Cik vērts ir cilvēks?
Satversme kā augstākais likums nosaka, ka Latvija ir demokrātiska, tiesiska, tātad tāda, (..) kas balstās uz "cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības". Akcentu šajā tiesiskajā aksiomā jāliek uz vārdu – aizsargā. Tas ir glābējzvans, pirmā palīdzība! Līdz sirds dziļumiem satriec traģēdija Jēkabpilī, kur pēc ilgas, neatlaidīgas vajāšanas Leons Rusiņš bērna klātbūtnē nodūris savu bijušo sievu, bērna māti. Reiz LTV žurnālists jautāja vairākiem deputātiem, kas ir koalīcijas vienošanās kods, kas nosaucams vienā vārdā. Varas kalpiem pašiem nāca smiekli par savām atbildēm: ko tik katrs tur nestostīja… Bet pazaudētais vārds bija – cilvēks. Diemžēl – uz papīra.
Banalitāte, ka glābšana ir paša slīcēja rokās, joprojām tik dzīva! Kā tas nākas, ja tik viegli sajūk, kur likums, kur morāle, ja jāglābj cilvēks? Kontrastam starp to, kā vajadzētu būt un kā reāli ir, jācitē Valsts policijas Austrumzemgales iecirkņa galvenā inspektora Oļega Belova atbilde Rusiņa vajātajai upurei un komentārs Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka izpildījumā (LTV raidījums "1:1"). Belovs: "Vienlaicīgi informējam, ka arī jums ir pienākums veikt darbības, kas novērstu jaunu administratīvā un kriminālā pārkāpuma izdarīšanu, par ko jūs jau iepriekš vairākkārtīgi tikāt informēta. Proti, nomainīt gan savu, gan bērnu un citu tuvinieku telefonu numurus, izvairīties no L. Rusiņa pretlikumīgām darbībām, proti, neatbildēt uz īsziņām un viņa telefona zvaniem, neatbildēt uz nepazīstamiem numuriem, ja ir aizdomas, ka zvanītājs ir L. Rusiņš, neinformēt viņu par savām ikdienas gaitām, kā arī darbavietas maiņu u. c."! Kā ar to "vienu taisnību, vienu likumu visiem", ja pret slavenību vajātājiem reakcija ātra, nesaudzīga, bet mirstīgajam jāmirst?
Kam nav skaidrs?
Kam nav skaidrs, ka tā ir gļēva izvairīšanās no atbildības un savas nekompetences uzkraušana upurim – sievietei – ar vāji slēptu biedinājumu netraucēt policiju ar nesvarīgiem sīkumiem? Policijas šefs atbild glumi, nevīrišķīgi (citēju vārds vārdā ar visām valodas kļūdām): "Es domāju, kad šajā, ja mēs šo konkrēto izvilkumu skatamies, ja tā kaut kur dokumentā atspoguļots, ko es pieļauju, ka tas tā ir, tad noteikti tā ir tāda zināmā mērā (?! – A. U.) – nu, kā lai pasaka, novelšana, rīcības aktivitātes novelšana, lai cilvēks pats arī domā, nu, kādā veidā izvairīties (..). Noteikti, ka tā nav profesionālākā rīcība." Pirmkārt, grūti pieņemt, ka policijas augstākā amatpersona tik vāji zina valodu: ja profesionāla tā rīcība ir, bet nav attiecīgā gradācijas pakāpē – «profesionālākā», tad sanācis valodniecisks un juridisks stulbums! Otrkārt, vēlāk paša atzīto "rīcības aktivitātes novelšanu" policijas priekšnieks nomīkstina līdz savādai "rekomendācijai".
Kādas izredzes justies droši, ja ir vēl trakāk? Ģenerālprokurors Juris Stukāns, kas uz vajātās iesniegumu par speciālu aizsardzību, pēc advokātes Annas Nores vārdiem, nemaz neesot atbildējis, raidījumā "De facto" klāstīja, ka notikušajā pie vainas esot sabiedrības tolerance pret vardarbību un sieviešu preventīvas aizstāvības sistēmas trūkums, kā arī izvirza "tēzi", ka pēc īslaicīgas pabūšanas cietumā «Rusiņam pilnīgi mainījās attieksme pret visu pasauli un viņš kļuva vēl vardarbīgāks». Kur izlocīšanās, demagoģija, veselajam saprātam jānolauž kakls!
Bez stambulizācijām!
Tieši tāpat kā, "pateicoties karam Ukrainā", izlecis 220 miljonu vērtais iepirkums Aizsardzības ministrijā, tieši tāpat, pateicoties šaušalīgai traģēdijai Jēkabpilī, partijnieki izmanto nelaimi savas ideoloģijas uzmācīgai uzspiešanai. Saeimas darba kārtībā 27. aprīlī netika iekļauts partijas "Progresīvie" frakcijas priekšlikums, Ministru kabinetam nekavējoties (!) virzīt parlamentam ratifikācijai tā saucamo Stambulas konvenciju. Parlamenta lēmums loģisks un progresīvs: neļauties regresīvo "Progresīvo" diktātam. Tas, kas notika Jēkabpilī, bija novēršams ar esošiem likumiem, resursiem – neatkarīgi no tā, vai ir tāda konvencija vai nav –, ja būtu attieksme, profesionalitāte un cilvēciska, valstiska atbildība.