Kovida laiks pie valsts budžeta sēdošos politiķus ieradināja visai dāsni šķaidīties ar naudu – kompensācijas tiem, kompensācijas šitiem, gan nabagiem, gan turīgiem. Nevar taču kādu diskriminēt!

Kā naudu nopelnīt, nebija jādomā, jo Brisele laipni noņēma valsts parāda griestus, un Latvija tagad drīkst maukt tikpat izšķērdīgi kā biezie Rietumi. Šī gada otrajā ceturksnī tas bija 16,22 miljardus eiro liels jeb 37,42% no visa valsts iekšzemes kopprodukta. Parāda atdošana tiek plānota desmitgades uz priekšu, un nākamgad valstij pienāks patiešām lielas naudas atmaksas termiņš. Jāsamaksā virs pusotra miljarda eiro. Līdz ar to Sipenieces un citu bagātu ļaužu apdāvināšana 2022. gadā ir notikusi finansiāli nepiemērotos apstākļos. Ne nu gluži dzīres mēra laikā, bet tomēr... Iedzīvotājiem taču tiek mācīta finanšu pratība. Ja esi jau parādos, tad parādus vairs neaudzē. Maini dzīvesveidu, savelc ciešāk jostu, iegūsti jaunas prasmes un meklē jaunu darbu. Protams, ar dārgo mašīnu dāvināšanas programmu 5,7 miljonu apmērā bedri budžetā neaizbērt, taču tā parāda valdības attieksmi.

Teorijā dāvana bagātniekiem pasniegta, lai risinātu globālo klimata problēmu – jo tam taču ir domāti elektriskie auto – lai samazinātu CO2 izmešus, kuru dēļ pieaug temperatūra uz planētas. Grēta Tunberga un citi mazāk atraktīvi globālās sasilšanas fanātiķi vēsta, ka tā ir tikai cilvēku vaina, kādēļ klimats mainās. Protams, pastāv arī zinātniskāks viedoklis. Taču jau pati doma tērēt naudu ekskluzīvi dārga transporta iegādei un autoparka nomaiņai, lai ietekmētu klimata procesus, šķiet absurda. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropā pašlaik notiek karš un gaisā tiek izmests nenormāli liels CO2 daudzums.

Pirmdienas vētra apliecināja, ka ne visi Latvijas līdzšinējie pasākumi klimata pārmaiņu novēršanā un piemērošanās procesā ir piemēroti un efektīvi. Fotogrāfijas no vētras un krusas skartajām vietām rāda, ka visvairāk ir cietuši šīfera jumti, un to Latvijā ir ļoti daudz. Šīferis ir ilglaicīgs, ekonomiski izdevīgs un... trausls.

Šīferis par bīstamu būvmateriālu tiek atzīts jau gadu desmitiem, jo satur azbestu – šķiedrainu minerālu, kura putekļi var izraisīt plaušu vēzi. Tātad nav vēlams. Divtūkstošo gadu sākumā Eiropas Savienībā šīfera ražošana un tirdzniecība tika aizliegta. Arī Latvija piemērojās šai prasībai. Sākotnēji bija pat plānots, ka pēc 2010. gada arī esošo šīfera jumtu ekspluatācija tiks aizliegta, bet šo normu neieviesa. Nu nevar taču tā vienkārši likt cilvēkiem nomainīt mājai jumtu. Tā ir milzīga investīcija! Valstij nauda šim mērķim neatradās, jo lētāk ir dāvināt bagātniekiem dārgas mašīnas, nekā palīdzēt lielam skaitam iedzīvotāju atrisināt īstu problēmu. Runāts par šīfera nomaiņas programmas nepieciešamību tika, taču līdz darīšanai netika. Uzzvanīju zinošākajai Vides ministrijas ierēdnei atkritumu apsaimniekošanas un vides jautājumos Rudītei Veserei. Uz nākamo gadu tiek gatavots "Life" programmas projekts vecā azbesta šīfera savākšanai, iepakošanai un nogādāšanai apglabāšanai atkritumu poligonos. Plānotā summa tur samērā neliela – 350 000 eiro, un tos pašus paņems atkritumu apsaimniekotāji. Pašlaik nav runa par atbalstu iedzīvotājiem šīfera jumtu nomaiņai. Ja no gaisa nekristu krusas graudi ābolu lielumā, tad jau tas šīferis varētu vēl desmitiem gadu stāvēt, un nevienam nekas nenotiktu. Bet nokrita.

Nenoliedzami, tā ir pašu īpašnieku atbildība – no kādiem materiāliem namiņš celts – salmiem, žagariem vai ķieģeļiem. Skaidrs, ka zem šīfera nedzīvo tie turīgākie ļaudis, pat tad, ja logi mājai nomainīti un līzingā ņemta mašīna pagalmā stāv. Arī šāda vētra ar visām klimata pārmaiņām nav ikdienišķa parādība, un, manuprāt, valstij būtu jāsniedz palīdzība iedzīvotājiem īstās grūtībās (nevis tad, kad sagribas jaunu auto), jo tāpēc jau vairākums iedzīvotāju maksā nodokļus. Nevar taču tagad viņus zem plēves atstāt. Jo īpaši tādēļ, ka valstij par klimatu taču jārūpējas un no šīfera beidzot vaļā jātiek.