Iepriekš ziņots, ka Andris Sarksņa, kurš sprintā izcīnīja 14.vietu, aiz Anta Grendes 12.vietas 2005.gadā sasniedza Latvijas visu laiku otru labāko rezultātu pasaules čempionātos. Šogad aprīlī Sarksņa ar Mārtiņu Lindi ļoti atzīstami startēja Eiropas čempionātā sprintā, kur iekļuva divdesmitniekā un ieņēma attiecīgi 20. un 19.vietu. Divdesmitnieks ir sasniegts lielākajos čempionātos, un tagad ir jāiet tālāk, proti, uz desmitnieku. Eiropas čempionātā to jau ir paveicis Grende, kurš 2006.gadā bija 6.vietā vidējā distancē. Sarksņa, kurš pirms dažiem gadiem izcīnīja 7.vietu pasaules junioru čempionātā, vēlas kļūt par pirmo latvieti, kurš to izdarītu pasaules čempionātā elitē.

– Šis tev jau ir trešais gads pieaugušo konkurencē. Ar kādām cerībām un plāniem devies uz Čehiju?

– Dodoties uz čempionātu, zināju, ka lielākais uzsvars jāliek tieši uz sprinta distanci, un tajā cerēju uzrādīt labāko rezultātu. Sprinta distance šogad tika plānota pilsētā, nevis mežā, kas man patīk un padodas vislabāk.

Esmu tiešām priecīgs par 14.vietu 82 dalībnieku konkurencē. Gan tādēļ, ka izdevās sasniegt otro visu laiku augstāko latviešu rezultātu pasaules veloorientēšanās čempionātos, gan arī tādēļ, ka uzstādīju savu personīgo rekordu un izpildīju savu šīs sezonas mērķi, kas bija iekļūt pasaules čempionāta TOP20.

– Vai vari sniegt mazu ieskatu lasītājiem, kas mazāk pazīstami ar MTBO specifiku, kas ir būtiskākie faktori šajā sportā, lai sasniegtu augstus rezultātus?

– Veloorientēšanās sacensības notiek ar velosipēdu, kuram pie stūres ir piestiprināta grozāma virsma aptuveni A3 lapas izmērā, uz kuras tiek piestiprināta karte. Lai sasniegtu augstus rezultātus, sportistam ir jābūt fiziski spēcīgam uz velosipēda un ar labām orientēšanās prasmēm, jo braucot nav GPS, kas parāda kad un kur ir jābrauc, bet sportists tam seko līdzi drukātā kartē. Salīdzinoši – pasaules čempions fiziski varētu uzvarēt "Vivus.lv" MTB maratona distanci, tajā pašā laikā pirms starta paskatoties kartē un aptuveni pusi distances nobraucot bez marķējuma.

Reizēm, kad Latvijas velomaratonu sacensībās ir problēmas ar marķējumu, tad cilvēki saka, ka "tagad jau sākas orientēšanās", vienīgi viņi nezina, ka veloorientierists šādā situācijā 2–3 sekunžu laikā jau būtu aizbraucis pareizi.

– Kāda bija šī pasaules čempionāta sprinta specifika?

– Sprintā vienmēr ir svarīgas detaļas. Savlaicīgi izplānot variantus uz punktiem un pievērst uzmanību kartes apzīmējumiem, jo šajā distancē bija ļoti blīvs taku un ceļu tīkls gan mežā, gan pilsētā. Meža daļā bija ļoti svarīgi nenogriezties par ātru vai nejauši neizbraukt pa taisno, jo Čehijā braukšana ārpus takām ir aizliegta, bet, piemēram, Latvijā tā ir atļauta. Sprintā tas ļoti daudziem dalībniekiem rezultējās ar diskvalifikāciju, tāpēc arī es šaubīgās vietās izbraucu pa nedaudz drošākiem variantiem. Divos etapos īsākais ceļš bija, braucot cauri slimnīcas koridoram, ko organizatori bija nomarķējuši dabā ar lentām un kartē zīmējuši kā tuneļus. Distancē bija jādomā līdzi arī trajektorijām un piebraukšanas virzieniem pie punkta, jo katra lieka apgriešanās zaudē ātrumu un sekundes.

Distances pirmajā daļā, uzreiz pēc starta, braucu piesardzīgi, lai ātrāk ielasītos kartē, pierastu pie mēroga, kā arī uz pirmajiem punktiem nepalaistu neko garām, kas bieži gadās, ja distances sākumā brauc par ātru. Distances vidusdaļā, kura atradās daudzstāvu ēku rajonā, izdevās saglabāt stabilu ātrumu un koncentrēšanos. Tāpēc varēju pārliecinoši iebraukt distances beigu daļā, kas šajā čempionātā atradās Jičinas vēsturiskajā centrā.

– Vai bija kādi specifiski treniņi, kurus veici, gatavojoties šim čempionātam?

– Jā, protams. Viss treniņu process tika plānots kopā ar treneri Eduardu Rēnu, lai augstāko formu sasniegtu tieši uz šo čempionātu, kas arī izdevās. Pavasarī biju uz treniņnometni ārzemēs, pēc kuras sekoja Eiropas veloorientēšanās čempionāts Portugālē, kur arī sprinta distancē izdevās izcīnīt 20.vietu. Vasarā pavadīju vairāk laika, braucot kalnu treniņus Siguldā un trenējoties ar kartēm. Pētīju arī publiski pieejamo informāciju par sacensību apvidu, agrāk izmantotās apvidus orientēšanās kartes, sprinta apvidus ielas attēlus un mežu 3D modeļus.

– Čehijā notiekošās sacensības vienmēr ir bijušas zināmas ar augstu organizācijas līmeni. Vai tā bija arī šogad? Varbūt bija kāds interesants atgadījums?

– Jā, arī šogad organizācijas līmenis Čehijā bija ļoti augstā līmenī. Bija ļoti patīkami gatavoties un startēt, redzot, ka jautājumi, kas citreiz parādās čempionāta laikā, bija atrisināti jau savlaicīgi. Kā interesantu novērojumu varu minēt organizatoru apņēmību, gatavojoties sprinta distancei. Saistībā ar to, ka sprints notika Jičinas pilsētā, organizatori bija noslēguši nevis vienkārši kādu atsevišķu ielu, bet aptuveni pusi no visas pilsētas teritorijas, tajā skaitā vēsturisko centru, privātmāju un daudzstāvu apbūves rajonus. Tas tika darīts ar mērķi padarīt sacensības godīgākas un drošākas visiem dalībniekiem. Informācija vietējiem iedzīvotājiem tika izziņota jau mēnešus pirms tam, izmantojot dažādus saziņas līdzekļus.

– Kā kopumā vērtē šo čempionātu?

– Čempionātu noteikti vērtēju kā izdevušos, galvenokārt, sasniegtā sprinta rezultāta dēļ. Protams, ka jāvērtē arī citas distances, kur nākamo augstāko rezultātu, 33.vietu, izdevās uzrādīt garajā distancē, apvidū ar lielu kāpumu un gariem, grūti plānojamiem etapiem. Tas liecina, ka treniņu process norit pareizā virzienā, bet vēl ir ko uzlabot.

– Kādi ir tavi turpmākie plāni?

– Pasaules čempionāts bija pēdējās svarīgākās šīs sezonas sacensības, tāpēc šobrīd ir atlicis veikt secinājumus par šo sezonu, lai rudenī varētu pamazām sākt gatavošanos nākamajai sezonai, kurā varu mērķēt uz iekļūšanu TOP10.

Nākamās sezonas pirmais lielais starts ir plānots maija beigās Eiropas čempionātā Polijā. Vēlāk, jūlija sākumā, sekos Pasaules kausa posms tepat Latvijā, Smiltenē, kas noteikti būs īpašs. Savukārt pasaules čempionāts būs septembrī Bulgārijā. Esmu pateicīgs Ogres novada pašvaldībai par līdzšinējo atbalstu, bet būs jāstrādā pie arī citu atbalstītāju piesaistes, lai būtu nepieciešamais finansējums izvirzīto augsto mērķu sasniegšanai.

– Kādās sacensībās varēsim tevi satikt vēl šoruden?

– Šoruden vēl plānoju startēt dažās Latvijas sacensībās. Nākamās būs 5.septembrī orientēšanās seriālā "Magnēts" - veloorientēšanās distancē. Kā arī "Vivus.lv" MTB maratona 7.posmā, 100 km distancē, kas 9.septembrī norisināsies Apē. Pēc tam plānoju piedalīties Baltijas valstīs lielākā un populārākā rogaininga seriāla "Pilsētas leģendas" 5.posmā 16.septembrī Ādažos trīs stundu veloorientēšanās grupā. Tas ir interesants veids, kā trenēties ar karti ikvienam, pats plānojot savu distanci un pārbaudot, cik daudz kontrolpunktu spēšu savākt atvēlētajā laikā.