Jebkuras attiecības, kuras nonāk terapijā, centrējas ap vienu:
ir saticies "cilvēkēdājs" un "parastais cilvēks". Cilvēkēdājs grib parasto cilvēku vispirms nedaudz pamīlēt, pamīlēt; bet tad - apēst. Savukārt parastais cilvēks grib cilvēkēdāju vienkārši iemīlēt, tomēr - lai cilvēkēdājs viņu neapēd. Tad parastais cilvēks nonāk terapijā un jautā, kā lai cilvēkēdājam paskaidro - lai tas viņu neēd. Un tad, terapijas process nozīmē sekojošo: kā parastais cilvēks, ejot cauri dažādām ciešanām, nonāk pie sapratnes, ka cilvēkēdājs tomēr pārtiek no gaļas un nevis no parastā cilvēka skaidrojumiem.