Šī gada 1. janvāra televīzijas pārraidē “Bez Tabu Gada balva 2021”, ar ironiju atskatoties uz raidījuma “Bez Tabu” 2021. gada sižetos atspoguļotajiem notikumiem, tika pasniegtas antibalvas vairākās nominācijās. Vienu no tām – “Gada policists” – raidījuma veidotāji bija iecerējuši pasniegt arī Ogres novada pašvaldībai, šim nolūkam ierodoties Ogrē. Kā redzams raidījuma sižetā, “Bez Tabu” žurnālists ir apsēdies un pusdieno uz  tēlnieka Jāņa Karlova darinātās skulptūras “Baltā cielava” Brīvības ielā.

“Pie manis vērsās daudzi Ogres novada iedzīvotāji, kas bija sašutuši par “Bez Tabu” žurnālista rīcību,” informēja E. Helmanis. “Šo pieminekli savā laikā bija izlolojis Ogres politiski represēto klubs, lai godinātu okupācijas režīma represiju upuru piemiņu, to visu cilvēku piemiņu, kas ir projām no dzimtās zemes. Cielava ir kā māte sargātāja, kas sargās savus bērnus tā, kā Sibīrijā mātes sargāja savus bērnus. Manā skatījumā tā ir necieņas izrādīšana – sēdēt uz represēto pieminekļa un ēst. Aicinu domes deputātus izteikt savu viedokli vai arī nobalsot par to, ka lūdzam “Bez Tabu” atvainoties Ogres novada iedzīvotājiem un represētajiem par sēdēšanu uz pieminekļa sižeta veidošanas laikā. Esmu runājis arī ar Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētāju Ivaru Kaļķi – arī viņš to ir uztvēris kā zaimošanu.”

Priekšsēdētāja teikto papildināja deputāte, Sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Dace Kļaviņa: “Arī uz mākslas darba neviens nesēžas. Pat ja tā būtu vienkārša skulptūra – vienalga no kāda materiāla, kaut vai īslaicīga – ir jābūt cieņai pret autoru, pret darbu. Tas ir izstādīts pavisam citam mērķim. Varbūt, redzot šādu precedentu, mums, līdzīgi kā tas ir attiecībā uz mūsu Valsts simboliem, ir jāveido kāds normatīvais akts par novadā esošo pieminekļu un piemiņas vietu aizsardzību. Žurnālistiem ētikas vērtības nav svešas, viņiem to māca augstskolā, un viņu atbildības līmenim, līdzīgi kā valsts amatpersonām, būtu jābūt augstākā līmenī. Šādā veidā publiski rīkoties ir pilnīgi nepieņemami.”

Atbalstu iepriekšminētajiem viedokļiem pauda arī deputāts, Sabiedrisko pārvadājumu un transporta infrastruktūras jautājumu komitejas priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, uzskatot, ka šī raidījuma veidotājiem, televīzijas programmai vai žurnālistam būtu jāatvainojas tai sabiedrības daļai, kuru šāda rīcība ir aizskārusi.

“Mūs šeit ir ievēlējuši iedzīvotāji, lai mēs pārstāvētu sabiedrības intereses. Mums ir skaidri jāpasaka robežas, ko šeit drīkst un ko nedrīkst darīt. Ogres novads gan jaunajās, gan vecajās robežās vienmēr ir veidots, balstoties uz vērtībām – senču piemiņu, karavīru piemiņu. Brauciet uz mūsu novadu, bet cieniet to, ko mēs esam šeit sarūpējuši, uzbūvējuši, cieniet mūsu cilvēku radītās vērtības,” pauda domes priekšsēdētājs E. Helmanis, piebilstot, ka pašvaldība ir uzsākusi darbu pie attiecīgu saistošo noteikumu izstrādes.

Atsaucoties priekšsēdētāja aicinājumam, domes deputāti vienbalsīgi nobalsoja par priekšlikumu vērsties pie raidījuma “Bez Tabu” un lūgt tā veidotājiem publiski atvainoties Ogres novada iedzīvotājiem.

Kā jau vēstīts iepriekš, televīzijas raidījuma “Bez Tabu” 2021. gada 13. janvāra sižetā “Pieķerta pat pašvaldības policijas vadība! Pusdienojot kafejnīcā Ogrē, ignorē Covid – 19 ierobežojumus” tika pārraidīta informācija par pagājušā gada 11. janvārī notiekošo kafejnīcā “Rush Cafe”, Ogrē. Šajā kafejnīcā, pārkāpjot epidemioloģiskās drošības prasības, apmeklētājiem tika ļauts ieturēt maltītes uz vietas, lai gan Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojuma Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (šobrīd zaudējis spēku) 5.6. punkts noteica, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai. Raidījuma sižetā bija redzams, ka 11. janvārī kafejnīcā uz vietas pusdieno arī Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis un policijas priekšnieka vietnieks Ēriks Dičs, ka kafejnīcas darbinieki un daļa apmeklētāju, kuri bija iestājušies rindā, nevalkā sejas un deguna aizsegus, rindā netiek ievērota fiziskā distancēšanās.

Rezultātā tika uzsākta dienesta pārbaude un U. Ulmanis un Ē. Dičs uz laiku tika atstādināti no amata, liedzot viņiem atrasties savā darba vietā un veikt amata pienākumus. Pagājušā gada februārī darba tiesiskās attiecības ar viņiem tika pārtrauktas.

Jāatgādina, ka latviešu tautas 3. atmodas laikā 1988. gada rudenī Ogrē radās iecere izveidot skulpturālu grupu “Baltā cielava” kā vēstījumu par latviešu tautas likteņgaitām un atmodas laiku. Pieminekļa pamatā ir doma par cielavu kā savas ligzdas, ģimenes, dzimtenes sargātāju, kā arī doma par gājputnu atgriešanos. Pieminekļa pamatakmens tika likts 1990. gada 18. novembrī, un tā celtniecībai ziedoja Ogres rajona un pilsētas iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji. Dažādu iemeslu dēļ sākotnējā ideja netika realizēta, tāpēc 2012. gadā Ogres novada pašvaldība izsludināja konkursu skulptūras izveidei, kurā par labāko tika atzīta tēlnieka J. Karlova iecere. Pieminekļa atklāšana notika 2013. gada 18. novembrī. Baltās cielavas tēls simbolizē Latvijas tautu, un uz skulptūras pakājē novietotā akmens iegravēti vārdi “Visiem, kas cietuši no svešas varas, visiem, kas svešumā”.