Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzināmajās cenās saruka par 0,9% salīdzinājumā ar 2023.gada 2.ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar pirmo ceturksni Latvijas IKP ir samazinājies par 0,6%. Tiesa IKP datos šobrīd ir liels kontrasts starp ražojošajām nozarēm, kuru izlaide saruka par 4% un pakalpojumu nozarēm, kur izlaide pieauga par 0,6%. IKP kritums, protams, nav patīkams, tomēr situācija līdzīga kā citās valstīs mūsu reģionā. Otrajā ceturksnī IKP mīnusos bija arī Vācijā un Zviedrijā, savukārt Lietuvā un Igaunijā ekonomikas kritums bija vērojams jau šī gada pirmajā ceturksnī.
Visticamāk, ka šogad Latvijas ekonomikā kopumā izaugsme nav gaidāma. Lai arī inflācija strauji mazinās un energoresursu cenas ir atgriezušās normālākos līmeņos, īstermiņa ekonomikas rādītājos uzlabojumi nav redzami. Uzņēmēju noskaņojums kopš aprīļa ir atkal pasliktinājies - rūpniecībā jauno pasūtījumu ir maz un eksporta apjomi samazinās. Pēc manām prognozēm, kritums rūpniecībā turpināsies, visticamāk, līdz gada beigām, bet sajūtas par gada otro pusi un it īpaši nākamo gadu ir pozitīvākas. Inflācija strauji mazinās, bezdarbs ir rekordzems, un iedzīvotāju pirktspēja šobrīd atkal sāk paaugstināties. Jaunajā gadā arī rūpniecībā pieprasījums varētu sāk atkopties, jo no valsts puses Latvijas ekonomikā turpina ieplūst apjomīgas ES fondu investīcijas. Šo faktoru dēļ nākamgad Latvijas ekonomika varētu augt par 2,5-3%.
Arī pasaules ekonomikā situācija kopumā ir pietiekami laba - inflācija krīt Eiropā un ASV, procentu likmju celšana tuvojas noslēgumam, ekonomisti vairs negaida recesiju ASV, un pasaules IKP izaugsmes prognozes nedaudz uzlabojas. Tomēr riski ekonomikā joprojām pastāv. Piemēram, Eiropā, neskatoties uz enerģijas cenu lielo kritumu, kopš aprīļa nedaudz atkal ir pasliktinājies uzņēmēju noskaņojums - recesija rūpniecībā padziļinās un arī ekonomikas atkopšanās Ķīnā norit lēnāk, nekā gaidīts. Straujais procentu likmju kāpums ir atvēsinājis mājokļu tirgus, kā arī būtiski samazinājis pieprasījumus pēc kredītiem eirozonā. Procentu likmju celšanas pilno ietekmi mēs pašlaik vēl neredzam, jo monetārās politikas lēmumi ekonomiku ietekmē ar gada vai divu nobīdi. Tādēļ finanšu tirgos joprojām ir redzami recesijas signāli un pilnībā tos ignorēt nevaram.
