Mēs paši varētu domāt, ka mūzika ir vienīgā valoda pasaulē, kura nav jātulko, ka dziesmā bez vārdiem arī vārdi skan. Bet dejas māksla dainu dainās apdziedāta:
Ekur meitas danci grieza
Kā to vaska skrituliņu;
Ekur puiši raudzījās
Kā pelēki vanadziņi.
Tas nu ir noticis. Lielie dziedāšanas un dejošanas svētki ir sākušies. Visi zina, kuri tie pēc kārtas, kad tie uz riņķi iet un atkārtojas. Visi zina, ka Latvijas dziesmu svētku tradīcijas ir iekļautas UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā. Kādus pašam gribētos svētkus un kādus novēlētu daudziem tūkstošiem dalībnieku un skatītāju? Īstus, nesamākslotus, nepārmākslotus – bez mega "būvēm", pārgudriem eksperimentiem. Lai skan melodijas, talantīgs, tīkami salāgots, sulīgs sabalsojums, lai skan dziesmu burvīgās apdares, ne konstrukcijas.
Kam novēlētu svētkus visvairāk? Kuplajam dalībnieku – svētku veidotāju pulkam, kurā iekļaujas arī ap 1700 Ogres novada tautas mākslinieku. Lai apliecinās tā aksioma, ka mākslā galvenā ir publika! Visbeidzot jauku laiciņu visiem – ar siltu, ne svelmējošu sauli, ar siltu, ne mērcējošu lietutiņu. Lai laba jušana visiem, arī tiem, kas pieplakuši pie lielākiem un mazākiem ekrāniem, visiem tiem, kam dziesmā dvēsele dzied!