Vieni to sauc par klaju spļāvienu sabiedrības acīs, citi par sen nedzirdētu nekaunību. Pensionāri, kas vēlēšanās uzticējās Kariņam no «Jaunās Vienotības», pagalam dusmīgi: piemeties vadātājs, ar kuru gudro zīmju tulkam nav izdevies satikties vaigu vaigā!

Bez pilnmēness posta kaut kāda mistiska saikne ar Lieldienām. Ja pirms pāris gadiem patētiski iedvesmoja, lai krāsojam olas, rādām viens otram savas olas, tad tagad viņa uznācienā nav ne druskas no poētiskas iztēles. Kā ar āmuru pa pieri: mēs nevaram tik ilgi maksāt tiem, kas nestrādā! Tālab paaugstināms pensionēšanās vecums, kas taču turpina celties un 2025. gadā sasniegs 65 gadus! Par maz, Francijas Makrona sindroms?

Nav tā, ka valdība nepieliek pūles, lai pensionārs izmaksātu lētāk. Veselības nozare nožmiegta tik cieši, ka daudzi no šīs pasaules šķirsies kā godīgam pilsonim pieklājas, attiecīgi, pensionēšanās vecumu nesasniedzot un steidzīgi nomirstot tiem, kas to sasnieguši, jo dzīves vidējā ilguma ziņā esam vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā! Kas notiek? Kad reiz Kariņš iedarbinās paša žvadzināto ekonomikas transformāciju ar plašo labklājību, no kuras cilvēka cienīgu rocību atmetīs arī pensionāram, lai «pelnītā atpūta» neņirgtu acīs?