“Tieši vecākiem ir būtiska loma bērnu iemaņās apieties ar naudu, lai vēlāk veicinātu viņu finansiālo stabilitāti dzīves laikā. Ar bērniem ieteicams jau savlaicīgi, jau agrā vecumā, runāt par naudu – ikdienas pirkumiem, izdevumiem un to apmēriem, kā nauda tiek pelnīta, kā arī par krāšanu, kā pamatu ņemot ģimenes budžetu un finanšu paradumus. Tas palīdzēs jau iespējami agri bērnos attīstot izpratni par to, kā nauda “strādā” un tās vērtību. Nereti vecāki pārrunā finanšu jautājumus tikai tad, kad bērns ir neapdomīgi rīkojies ar naudu, bet ieteicams šos jautājumus integrēt ikdienā, lai bērns arī justos iesaistīts ģimenes budžeta veidošanā,” norāda Jekaterina Ziniča.

Naudas taupīšana un sava budžeta veidošana

Papildus ikdienas vajadzībām mēs visi vēlamies sevi palutināt ar kādu lielāku pirkumu, taču tam bieži vien ir jāiekrāj – tieši tāpēc ir svarīgi šo prasmi apgūt jau bērnībā. Ja atvase izsaka vēlmi pēc jaunas rotaļlietas vai cita dārgāka pirkuma, mudiniet bērnu iekrāt pašam. Tam palīdzēs ļoti vienkārša iekrājumu plāna sagatavošana, pēc kura vadoties, bērns var ietaupīt naudas summas, piemēram, no savas kabatas naudas vai uzdāvinātas naudas.

Arī regulāra kabatas nauda ir labs veids, kā bērnam mācīt naudas vērtību, kā to apzinīgi tērēt un ietaupīt. Pat ja dažreiz kabatas nauda tiek ātri iztērēta, tādējādi attālinot mērķa sasniegšanu, arī šī ir svarīga mācība. Tāpat eksperte skaidro, ka ir svarīgi bērnam sastādīt tēriņu un ienākumu dienasgrāmatu, kurā pierakstīt veiktos izdevumus no saņemtās kabatas naudas vai ietaupījumiem. Dienasgrāmata palīdz analizēt tēriņus, liekot pamatus bērna spējai nākotnē budžetēt savus ienākumus – katra mēneša beigās to kopīgi ar bērnu ieteicams pārrunāt.

Spēle kā pamats ieguldījumiem

Papildus prasmei iekrāt ir svarīgi jau laikus bērnu iepazīstināt ar ieguldīšanu un tās principiem, tādā veidā veicinot apņēmību un plānošanas prasmes. Tam sākotnēji nav jābūt nekam sarežģītam – sākt var ar vienkāršu vingrinājumu. Ja bērnam izdosies saglabāt savu kabatas naudu līdz kādam konkrētam datumam x, tad kabatas nauda tiks palielināta ar summu x. Bet ja nauda netiks tērēta vēl 5 dienas, tad saņemtā summa papildus esošajai kabatas naudai būs x + y.

Pirmie soļi “uzņēmējdarbībā”

Nereti bērni ir uzņēmīgi un izdomas bagāti, un šo radošumu var izmantot, mudinot bērnu nākt klajā ar saviem risinājumiem, lai nopelnītu naudu. Piemēram, var tirgot kaut kādas preces “dārza izpārdošanā”, tādā veidā ļaujot uzņemties atbildību un iniciatīvu, vecākiem esot mentoram nevis priekšniekam. Ja bērnam ir talants šūt vai tamborēt – arī šos talantus var izmantot, pārdodot rokdarbus kaimiņiem vai draugiem vai sarīkojot nelielu gadatirdziņu tuvākajiem.

Savukārt mazākiem bērniem var dot pirmos atbildīgos uzdevumus, piemēram, iepirkties – veikalā iegādāties maizi vai pašam samaksāt par savu saldējumu. Pirms tam gan ieteicams situāciju izspēlēt mājās, rotaļājoties veikalos, lai pirmajā reizē īstā veikalā ir mazāks apjukums.

Labs skolotājs rāda piemēru

Tikpat svarīgi, kā mācīt un dot padomus sava bērna izaugsmei, ir arī rādīt labu piemēru. Vecākiem ir jāpārdomā, vai paši spēj izvirzīt ilgtermiņa finanšu mērķus, pieturēties pie uzkrājumu plāniem un ieguldīt savā nākotnē. “Ir svarīgi par šīm tēmām rosināt kopīgas sarunas ģimenē, lai analizētu un potenciāli mācītos no kļūdām. Kopīgi definējot finanšu mērķus un pie tiem pieturoties, ģimene var strādāt komandā,” stāsta finanšu eksperte.