Rembatiešiem vairākus gadus nācās iztikt bez savas pagasta pārvaldes, jo 2019. gadā, kad toreizējā Ķeguma novadā izveidoja Vienoto klientu apkalpošanas centru, Rembates pagasta pārvaldnieka amatu nolēma likvidēt. Taču pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotā Ogres novada pašvaldības dome nolēma, ka pagasta pārvaldes vadītājs nepieciešams katrā pagastā. Uz amatu izsludināja konkursu. Pirmajā konkursā pretendentu neatrada, tāpēc izsludināja atkārtotu konkursu. Liene Lazdiņa jau līdz tam, paralēli Rembates Tautas nama vadītājas pienākumiem, faktiski veica arī dažādas pagasta pārvaldes vadītājas funkcijas, tāpēc viņas pieteikšanās šim amatam bija likumsakarīga, un jau aptuveni gadu viņa šā amata pienākumus pilda oficiāli, būtībā atjaunojot Rembates pagasta pārvaldi no nulles.
Uzstāda trīs karogu mastus
Jautāta, ar kādiem aktuāliem jautājumiem iedzīvotāji ikdienā vērša pagastā, L. Lazdiņa stāsta, ka visbiežāk tie ir jautājumi par ceļu uzturēšanu, bīstamiem kokiem, sāpīgs jautājums ir iekšpagalmu remonts. Darbi uzsākti, bet tos aizkavējis Covid-19 periods. «Pāris gadu, kad pārvaldes Rembatē nebija, nenotika arī dokumentācijas kārtošana, un visi dokumenti tika nodoti arhīvos. Tagad jāapzina pagasta īpašumi, pašvaldības ceļu stāvoklis un jārisina daudzi citi saimnieciska rakstura jautājumi. Ogres novada pašvaldības vadība ir ļoti atsaucīga. Tā, piemēram, šogad mums bija iespēja iegādāties tik nepieciešamo zāles pļāvēju un pieņemt darbā divus strādniekus. Arī iedzīvotāji ir ļoti atsaucīgi, saprotoši, bieži arī paši palīdz, ja rodas kādas neskaidrības,» stāsta L. Lazdiņa.
Īsajā laikā, kopš atjaunota Rembates pagasta pārvalde, nozīmīgus projektus vēl nav bijis iespējams īstenot, bet, lai būtu zīmīga kopā sanākšanas, svētku un atceres vieta, šogad pagasta pārvalde kopā ar iedzīvotājiem pašvaldības projektu konkursa ietvaros pie Rembates ceļa zīmes, iebraucot no Siguldas ceļa puses, uzstādīja trīs karogu mastus, kuros plīvos Latvijas, Ogres novada un Rembates pagasta karogs. Minētos karogu mastus plānots atklāt 23. septembrī pasākuma laikā, kad jau ceturto gadu notiks «Dārzeņu festivāls», tādējādi popularizējot Latvijā audzētos dārzeņus. Pagasta pārvaldei ir ļoti laba sadarbība ar vietējiem zemniekiem un lauksaimniekiem. Pārvaldes vadītāja stāsta, ka sākotnēji tas bijis kā Kartupeļu – dārzeņu festivāls. Šis pasākums nu ir kļuvis arī par pagasta svētkiem. To organizē septembrī, jo tas ir laiks, kad raža lielākoties jau novākta un pagasta ļaudis var priecāties un svinēt svētkus.
Aktuāls jautājums par doktorātu
Kā vienu no galvenajiem tuvākā laika mērķiem pagasta attīstībā Liene min bijušās Rembates skolas, kura pirms 150 gadiem uzcelta par vietējo zemnieku saziedotajiem līdzekļiem, atjaunošanu un iedzīvināšanu. «Samazinoties skolēnu skaitam, skolu 2012. gadā slēdza. Bijušajā internāta ēkā ierīkoja pansionātu, kas darbojās līdz 2022. gada februārim. Šobrīd skolas ēka stāv tukša. Ņemot vērā, ka skolā ir liela sporta zāle, virtuve, istabas, apkārt ir plaša teritorija, manuprāt, tā būtu laba vieta sporta nometņu organizēšanai. Savukārt skolas vecās ēkas apkārtnē ir skaista daba un ainavas, klusa un mierīga vide, tāpēc tur varētu organizēt mākslas un radošās nometnes. Taču, protams, tam visam nepieciešami lieli finanšu resursi,» secina Liene. Kopā ar iedzīvotājiem uzsākta netālu no Glāžšķūņa Ogres upes ielokā esošā Asaru līča sakopšana, kur agrāk bijusi vietējo iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta un notikušas arī sporta spēles, brīvdabas teātra izrādes. Šobrīd teritorija ir attīrīta un ir izveidota ugunskura vieta, ja būs atsaucība, plānots ierīkot arī laivu piestātnes. Pagasta pārvaldes vadītāja stāsta, ka Rembatē ir arī sava Mednieku un makšķernieku biedrība, kuras vīri vienmēr nāk talkā dažādos darbos. Jautāta par atpūtas iespējām Rembates pagastā, pārvaldniece stāsta, ka Ogres upe pieejama vien Glāžšķūnī, bet Rembates centrā ir tikai aizaudzis dīķis, un viens no darbiem nākotnē ir šā dīķa iztīrīšana.
Šobrīd Rembates pagastā pieejams Klientu apkalpošanas centrs, Tradīciju zāle dažādu pasākumu rīkošanai, bibliotēka, reizi nedēļā atbrauc sociālais darbinieks, pieejams Ogres novada Sociālā dienesta pārziņā esošais sociālo prasmju dzīvoklis, kur mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām ir iespēja izmantot dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumus, kas lauku pagastā ir būtiski. Ja gadījumā beigusies gāze, tad šajā dzīvoklī var arī pagatavot ēst. «Šobrīd aktuāls jautājums ir par doktorātu, jo ir grūti atrast ģimenes ārstu, kurš vēlētos laukos izveidot savu praksi. Tam piemērotas telpas ir, bet šobrīd tukšas. Ja nav doktorāta, nav arī aptiekas, kas kādreiz bija. Bija arī ārsta prakse, bet ārsta palīgs devās pelnītā atpūtā, un, kā jau minēju, esam jauna ģimenes ārsta meklējumos, un ļoti ceram, ka šo jautājumu atrisināsim,» saka L. Lazdiņa un piebilst, ka pagastā jau daudzus gadus nav arī pasta nodaļas un vairs nav pat pastkastītes, taču nepieciešamības gadījumā, piemēram, lai piegādātu pensiju, brauc pasta mašīna un ar pastnieces starpniecību iespējams nodot arī sūtījumus vai risināt citus ar pasta pakalpojumiem saistītus jautājumus.
Rembatē dzīvo arī 20 ukraiņu
Jautāta par darba iespējām pagastā, pārvaldes vadītāja atzīst, ka, ja vien cilvēkam ir vēlme strādāt, darbu var atrast. Lielākoties to nodrošina vietējie uzņēmumi, piemēram, SIA «Rubeņi», vai zemnieku saimniecības, piemēram, Zintis Ābelis, kurš audzē ābolus, bumbierus, spiež sulas, gatavo sukādes. Ir arī zemnieku saimniecība «Pilskalni», kur audzē dažādus dārzeņus. Arī tur ir darba iespējas. Rembatieši strādā arī privātajā pansionātā, pašvaldībā, degvielas uzpildes stacijā Glāžšķūnī un Nacionālo bruņoto spēku Aviācijas bāzē – sākot no apkopēja līdz virsniekam.
Pagasta centrā ir privāts pansionāts, bet bijušajā pansionātā – sociālās aprūpes centrā «Senliepas» – tagad pajumti raduši ap 20 Ukrainas kara bēgļu. «Pēdējā ģimene šeit sāka dzīvot pirms aptuveni pusgada, jo kara darbība Ukrainā turpinās. Cik vien spējam, darām visu, lai viņiem palīdzētu. Rembatē galvenokārt dzīvo ukraiņu sievietes ar bērniem un seniori. Jaunākajam bērniņam vēl nav pat divu gadiņu. Vientuļai mammai no cits valsts, kura dzīvo ar domu atgriezties dzimtenē un latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas, ir grūti atrast darbu un arī psiholoģiski ir grūti. Tā, piemēram, Rembatē dzīvo kāda pensijas vecuma profesore no Ukrainas, un faktiski nav darba, ko viņai šeit varētu piedāvāt. Ar pārtiku un citām nepieciešamajām lietām palīdz arī vietējie iedzīvotāji un biedrības. Ukraiņi ir pateicīgi un atsaucīgi,» stāsta L. Lazdiņa, piebilstot, ka 9. septembrī jau otro gadu Rembates ukraiņi piedalīsies Mājas kafejnīcu dienās. Turklāt iegūtos līdzekļus ukraiņu sievietes krāj drona iegādei. «Uzskatu, ja ukraiņi šeit dzīvo, ja mēs piekritām viņiem palīdzēt, tad ir jāpalīdz līdz galam. Varu tikai apbrīnot ukraiņu sievietes, kurām pašām nav viegli, bet viņas spējušas sakrāt līdzekļus diviem droniem, kas nav lēti. Naudu viņas sakrāja, piedaloties gan Mājas kafejnīcu dienās, gan citos pasākumos Rembatē un Ogrē, kur piedāvāja pašu gatavoto boršču, vareņikus ar dažādiem pildījumiem, pankūkas, pēc īpašas receptes pagatavotu plovu. Šogad Mājas kafejnīcu dienās piedalīsies arī pie mums dzīvojošais ukraiņu vīrietis. Divi droni jau nogādāti Ukrainā. Ceram, ka izdosies savākt līdzekļus arī trešajam,» stāsta L. Lazdiņa.
Nav savas katlumājas
Rembatē ir arī septiņas trīsstāvu daudzdzīvokļu mājas, bet nav savas katlumājas, un iedzīvotāji mitekļus apkurina katrs ar to, kas ērtāks – kāds ar elektrību, kāds ar gāzi vai malku. Iedzīvotāji sataisījuši savas apkures sistēmas un vairs nemaz nevēlas centralizēto apkuri, bet nereti problēma ir, kur glabāt kurināmo. Daži to glabā pagrabā, citi pie mājas esošajās vecajās kūtiņās, ko izmanto kā šķūnīšus, bet kūtiņas ir nolietojušās un to visiem nemaz nepietiek. Vēl viena divstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir Glāžšķūnī un viena Duklāvos. L. Lazdiņa stāsta, ka Rembates pagastā faktiski nav brīvu dzīvojamo platību. Maz ir arī apbūves platību, jo rembatieši ir lieli patrioti un zemi izmanto lauksaimniecībā. Rembatē ir daudz zemnieku un lauksaimnieku, kuri audzē labību, liellopus, aitas, kazas, mājputnus, tam nepieciešamas lielas platības, un saimniecības cita no citas nereti atrodas vairāku kilometru attālumā. Ja pārdod zemi, tad tās lielākoties ir vecas lauku mājas. Ja pārdošanā nonāk kāds dzīvoklis, ienāk jaunas ģimenes, piemēram, tie, kuri šeit dzīvojuši jau agrāk un kādu laiku bijuši ārpus Latvijas. «Priecē, ka jaunās ģimenītes atgriežas. Faktiski sākam palikt kā guļamrajons, jo no Rembates ir laba satiksme, piemēram, uz darbu Rīgā var nokļūt aptuveni 50 minūtēs. Kā jau iepriekš minēts, pagastam nav ne savas skolas, ne pirmsskolas izglītības iestādes, taču vecāki bērnus ar auto ved uz mācību iestādēm vai nu Ķegumā, vai Lielvārdē, arī uz Ogri un tad dodas uz darbu. No Rembates līdz Ķegumam ir aptuveni astoņi kilometri. Sabiedriskais transports kursē trīs reizes dienā, bet, ja aizbrauc ap septiņiem, tad atpakaļ var tikt ap pulksten 11 – starplaiki ir ļoti lieli. «Tiem, kuri dzīvo Glāžšķūnī, satiksme ir labāka, bet starp Rembati un Glāžšķūni līdz tuvākajai autobusa pieturai iedzīvotājiem kājām jāmēro kādi divi trīs kilometri. Skolēnu autobuss skolas laikā kursē no rīta ap astoņiem un atgriežas ap pieciem. Skolēnu autobusus nodrošina gan Ķeguma, gan Lielvārdes skolas. Bet cilvēki ir pielāgojušies un tādu, kuri brauc ar sabiedrisko transportu, ir samērā maz. Grūtāk tiem, kam jānogādā bērns pirmsskolas izglītības iestādē, jo mazuli vienu ar autobusu nesūtīsi,» saka L. Lazdiņa.
Senas sporta tradīcijas
Rembatieši ir ļoti sportiski – ar labiem rezultātiem startē vieglatlētikas un galda tenisa sacensībās un viņiem izveidojušās spēcīgas sportiskas tradīcijas. Jau septīto gadu Rembates sporta laukumā norisinās skrējiena cikls «Rembates Veselības apļi», bet viena no senākajām tradīcijām ir skrējiens «Rembates aplis» – ik gadu kopš 1991. gada 18. novembra dalībnieki no visas Latvijas dodas skrējienā aplī – Mazajā (trīs kilometri) vai Lielajā (10,8 kilometri). Ja sākotnēji piedalījās kādi 60 līdz 70 dalībnieki, tad pēdējos gados uz starta līnijas stājas pat teju 200 skrējēju. Covid-19 pandēmijas laikā sportisti startēja individuāli, bet kopš pagājušā gada tas atkal ir kļuvis par ikvienam sporta entuziastam pieejamu Latvijas mēroga pasākumu. L. Lazdiņa piebilst, ka sporta klubs «Rembate» pagasta pārvaldes pirmajā stāvā īrē telpas un tur aktīvi notiek pauerliftinga treniņi, iedzīvotāji nāk arī vingrot. Telpas nav lielas, bet aprīkojums ir ļoti labs. Savukārt tradicionālajiem Rembates Sporta svētkiem šogad apritēja jau 36 gadi.
Tiem, kuri nav tik sportiski, bērniem un jauniešiem Rembatē ir iespēja apmeklēt mūsdienu deju nodarbības un vokālās nodarbības. Aktīvi darbojas arī dāmu vokālais ansamblis «Vīgriezes». Ik gadu Ģimenes dienā notiek koncerts, kā arī citi pasākumi, kuros piedalās tikai vietējie pašdarbības kolektīvi.
L. Lazdiņa smaidot teic, ka arī viņas abas meitas ir aizrautīgas pašdarbnieces. Vecākā meita Daniela spēlē trompeti pie Raita Ašmaņa Jelgavas Bigbendā, savukārt jaunākā Loreta dzied Ķeguma skolas vokālajā ansamblī «Velkam!», kā arī Ķeguma Tautas nama korī «Lins».
Ar dziļām saknēm Rembatē
Lienes ģimene Rembatē, ja tā var teikt, ir dziļi iesakņojušies. Rembatē dzīvojusi Lienes vecmamma un vecmammas māsa. Vecmamma savulaik bijusi izsūtīta uz Sibīriju, kur piedzimusi Lienes mamma, iespējams, Sibīrijā pavadītie pirmie dzīves gadi atstājuši iespaidu uz veselību, un viņa aizsaulē devusies jau 44 gadu vecumā. Atgriežoties no Sibīrijas, ģimene sākusi dzīvot Rembatē. Vecmamma šeit spēlējusi teātri, bijusi pagastā iecienīta šuvēja. Savukārt Lienes mamma te sākusi strādāt kā skolotāja, iepazinusies ar Lienes tēvu, kurš kolhozā strādājis par autobusa šoferi. Ģimene dzīvojusi Rembatē, tad kādu laiku Ķegumā. Liene padzīvojusi arī Rīgā, kur mācījusies Tirdzniecības tehnikumā, taču atgriezusies pie savām saknēm – Rembatē. Liene Rembates skolā bijusi ēdnīcas vadītāja, tad pansionātā ēdnīcas vadītāja, bet vēlāk kļuva par Rembates Tautas nama vadītāju. Kad likvidēja pagasta pārvaldi, Liene, kā jau iepriekš minēts, bija cilvēks, pie kura iedzīvotāji vērsās ar dažādiem jautājumiem, kam bija nepieciešami steidzami risinājumi. Viņa uzsver, ka vienmēr gribas izdarīt solīto un tas nav viegli, jo vienmēr kaut kam pietrūkst finansējuma. Viss notiek pakāpeniski. Liene atzīst, ka, iespējams, viņai ir vieglāk vadīt Rembates pagasta pārvaldi tāpēc, ka daudzi rembatieši ir zināmi jau kopš bērnības un, ja rodas jautājumi, ko nevar atrisināt saviem spēkiem, vienmēr zināms, pie kā vērsties pēc padoma vai palīdzības.
Jautāta, ko gribētu novēlēt pagasta iedzīvotājiem, Liene teic, ka tā ir pacietība un stipra veselība, labas domas un optimisms – ticību tam, ka Rembate plauks un zels. «Patiesībā tas viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem,» saka L. Lazdiņa.
Uzziņai:
PMLP dati liecina, ka šā gada janvārī Rembates pagastā reģistrēti 1123 iedzīvotāji, tajā skaitā līdz darbspējas vecumam 177, darbspējas vecumā 724, pēc darbspējas vecuma 222.
Rembates pagasts ir plašs – aizņem 80,9 kvadrātkilometrus lielu teritoriju. Tas robežojas ar Ķeguma un Lielvārdes pilsētu, kā arī Ogresgala, Suntažu, Lauberes, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas pagastā ir Rembate, Glāžšķūnis, Graužupes un Ozolkalni.
