizgāja mūžībā 1940. gada 19. aprīlī 28 gadu vecumā Rīgā, Elizabetes ielā 24. Apbedīts Rīgā, 1. Meža kapos.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā sarīkotas vairākas Kārļa Padega piemiņas izstādes (1981, 1997, 2011). Viņa darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Zuzānu kolekcijā un citās privātajās kolekcijās. Mākslinieka grafikas cikls Sarkanie smiekli iekļauts Latvijas kultūras kanonā.
Irēna Bužinska, Mg. art., Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Ogres Vēstis Visiem
