– Katrā Latvijas pilsētā vai novadā notiekošajām orientēšanās sacensībām ir savs nosaukums. Ja Rīgā tāds ir «Magnēts», tad Ogres novadā – «Reljefs». Tas izceļas ar diezgan ilgu vēsturi, jo pastāv jau kopš 1985. gada. Vai un ar ko šogad šīs sacensības atšķirsies no iepriekšējām?

– «Reljefa» ietvaros norisināsies diezgan daudz sacensību, vienīgi vasaras vidū tas nenotiks, jo tā ir aktīvā orientēšanās sezona. Tradicionāli sākam sezonu aprīļa pirmajos datumos un beidzam oktobra vidū, jo vajag pietiekami daudz gaismas vakaros. Kopumā šogad ieplānotas 18 kārtas. Sacensības norit darbdienās vakarpusē, lai cilvēki pēc darba var atbraukt uz mežu un ar vai bez saviem bērniem noskriet orientēšanās distanci.

– Cik sen pati jau esat «Reljefā»?

– To pārņēmu 1988. gadā. Tagad jau arī Sporta skolas vecāko grupu audzēkņi aktīvi iesaistās organizēšanā un iziet tiesneša praksi. Mūsu mērķis ir iemācīt arī citus entuziastus organizēt šādus pasākumus, veidot distances, piesaistīt jauniešus, jo «Reljefs» tomēr vairāk vērsts uz jauno paaudzi. Bet, protams, pie mums skrien arī diezgan daudz pieaugušo, tostarp arī vecākās paaudzes cilvēki.

– Cik dalībnieku parasti piedalās sacensībās un kādās vecuma robežās?

– Oficiāli jaunākā grupa ir no 8 gadiem, bet viņi drīkst startēt tikai kopā ar vecākiem vai pavadoņiem. Turklāt šiem bērniem ir speciālas – «Smaidiņu» – distances. Pārējiem dalībniekiem nav ierobežojumu – viņi tiek sadalīti pēc vecuma grupām. Pēdējā grupā ietilpst 1948. gadā dzimušie un vecāki (75+). Kopā ir 16 sieviešu un tikpat vīriešu grupu.

– «Smaidiņu» distance laikam ir tikai «Reljefam»?

– Jā, ar to mēs atšķiramies no citām orientēšanās sacensībām, kur bērniem ir marķētās distances. Smaidīga sejiņa ir tur, kur drīkst skriet, bet bēdīga, kur nedrīkst.

– Arī jūs pati jau kopš bērnības esat orientējusies?

– Jā, sāku jau 13 gadu vecumā! Bērni nāca manās pēdās. Pati sākotnēji biju Padomju Savienības, vēlāk – jau Latvijas izlasē. Bērni ir labi zināmi, viņiem gan cits uzvārds – Kivlenieki. Tāpat kā mans vīrs – mēs abi ar viņu esam sporta meistari (mūsdienās šādas kategorijas nav, ir čempioni).

– Kas saista šajā sporta veidā?

– Brīvības sajūta!

– Cik liela ir jūsu komanda, kas organizē «Reljefa» sacensības?

– Es esmu vadītāja, distanču un rezultātu koordinators ir Nauris Neimanis. Vēl mums ir distanču plānotājs Andris Kivlenieks seniors, kā arī sekretāri, kas strādā sacensībās.

– Kas jums visvairāk palicis atmiņā saistībā ar «Reljefu»?

– Tad, kad «Reljefam» nebija ne naudas, ne atbalstītāju, es kopā ar savu desmit gadu vecu audzēkni, mugursomu plecos un mietiem pie rokas, devos uz Jumpravu un viena pati veidoju distances. Puika palika sargāt mantas, bet es skrēju un izvietoju kontrolpunktus. Visus tiesāšanas darbus arī veicām divatā. Mani pašas bērni tolaik vēl bija zīdaiņi. Tas bija 1994. gadā, kad «Reljefs» dzīvoja tikai no vecām kartēm un mana entuziasma. Tajos laikos viss varēja palikt un apstāties. Bet tas izdzīvoja.
Visā Ogres orientēšanās pastāvēšanas laikā ir izdevies panākt tik daudz, ka 2000. gadā mēs izveidojām orientēšanās klubu «Ogre», sākām meklēt naudu. Tagad mūs atbalsta Ogres novada pašvaldība, tāpat ir sacensību dalības maksa. Palīdzīgu roku sniedz arī daži uzņēmumi, kuru produkciju varam uzdāvināt sacensību dalībniekiem. «Reljefs» ir mans mūža darbs.

– Paldies par sarunu. Bet tās nobeigumā mums noteikti vēl jāpaskaidro, kā tiks vērtēti dalībnieku sasniegumi?

– «Reljefs 2023» orientēšanās sacensību kopvērtējumā tiek ņemtas vērā visas notikušās sacīkstes, uzvarētāju nosaka pēc kopējās punktu summas (ikvienam dalībniekam ir sacensību kalendārs). Katras kārtas uzvarētājs iegūst minibalvu vai diplomu, ja grupā ir vismaz trīs dalībnieki. Kopvērtējuma 1.–3. vietu ieguvēji saņems «Reljefs 2023» kreklu (ja kopējais dalībnieku skaits grupā lielāks par deviņi). Lai iegūtu balvas par sniegumu sezonas kopvērtējumā, dalībniekam jāpiedalās vismaz 14 kārtās. Apbalvošana notiks 18. oktobrī pēc finiša. Rezultāti – www.okogre.lv.