"Ogres Vēstis Visiem" sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu turpina rubriku «Dzērvene mājās vai medus karote svešumā?".  

Tajā stāstām gan par tiem mūsu puses cilvēkiem, kuri jau pirms daudziem gadiem uzsākuši dzīvi svešumā, gan par tiem, kuri bija devušies projām, bet pēc kāda laika atgriezās, gan arī par tuviniekiem Latvijā, kuru mīļie dzīvo tālumā. Meklējam atbildi uz vissvarīgāko jautājumu – kam būtu jānotiek, lai tautieši atgrieztos mājās uz palikšanu?

Narcisa šausminošais noslēpums ir tāds, ka viņš bezgalīgi šaubās par savu vērtību. Tava sajūsma ir galvenā viņa barība.Tiklīdz viņš pamana, ka tu par viņu vairs neesi pārliecināta, viņš nekavējoties tevi pamet. Viņš no jauna meklēto, kura skatīsies uz viņu ar aizrautu elpu.Tiklīdz viņš tevi ir pamanījis, kas notiek tālāk? Kādu laiku viss ir labi. Parasti narciss ir gudrs, tādēļ viņš tevi ātri izstudē un rāda tev tās savas puses, kuras tev patīk visvairāk.

Turpinu par narcisiem: slēptais un atklātais narciss. Viens no narcistiska tipa cilvēku iedalījumiem ir sekojošs: tos var iedalīt divos tipāžos, kuriem dosim nosaukumus "princis" un "ubaga zēns". 

"Ubaga zēni" ļoti pārdzīvo to, ka viņi nav unikāli, nav absolūti un nav pilnīgi. Viņu mokošā skaudība pret citu cilvēku panākumiem bieži vien noved pie depresijas. Viņi ir ļoti ievainojami un atkarīgi no apkārtējo viedokļa. Viņiem ir nepieciešama nepārtraukta apkārtējo pieņemšana, kas tikai uz neilgu laiku atslābina viņu ilgas pēc pieņemšanas. Viņi nekad nav apmierināti un laimīgi, jo viņiem nepiemīt spēja vienkārši būt un baudīt dzīvi. Dzīves vietā tie ieslīgst mokošās domās par to, kas dzīvē nav tā kā vajag. Kā sekas tam - ciešanas, jo viņiem nav tuvu attiecību. Tomēr bailes par to, ka kāds tuvais viņus varēs atmaskot un ieraudzīs viņu "nepilnības", vienmēr ir stiprākas. 

"Ubaga zēni" ļoti pārdzīvo to, ka viņi nav unikāli, nav absolūti un nav pilnīgi. Viņu mokošā skaudība pret citu cilvēku panākumiem bieži vien noved pie depresijas. Viņi ir ļoti ievainojami un atkarīgi no apkārtējo viedokļa. Viņiem ir nepieciešama nepārtraukta apkārtējo pieņemšana, kas tikai uz neilgu laiku atslābina viņu ilgas pēc pieņemšanas. Viņi nekad nav apmierināti un laimīgi, jo viņiem nepiemīt spēja vienkārši būt un baudīt dzīvi. Dzīves vietā tie ieslīgst mokošās domās par to, kas dzīvē nav tā kā vajag. Kā sekas tam - ciešanas, jo viņiem nav tuvu attiecību. Tomēr bailes par to, ka kāds tuvais viņus varēs atmaskot un ieraudzīs viņu "nepilnības", vienmēr ir stiprākas.