No topošā dzelzceļa superprojekta «Rail Baltica» mājaslapas izņemta ļoti svarīga sadaļa ar nosaukumu «Projekta laika skala». Tajā bija lasāms, ka 2010. gadā sāktajam projektam pēc pabeigta plānošanas posma 2022. gadā bija jābūt pabeigtam arī projektēšanas posmam. Savukārt būvniecībai jābūt aptuveni pusē, lai 2026. gadā pasažieri kāptu iekšā pirmajā vilcienā. Nekā no tā nebūs, un šobrīd pasūtītājs satiksmes ministra Briškena personā pieļauj, ka pat tad, ja sliedes kaut kad cauri Latvijai tiks saliktas, Rīgā superīgais ātrvilciens nemaz neiebrauks. Protams, jauki, ka galvaspilsētā gabals jaunas stacijas būs piebūvēts. To gan jau pabeigs, citādi saņemto/iztērēto Eiropas Savienības naudu nāksies atmaksāt. Vecais uzbērums norakts, arī jauki. Jaunu dzelzceļa tiltu Rīgā gan neuzbūvēs un veloceļa serpentīns paliks kā gaisā pakārts piemineklis neveiksmei. Un mazticams, ka dzelzceļa staciju lidostā uzcels, jo sliežu jau nebūs. Sliedes, ja vispār būs, atradīsies tur, kur Latvijas iedzīvotāji nekādi tās nevarēs izmantot. Aplūkoju karti ar jaunās «Rail Baltica» trases paredzamo novietojumu. Ja iebraukšana Rīgā tiek atcelta, brīnišķīgo pasažieru ātrvilcienu garāmbraucošu varēs aplūkot Lāņos, Tūjasmuižā, Stienē, Gāršmuižā, Meža Mierā, Podkājā, Skuķīšos, Bajāros, Mežvidos, Stūros un Stiļķenē. Latvijai tas izskries cauri bez pieturām. Latvijas iedzīvotāji ātrvilcienu varēs izmantot, vienīgi aizlidojot vai ar autobusu aizbraucot līdz Lietuvai vai Igaunijai.
Kā gan tik stulbi var saplānot projektu, ja plānošana sākta jau 2010. gadā. Pirms 13 gadiem! Vai tiešām tas lērums arhitektu, būvnieku un administratoru ir idioti? Nezinu. Bet daudznacionālais un daudzgalvainais pasūtītājs ar čupu ieviesēju katrā no trim projekta valstīm – patiešām ir. Un jāatgādina, tieši šā iemesla dēļ poļi atteicās iesaistīties projektā. Jo negribēja sadarboties ar idiotiem. Pirms 2019. gada novembra, kad projektā kārtējo reizi draudēja nobrukt finansēšanas shēma, ieviesēji vēl sapņoja par Polijas un Somijas iesaistīšanu projektā. Arī Eiropas Komisija rosināja plašāku dalību – projekta drošībai. Un toreiz vienā no paplašinātajām krīzes sanāksmēm apjukumu izraisīja poļu delegāta vaļsirdība. Polis tiešā tekstā pateica: «Mēs tos čaļus pazīstam, mēs ar viņiem vienā uzņēmumā neiesaistīsimies. Paši modernizēsim savu dzelzceļu, paaugstināsim ātrumu, bet ar tiem idiotiem kopā nestrādāsim. Viņi tikai runā un neko nedara.» Tā arī pateica – ka latvieši un lietuvieši ir idioti. Somi izteicās smalkjūtīgāk, bet zemteksts bija tas pats: džekiem nesanāk, jo Baltijas valstu valdībām projekts par maz interesē, lēmumu pieņemšana tiek kavēta, pārvaldība ir pārāk sadrumstalota. Tas viss bija zināms jau pirms daudziem gadiem. Bet projektu pamatā vada joprojām tie paši kadri, ko polis toreiz nosauca par idiotiem. Turklāt viens no viņiem pat uzkalpojies līdz satiksmes ministra amatam un tagad kā risinājumu piedāvā pārslēgt «Rail Baltica» pārmijas tā, lai ātrvilciens izbrauc cauri Latvijai pat neapstājoties. Būšot lētāk. Taisnība vien ir tam polim.
