Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem arvien aktuāls jautājums ir darba iespējas Latvijā. Lai viņi varētu strādāt, nepieciešamas darba iemaņas, ko iegūt ir daudz grūtāk nekā citiem. Viens no veidiem, kā to darīt, ir specializētās darbnīcas. Tādas pērn izveidotas Ogres novada Sociālā dienesta paspārnē Ogrē, Upes prospektā 16. Personām, kuras šeit darbojas, ir iespēja iegūt jaunas vai uzlabot esošās prasmes sveču – ziepju izgatavošanā, rokdarbos, keramikā un kokapstrādē. Savukārt šovasar izveidotajās specializētajās darbnīcās Jumpravā var apgūt rokdarbus, aušanu un ādas apstrādi. Gan pasniedzēji, gan aprūpētāji lielākoties ir vietējie.

Kā liela ģimene

Ogres novada Sociālā dienesta specializēto darbnīcu vadītāja Ogrē un Jumpravā Zanda Vītola atzīst, ka darbnīcu dalībnieki ir kā viena liela ģimene, kura kopā svin svētkus, priecājas par veiksmēm un atbalsta cits citu skumjos brīžos. To dalībnieki mācās ne vien strādāt, bet arī sadzīvot, mīlēt, piekāpties, ieklausīties, palūgt piedošanu un piedot. Tas ir veids, kā šie cilvēki var sevi apliecināt un pierādīt kā neatņemamu un nozīmīgu mūsdienu sabiedrības daļu. Tā ir iespēja cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem apgūt jaunas iemaņas, kā arī palīdzēt justies noderīgam sabiedrībā. Z. Vītola norāda, ka ļoti svarīgs ir arī vecāku atbalsts. Specializētajās darbnīcās var darboties no 18 gadiem līdz sirmam vecumam. Ogrē šajās darbnīcās plecu pie pleca rosās gan puisis, kuram ir 19, gan kungs, kuram ir jau 58 gadi. "Šogad daudziem paliek 40, un mēs jau sākam svinēt," smaida Zanda, piebilstot, ka lielākā daļa specializēto darbnīcu apmeklētāju ir arī "Dienas centra» apmeklētāji – pusi dienas viņi pavada «Dienas centrā», bet otru pusi specializētajās darbnīcās. "Ir tikai daži specializēto darbnīcu apmeklētāji, kuri visu var paveikt vieni, bez citu palīdzības. Lielākoties tomēr pasniedzējiem jāpalīdz, bet mēs mēģinām virzīties uz to, lai 80 procentu ir pašu darbs un pasniedzēji tikai tās astītes pievelk, pat, ja, piemēram, šūšanā viss ir piecas reizes jāizārda. Mūsu mērķis ir iemācīt prasmes. Klājas visādi, ir gan prieki, gan asaras, bet skaidroju, ka tā jau ar tiem meistariem notiek. Ne vienmēr viss ar pirmo reizi izdodas. Ir kļūdas, kas jālabo, taču, ja, ejot projām, viņi man pasaka, ka rīt būs darbā, jūtos gandarīta,» saka Zanda, piebilstot, ka tas, kas šeit ir, šiem īpašajiem cilvēkiem ir ļoti nepieciešams.

Kopā strādā, sporto un atpūšas

Ogrē, Suntažu ielā 2, jau šonedēļ atklās ēku, kur būs grupu dzīvokļi, kā arī nodrošināti tā dēvētie atelpas brīža, rehabilitācijas un «Dienas aprūpes centra» pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Specializēto darbnīcu pārstāvji šonedēļ turp devās jau divas reizes, lai palīdzētu sakopt teritoriju, salasītu pēc vētras sakritušos zarus, priežu skujas. «Kā jau iepriekš minēts, mums ir četras darbnīcas, kas ir šo īpašo cilvēku ikdienas darbs, bet ir svarīgi apgūt arī dažādas citas prasmes, piemēram, darboties ar grābekli, stādīt puķes – šogad paši audzējām stādiņus un pie Sociālā dienesta ēkas izstādījām samtenītes. Mūsu puiši tās laistīja,» stāsta Zanda.

Ogrē specializētās darbnīcas šobrīd apmeklē 28 cilvēki, bet viņu skaits mainās. Ir meitenes no Ikšķiles, Tīnūžiem, puisis no Suntažiem, bet lielākoties no Ogres. Savukārt specializētajās darbnīcās Jumpravā pakalpojumus var saņemt 15 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem no apkārtējiem pagastiem un pilsētām – Lielvārdes, Ķeguma, Lēdmanes, Jumpravas un citiem. Daži varbūt neierodas katru dienu, kā tas ir Ogrē, jo lauku apvidū grūtāk izbraukāt, bet kopumā Jumpravas specializētās darbnīcas šobrīd apmeklē jau deviņi jaunieši, kuriem drīz pievienosies arī citi. Vieni paši atbrauc ar vilcienu, citus atved ar Sociālā dienesta transportu.

Specializēto darbnīcu jaunieši ir arī aktīvi sportisti – augusta sākumā viņi piedalījās biedrības «Rīgas pilsētas Rūpju bērns» organizētajā Olimpiskajā dienā, kur startēja gandrīz divi simti dalībnieku no visas Latvijas – no pansionātiem, dienas centriem un specializētajām darbnīcām. Sacensībās piedalījās vairāk nekā 30 komandu. Katrā no tām drīkstēja būt pieci dalībnieki, un viņiem bija jāpievārē vairāk nekā desmit sporta disciplīnu, sacenšoties ātrumā un precizitātē. Ogres specializēto darbnīcu komanda ar nosaukumu «Vilki» kopvērtējumā ieguva 2. vietu! «To, ka šādi pasākumi nepieciešami, apliecināja lielais dalībnieku skaits. Latvijā ir daudz cilvēku ar īpašām vajadzībām. Tā bija iespēja satikties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, būt pieņemtiem un saprastiem, izrunāties, kopīgi izsmieties, un tam visam pāri sports. Ar saviem jauniešiem jau no rīta vienojāmies, ka braucam pēc medaļas, un tas arī izdevās! Prieks un emocijas bija vārdos neizsakāmi,» smaida Zanda.

Savukārt aizvadītajā nedēļā, 13. augustā, specializēto darbnīcu jaunieši devās uz draugu organizācijas, biedrības «Cerību spārni», rīkoto labdarības pasākumu «Kalniešu spēles», kas jau septīto gadu visas dienas garumā norisinājās Siguldā, kur viņi piedalījās dažādās spēka, jautrības, veiklības un atjautības aktivitātēs.
Arī jūnija nogale specializēto darbnīcu jauniešiem bija aktīva un darbīga – jau desmito gadu viesu namā «Debesu bļoda» norisinājās sportisko un radošo aktivitāšu dienas IE[SPĒJA]. Triju dienu garumā jaunieši no Ogres, Aizkraukles un Siguldas novada varēja piedalīties dažādās komandu un individuālajās sacensībās, laisties jautrās un enerģiskās dejās, uzdziedāt un vienkārši būt kopā!

Ogres pilsētas svētkos – pasakas un paveiktais

Savukārt šonedēļ specializēto darbnīcu pārstāvji jau otro reizi piedalīsies Ogres pilsētas svētkos. Sestdien no pulksten 12 līdz pulksten 13 viņiem atvēlēta Ogres skvēra skatuve, kur kopā ar pasaku stāstnieku Raiti Zapacki tapis kopdarbs – Raitis stāstīs pasakas, bet specializēto darbnīcu pārstāvji tās izspēlēs. Būs divas pasakas – «Sarkangalvīte un vilks» un «Trīs sivēntiņi». Tērpi šiem uzvedumiem tapuši rokdarbu darbnīcā. Pilsētas gadatirgū būs arī specializēto darbnīcu pirmā gada darbu izstāde.

Ikdienā šos darbiņus pašvaldības pārstāvji labprāt izmanto kā suvenīrus, dodoties viesos vai tos uzņemot. Šajā izstādē piedalīsies arī paši darbu autori un viņu skolotāji. Pērn par izstādes laikā ziedojumos saņemto naudu viņi devās izklaides braucienā uz kino «Akropole», kā jau tas pienākas – ar popkornu un «Coca Cola». «Kad jautāju, ko mēs šoreiz varētu darīt, visi kā viens atbildēja – brauksim uz kino! Atklājās, ka ikdienā, arī tiem, kuri dzīvo ģimenēs, kino apmeklējumi ir ļoti reti. Šie kopīgie braucieni uz kino mums varētu būt kā laba tradīcija. Tas ir kā piedzīvojums, kas dod enerģiju un stimulu darboties tālāk,» saka Zanda, aicinot nepaiet garām specializēto darbnīcu stendam, jo ir svarīgi apzināties, ka sabiedrībā ir arī šādi, mazliet citādi, cilvēki, kuri tāpat kā ikviens vēlas darboties un priecāties par dzīvi, kuriem arī gribas sava darba novērtējumu. «Lai arī cik tas dīvaini nebūtu, daļa sabiedrības nemaz nezina, ka ir arī šādi cilvēki, jo viņu ģimenē, tuvinieku, draugu ģimenēs tādu nav. Šobrīd sabiedrība kļūst lojālāka, bet ir gadījumi, kad arī pašas ģimenes šādus cilvēkus, ja tā var teikt, slēpj no sabiedrības,» stāsta Zanda, atceroties gadījumu pirms daudziem gadiem, kad kāda mamma turēja meitu mājās un kaimiņi pat nezināja, ka ģimenē ir šāda problēma. Mammai bija kauns, ka vienīgā meita ir īpaša. «Ir vēl kāds aspekts. Ģimenēs, kur ir šādi īpašie cilvēki, nereti jau izveidojies savs dzīves ritms – dodoties darbā, viņi ieslēdz šo savu īpašo cilvēku mājās, noorganizējot, kas sarūpē pusdienas, un viss. Kad zvanām un uzrunājam, ka ir šāda iespēja apmeklēt specializētās darbnīcas, nereti vecāki nav sajūsmā, jo viņi ir pieraduši pie savas ikdienas dzīves un tas to sagrieztu kājām gaisā. Mums jāstrādā arī ar šīm ģimenēm, un, jo vairāk sabiedrība iepazīst šos īpašos cilvēkus, jo būs saprotošāka. Kā mēdzu jokot – mans mērķis ir, lai Ogres novads kļūtu par saprotošāko un ieļaujošāko vietu Latvijā,» smaida Zanda Vītola.