Apstrādes rūpniecības izlaide savu augstāko punktu sasniedza pērnā gada vidū. Covid-19 un pēckovida laika pieprasījuma trakumam norimstot, apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms kopš tā laika samazinājies. Lai gan kritums vērojams jau aptuveni gadu, vien tagad esam noslīdējuši līdz apjomiem, kādus redzējām 2021.gada sākumā un arī pirms Covid-19 krīzes. No tā var spriest, ka lejupslīde līdz šim lielā mērā bijusi saistīta ar neparasti augsta pieprasījuma normalizēšanos.
Protams, ka velns ir detaļās, un situācija būtiski atšķiras pa nozarēm. Salīdzinoši labi turpina iet datoru un elektronisko iekārtu, kā arī elektrisko iekārtu ražošanai, kas stutē apstrādes rūpniecību. Šajās apakšnozarēs izlaide 2023.gada pirmajā pusē augusi attiecīgi par teju 38% un vairāk nekā 12% pret pērno gadu. Arī salīdzinājumā ar pirmskovida laikiem nozares ir augušas: datoru un elektronikas ražošana kļuvusi teju uz pusi lielāka, bet elektrisko preču ražošana – par 30% apjomīgāka.
Savukārt ir virkne nozaru, kurām šobrīd neiet labi. Procentu likmju celšana Eiropā un Ziemeļvalstīs ir spēcīgs pretvējš šo valstu nekustamā īpašuma sektoram un būvniecībai. Attiecīgi apstrādes rūpniecības nozares Latvijā, kas eksportē ar būvniecību un mājokļa uzlabojumiem saistītās preces, ir bijušas vienas no galvenajām cietējām pēdējā gada laikā. Kokrūpniecība pirmajā pusgadā sarukusi par 12,1%, nemetālisko minerālu (jeb būvmateriālu) ražošana – par 19,3%, mēbeļu ražošana – par 16,7%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 8,4% pret pērno gadu. Izlaide šajās nozarēs pēc pieprasījuma viļņa 2021. un 2022.gadā šī gada vidū jau atgriezusies aptuveni 2019.gada līmenī vai pat noslīdējusi nedaudz zem tā.
Pieprasījuma atgriešanās vēl nav manāma – apstrādes rūpniecības uzņēmumi jau gadu min pieprasījumu kā galveno šķērsli biznesa attīstībai. Kaut gan atkopšanās no zemākajiem līmeņiem ir vērojama, pasūtījumu un eksporta pasūtījumu apjoms joprojām tiek vērtēts kā zems.
Jautājums – cik lielā mērā uzņēmumi, labajos laikos vērotā straujā pieprasījuma kāpuma mudināti, pieņēma jaunus darbiniekus, izpleta ražošanu un sapelnīja “drošības spilvenam”? Tas noteiks, vai un cik ilgi uzņēmumi zema pieprasījuma apstākļos varēs uzturēt savus darbiniekus, kuri augstās dzīves dārdzības dēļ prasa arī straujāk kāpināt algas. Dati par peļņu un apgrozījumu rāda, ka apstrādes rūpniecībā treknāki gadi bija, bet nu ir pagājuši. Šobrīd vērojam peļņas maržu būtisku kritumu gan pret ļoti augstajiem pieprasījuma burbuļa līmeņiem, kādus apstrādes rūpniecība sasniedza 2021./2022.gadā, gan pret pirmskovida līmeni. Pieprasījuma kritums spiež mazināt gala produkta cenas, bet peļņas maržas kādu laiku var balstīt fakts, ka izejvielu cenas sarūk, ko pamazām sāk just arī uzņēmumi izmaksu pusē.
Grūto laiku beigas lielai daļai apstrādes rūpniecības apakšnozaru gaidāmas vien tad, kad atjaunosies mājokļu un būvniecības sektors eksporta tirgos. Te svarīga ir centrālo banku politika. Likmju kāpumam drīzumā apstājoties, situācija stabilizēsies, bet lielāku pozitīvo grūdienu sagaidīsim tad, kad likmes sāks rukt.
