Šis brauciens aizskāra daudz personīgāk, jo bijām Limanā, vietā, kur krita Latvijas brīvprātīgais. Samaksāja augstāko cenu arī par mūsu visu brīvību.

Vēlos aicināt prezidentu Rinkēviču, kā valsts vadītāju, kā bruņoto spēku augstāko virspavēlnieku, rīkoties skaidri un uzstājīgi, lai nosargātu mūsu valsti un palīdzētu Ukrainai. Foto ar kaķīšiem, ar bērniem ir jauki, bet valsts galvas uzdevums ir ne tikai radīt labu priekšstatu par sevi! Lūdzu, brauciet uz ASV, palīdziet pārliecināt tās vadītājus, ka Ukrainai ir akūti nepieciešama palīdzība – vairāk smago ieroču, tehnikas.

Šajā reizē, kopā ar citiem domubiedriem, nogādājām vairākas automašīnas, dronus, busus un citas vajadzīgās lietas. Grūti vārdos ietērpt gan to, kādu upuri brīvības un savas valsts vārdā ukraiņi nes šobrīd, gan arī to, cik neviltota ir viņu pateicība par palīdzību. Man vienmēr ir sajūta, ka esmu izdarījis par maz. 

Vēlos pateikties ikvienam, kurš ziedoja, arī katram līdzbraucējam, biedrībai «Ogres novada attīstībai»! Paldies Vineta  Čukstei, Jānim Vilciņam, Gunāram Valinkam, Rūdolfam Šeibem, Uldim Kučerānam, Intam Skujiņam, Raivim Uzulam, Andrim Čudam, Imantam Vīksnem, Gintam Sīviņam, Laurim Līvam, Aivaram Vekmanim, slepenajam kardinālam Elmāram Pļaviņam, Ukrainas vēstniecībai Latvijā, Latvijas vēstniecībai Ukrainā, Ogres novada deputātiem un visiem citiem, kas palīdzēja notikt šim braucienam.

Šis ir laiks, kad mūsu agrākā paviršība, pielaidība svešām interesēm, vīzijas trūkums sāk atspēlēties. Es bieži esmu uzsvēris, ka Ukrainas karš ir arī mūsu karš. Šobrīd es aicinu ikvienu padomāt arī par to, ko un kā mēs varam darīt, lai nosargātu savu valsti, lai būtu gatavi aizstāvēties, ja tomēr teroristu valsts krievija gatavo mums kādus «pārsteigumus».