Šobrīd Rembates pagastā pieejams klientu apkalpošanas centrs, bibliotēka, reizi nedēļā sociālais darbinieks, sociālo prasmju dzīvoklis, kura mērķis ir sniegt sociālos pakalpojumus mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, piedāvājot arī dušas un veļas mazgāšanas pakalpojumus, kā arī bijušais pansionāts – sociālais aprūpes centrs "Senliepas", kurā šobrīd mitinās Ukrainas kara bēgļi.
Iedzīvotāji atjauno mežu Rembatē 29.04.2023.
L. Lazdiņa atzīst, ka Rembates pagasts ir plaša (80,9 km2) un ļoti izkaisīta teritorija, piemēram, pagastmāja neatrodas līdzās pansionātam un kādreizējai Rembates skolai. Savukārt Glāžšķūņa apkārtnē saimniecības atrodas viena no otras vairāku kilometru attālumā, jo Rembatē ir daudz zemnieku un lauksaimnieku, kuri audzē liellopus, aitas, kazas, mājputnus, tam nepieciešamas lielas platības. Liela daļa no viņiem arī ir sava pagasta patrioti, kuriem ir svarīgi, lai īpašumi būtu sakopti.
Šobrīd lielu daļu no L.Lazdiņas darba pienākumiem aizņem Ukrainas kara bēgļu atbalstīšana – sociālajā aprūpes centrā "Senliepas", kurā šobrīd dzīvo 19 ukraiņi, galvenokārt ģimenes un sievietes ar bērniem un seniores. Viņi ir izveidojuši sava veida komūnu - katram ir sava kārta mazgāt grīdu, tīrīt sniegu, gatavot visiem kopīgas brokastis, pusdienas un vakariņas, labprāt iesaistās arī dažādās aktivitātēs: “Pagājušogad Mājas kafejnīcu dienās apmeklētāji varēja iepazīties ar ukraiņu virtuvi, šogad pasākumā “Mežs – veselībai” Ogres Zilajos kalnos ukraiņu sievietes vārīja boršču, ko varēja iegādāties par ziedojumiem, tāpat viņas piedalījās meža atjaunošanas talkā Rembatē un citās aktivitātēs, kā arī bieži vien palīdz saimnieciskos darbos arī pagasta pārvaldei.”
Rembates pagastā ir vairāki nozīmīgi dabas objekti – Sietiņu dižakmens (Velnakmens), Kalnrēžu un Tarbiņu dolomītsmilšakmens atsegumi, kuros atrodas Kalnrēžu ala – vienīgā zināmā ala Ogres upes krastos un vienīgā ala Latvijā dolomītsmilšakmens klintīs. Pēc nostāstiem te 1930.–40. gados ir iegūts t.s. Rembates dolomītsmilšakmens, kas pielietots kā būvakmens Rīgā Mākslas akadēmijas galvenās ieejas kolonās, Dubultu baznīcas altārī, kā arī Finanšu ministrijas pirmā stāva fasādes apdarei.
Lai būtu zīmīga kopā sanākšanas, svētku un atceres vieta, šogad kopā ar iedzīvotājiem projekta ietvaros pie Rembates ceļa zīmes tiks uzstādīti trīs karogu masti, kuros plīvos Latvijas, Eiropas Savienības un Rembates pagasta karogi.
Rembatieši ir aktīvi un daudzpusīgi, ar savām tradīcijām
Viena no senākajām tradīcijām ir skrējiens “Rembates aplis” – ik gadu 18. novembrī dalībnieki no visas Latvijas dodas skrējienā Mazajā (3,00 km) vai Lielajā (10,8 km) aplī. Kopš 1991. gada skrējiens gan vietējiem, gan viesiem kļuvis par neatņemamu valsts svētku tradīciju. Ja sākotnēji piedalījās kādi 60 – 70 dalībnieki, tad pēdējos gados uz starta līnijas stājušies pat teju 300 skrējēju. Covid-19 pandēmijas laikā sportisti startēja individuāli, bet kopš pagājušā gada tas atkal ir kļuvis par ikvienam sporta entuziastam pieejamu Latvijas mēroga pasākumu.
Par godu 18.novembrim notiek tradicionālais skrējiens «Rembates aplis 2019» 3 km un 10 km distancēs Photo: Aivars Mackevičs
Pagasta pārvaldei ir ļoti laba sadarbība ar vietējiem zemniekiem un lauksaimniekiem. Jau ceturto gadu septembrī notiek “Dārzeņu festivāls”, tādejādi popularizējot Latvijā audzētos dārzeņus. Šis pasākums ir kļuvis arī par pagasta svētkiem. “2020. gadā tika organizēts “Kartupeļu festivāls”. Tajā apmeklētāji degustēja kartupeļu saldējumu un saldos ēdienus, pavārs Mārtiņš Sirmais gatavoja kartupeļu pankūkas, saimnieces ar savu pagatavoto kartupeļu pankūku mīklu piedalījās konkursā par garšīgāko recepti. Otrajā gadā galvenie dārzeņi bija sīpoli, bietes, burkāni, un pavāre Ilze Auzere (bijusi Jurkāne) gatavoja savus ēdienus no šiem produktiem. Savukārt pagājušā gadā tika gatavoti veselīgie dārzeņu smūtiji, kurus gatavoja šefpavārs Edgars Zaķis”, stāsta L. Lazdiņa, atzīmējot, ka šāds pasākums ir labs veids, kā zemnieki var popularizēt savus produktus.
Šogad 6. maijā notika “Sējas svētki Rembatē” ar mērķi popularizēt lauku dzīvesveidu. Pasākumā bija iespēja uzzināt daudz jauna par tādām tēmām kā putnkopība, lopkopība, biškopība, iepazīties ar lauku sētas iemītniekiem, piedalīties radošajās darbnīcās, degustēt kazas, aitas produktus un citus gardumus.
Rembatieši kopumā ir ļoti sportiski – ar labiem rezultātiem startē vieglatlētikas, powerliftinga un galda tenisa sacensībās. Jau septīto gadu Rembates sporta laukumā norisinās skrējiena cikls “Rembates veselības apļi”.
Savukārt Rembates bērniem un jauniešiem ir iespēja apmeklēt mūsdienu deju nodarbības un dziedāt ansamblī, aktīvi darbojas arī dāmu vokālais ansamblis “Vīgriezes”. Ik gadu Ģimenes dienā notiek koncerts, kurā piedalās tikai vietējie pašdarbības kolektīvi.
L. Lazdiņa ir lepna ar saviem iedzīvotājiem: “Man ar rembatiešiem ir paveicies! Viņi ir ļoti aktīvi, vienmēr atsaucīgi – piedalās kultūras, sporta pasākumos, talkās. Kopā ar iedzīvotājiem esam uzsākuši netālu no Glāzšķūņa Ogres upes ielokā esošā Asaru līča sakopšanu, kur agrāk bijusi vietējo iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta un notikušas arī brīvdabas teātra izrādes. Šobrīd teritorija ir attīrīta un ir izveidota ugunskura vieta, ja būs atsaucība, plānots ierīkot arī laivu piestātnes.”
Rembates skolai 150. 11.06.2022.
Runājot par saviem vaļaspriekiem, L. Lazdiņa smaidot saka, ka lielākais vaļasprieks ir sekot līdzi savu bērnu panākumiem. Viņai ir divas meitas – vecākā spēlē trompeti pie Raita Ašmaņa Jelgavas Bigbendā, savukārt jaunākā dzied Ķeguma skolas vokālajā ansamblī “Velkam!”, kā arī Ķeguma Tautas nama korī “Lins”. Savukārt pati brīvajos brīžos darbojas nesen iekārtotajā piemājas dārzā.
Kā vienu no galvenajiem mērķiem pagasta attīstībā viņa min bijušās Rembates skolas, kura pirms 150 gadiem uzcelta par vietējo zemnieku saziedotajiem līdzekļiem, atjaunošanu un iedzīvināšanu: “Samazinoties skolēnu skaitam, skola 2012. gadā tika aizvērta, bijušajā internāta ēkā tika ierīkots pansionāts, kas darbojās līdz 2022. gada februārim. Šobrīd skolas ēka stāv tukša. Tā kā skolā ir liela sporta zāle, virtuve, istabas, apkārt ir plaša teritorija, manuprāt, tā būtu laba vieta sporta nometņu organizēšanai. Savukārt skolas vecās ēkas apkārtnē ir skaista daba un ainavas, klusa un mierīga vide, tāpēc tur varētu organizēt mākslas un radošās nometnes. Taču, protams, tam visam nepieciešami lieli finanšu resursi.”
